Divi argumenti “par” lapu grābšanu rudenī un deviņi “pret”

Rudenī nobirušo koku un krūmu lapu nogrābšanas darbi un lielākās zāliena platībās pat talkas ir Latvijas ikdiena jau gadu desmitiem. Pat mūsu nacionālās kulta filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” aina ar Mirttanti rudenī, visticamāk, ir mitru, degošu lapu biezā dūma pilna. Taču vai lapu vākšana, dedzināšana un vešana plastmasas maisos uz izgāztuvēm ir pats labākais un dabai draudzīgākais risinājums? To jautājām zinātniecei Intai Gemstei, kā arī noskaidrojām dažu Zemgales pašvaldību un Norvēģijas pieredzi.

Dedzināšana ir videi viskaitīgākā

“Lapu kokiem un krūmiem dabā ir savs dzīves cikls, kurā tie rudeņos lapu veidā atdod zemei atpakaļ augšanas gadalaikos no tās paņemtās barības vielas. Lauksaimniecībā to sauc par iznesi. Ja reiz cilvēks ir iznesis no dārza lapas un zarus, lai neizjauktu dabisko līdzsvaru, tikpat daudz būtu jāatdod augsnei vietā mēslojuma veidā. Diemžēl atdots zālienam un kokaugiem tiek ļoti reti, kamēr lapu savākšana un prom aizvešana Latvijā joprojām ir ļoti populāra,” stāsta lauksaimniecības zinātņu doktore Inta Gemste.

Viņa akcentē, ka lapu vākšanai un utilizēšanai ir tikai divi argumenti “par”, proti – zāliena izskats un iespēja tikt pie lapu komposta, kuru izmantot augsnes auglības uzlabošanai citur, ne zem kokiem. Otrais, tiesa, tomēr ir un paliek koku, krūmu barības vielu “nozagšana”. Savukārt “pret” lapu vākšanu runā veseli deviņi apsvērumi: tajā jāiegulda darbs, laiks un degviela aizvešanai, ir arī tēriņi papildu atkritumu maisu iegādei un to drīzā, neekoloģiskā, nonākšana atkal atkritumos. Lapu vākšana izjauc dabisko vielu apriti, noplicina augsni un palielina zāliena izkalšanas risku vasarās, atņem kokiem barības vielas, kā arī iznīcina noderīgo kukaiņu un mikroorganismu izdzīvošanas apstākļus un dzīvesvietas.

“Vislabākais un dabiskākais risinājums ir lapas atstāt, kur tās nobirušas, – uz koku saknēm. Ja vajadzīgs, piemēram, lēnāk trūdošās ozolu lapas, tās var sasmalcināt, kas ērti izdarāms ar zāles pļaujmašīnu,” teic I. Gemste. Taču pilnīgi noteikti koku lapas ir jāsavāc uz trotuāriem un ielām, jo tās aizsprosto lietusūdens noteces (gūlijas) un lietainā laikā kļūst ļoti slidenas, uz tām var viegli paslīdēt un nokrist.

Jāatceras, ka vislielāko ļaunumu videi nodara lapu dedzināšana! Jo tādējādi ogleklis no lapām ļoti strauji nonāk atmosfērā, pastiprinot planētai kaitējošo siltumnīcas efektu un, protams, lapās uzreiz tiek iznīcināti arī visi noderīgie mikroorganismi un kukainīši. Lapu kaudzē var sadegt arī tur uz ziemošanu iekārtojies ezis.

Jelgavas novads šogad sācis lapu kompostēšanu

Jelgavas novadā, kurš sastāv no 16 pagastiem, šis ir pirmais, eksperimentālais gads, kad sākta lapu kompostēšana piecos tam īpaši ierīkotos laukumos Glūdā, Jaunsvirlaukā, Zaļeniekos, Iecēnos un Salgalē. Tajos iedzīvotāji bez samaksas par šo atkritumu pieņemšanu var aizvest savāktās lapas un zarus, izberot un novietojot atbilstoši norādēm – katru atsevišķi un noteikti bez plastmasas maisiem, kas atvedējiem jāpaņem atpakaļ. Šiem laukumiem ir brīva piekļuve visu diennakti. “Pa kādam atstātam plastmasas maisam, protams, gadās, taču reti. Aizvadītais gads, kad pirmo reizi šādi devām iespēju cilvēkiem atvest lapas, pierādīja, ka iedzīvotāji pamatā ievēro laukumu noteikumus,” stāsta Jelgavas novada pašvaldības Īpašuma pārvaldes Vides pārvaldības nodaļas vadītāja Dace Gražule. Viņa informē, ka viens no šiem laukumiem – Zaļeniekos – ir jau iežogots un līdz gada beigām žogi atbilstoši normatīvajiem aktiem būs uzstādīti arī pārējos četros lapu, zaru nodošanas un kompostēšanas laukumos.

Koku zaru šajos laukumos nav daudz, jo daudziem Jelgavas novada iedzīvotājiem ir malkas apkure un viņi tos var izmantot paši. Esošos zarus plānots sašķeldot un lietot novada apstādījumu mulčēšanai. Savukārt lapu kaudzes pavasarī ar traktoru pirmoreiz apmaisīs un ļaus tām dabiski turpināt sadalīties, tuvākajos gados radot lapu kompostu, kurš būs labs mēslojums, augsnes uzlabotājs tajos pašos apstādījumos vai kur nu citur novadā nepieciešams.

• LIKUMDOŠANA paģēr, ka bioloģiski noārdāmos atkritumus no nākamā gada vairs nedrīkst izmest nešķiroto atkritumu konteineros, bet tie jāšķiro, jāvāc atsevišķi. Tai skaitā arī koku lapas.

Visvairāk lapu un zaru līdz šim cilvēki veduši uz Iecēnu lapu savākšanas un kompostēšanas laukumu, savukārt Salgalē tāds laukums izveidots pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas.

Tuvākajā laikā Jelgavas novadā taps vēl pieci šādi lapu un zaru savākšanas, kompostēšanas laukumi, ar laiku izveidojot vismaz 16, vienu katrā pagastā, iespējams, pat vairāk. Jo arī likumdošana paģēr, ka bioloģiski noārdāmie atkritumi no nākamā gada vairs nedrīkst tikt mesti nešķiroto atkritumu konteineros, bet jāšķiro, jāvāc atsevišķi.

Jelgavā lapu likteni nosaka to vācējs

“Jelgavā ir atsevišķas vietas, kur pašvaldība nepļauj zāli un nevāc lapas. Lai tās neapmežotos, reizi pāris gados tikai nopļauj zāli. Šīs teritorijas atrodas ārpus pilsētas centra, piemēram, līnijas, Romas ielas, Viskaļu ielas rajons. Pilsētas centrālajos parkos lapas tiek vāktas, lai tās neaizsprostotu gūlijas, kas lietus laikā nodrošina ūdens novadi no ietvēm un brauktuvēm. Savukārt satrūdējušas lapas uz ielām rada paslīdēšanas risku kājāmgājējiem un pasliktina bremzēšanas apstākļus autovadītājiem, tāpēc arī tās tiek vāktas,” stāsta Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vecākā speciāliste apzaļumošanas jomā Megija Gailīte.

Pašvaldība patlaban nevāc lapas un zāli kompostēšanai. Jelgavas pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” izmanto uzņēmuma “KULK” kritušo lapu un nopļautās zāles savākšanas pakalpojumu kopā ar utilizāciju. Tālāk šis uzņēmums pats lemj, kas tiek darīts ar šiem bioloģiskajiem atkritumiem. Savukārt pilsētas koku zari nonāk Brakšķu atkritumu poligonā, kur no tiem top šķelda.

Savāktās lapas un sīkos zarus Jelgavā deklarētie iedzīvotāji nelielā daudzumā bez maksas var nodot vienā no trim dalīto atkritumu savākšanas laukumiem – Ganību ielā 84, Salnas ielā 20 un Paula Lejiņa ielā 6. Dienā viens transportlīdzeklis var atvest 0,5 kubikmetrus jeb piecus 100 litru maisus ar lapām. Lapas konteineros jāievieto bez atkritumu maisiem! Šajos laukumos lapas pieņem tikai no Jelgavā deklarētajiem iedzīvotājiem, un, iebraucot laukumā, jāuzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, kurā norādīta transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja deklarētā adrese Jelgavā. Ja auto īpašnieks deklarējies citā pilsētā, bet, piemēram, palīdz aizvest lapas savam gados vecākam tuviniekam vai ģimenes loceklim, kas deklarējies Jelgavā, tad jāuzrāda dokuments, kas apliecina šīs personas deklarēto dzīvesvietu Jelgavas valstspilsētā.

Lielu apjomu bioloģisko atkritumu ikviens jelgavnieks pats par maksu var nogādāt Brakšķu poligonā, ko apsaimnieko SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”.

Bauskā no iedzīvotājiem bez maksas nepieņem

Bauskā līdz šim pieredzēta gan lapu izvešana bez maksas, gan iespēja tās nodot atkritumu savākšanas laukumos, taču šogad iedzīvotāji lapas bez maksas nevarēs izvest, informē Bauskas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Lapas kā bioloģiskos atkritumus par maksu var nodot SIA “Bauskas novada komunālserviss” dalīto atkritumu šķirošanas laukumā vai piesakot izvešanu no klienta adreses kā maksas pakalpojumu.

Uzņēmuma “Bauskas novada komunālserviss” valdes loceklis Dzintars Cāzers norāda, ka visus bioloģiskos atkritumus uzņēmums nogādā uz poligonu pārstrādes līnijām Jelgavā (Brakšķos) vai Rīgā (Getliņos).

Saskaņā ar Bauskas novada saistošajiem noteikumiem ielu saslaukas, smiltis un bioloģiski noārdāmos dārzu un parku atkritumus, tai skaitā koku lapas, zarus un nopļauto zāli, aizliegts bērt sadzīves atkritumu konteineros. Bioloģiski noārdāmos atkritumus fiziskām personām atļauts kompostēt mājsaimniecības teritorijā videi drošā veidā, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, vidi, trešo personu mantu. Bauskas pašvaldība arī aicina ņemt vērā, ka koku lapas kategoriski aizliegts dedzināt.

Norvēģijā diskutē par rudens lapu savākšanas lietderību

“Norvēģijas galvaspilsētā Oslo rudeņos koku lapas savāc un nogādā izgāztuvēs. Svarīgākais iemesls – estētika, parku skaistums un lai tajos nepaliek trūdēt miruši augi, kas varētu traucēt pavasarī izaugt jaunam zālienam. Esmu lasījis, ka pilsētas dārznieki tomēr apzinās, ka augsnes auglībai, mikroflorai, insektiem, sliekām un kukaiņu kāpuriem, kas nākotnē būs putnu barība, lapu aizvākšana labu nedara,” stāsta Norvēģijā dzīvojošais latvietis, dabas pētnieks, Olesunnas pilsētas Ģeologu amatieru kluba vadītāja vietnieks Ainars Kupšis.

Oslo laikrakstos var lasīt diskusijas par pilsētas parku lapu vākšanas lietderīgumu un ekoloģiskumu, kurās dārznieku skolas mācībspēki, dārzniecības žurnālu redaktori un komunālie darbinieki privāto dārzu īpašniekiem dod padomus tomēr neaizrauties ar visu lapu novākšanu. Norvēģijas eksperti iesaka sausā laikā lapas sasmalcināt ar zāles pļāvēju, tādējādi palīdzot tām ātrāk sadalīties, vai vismaz sagrābt zem kokiem un krūmiem, lai izvairītos no lapu aizvešanas. Arī veidot komposta kaudzes.

Savukārt Norvēģijas zinātniskajos interneta portālos lasāmi, piemēram, Norvēģijas pētniecības institūta novērojumi par sēnīšu infekcijas izplatīšanos. Zinātnieki iesaka uzmanīgi pavērot, vai koku lapām nav sēnīšu infekciju, kuru izplatības novēršanai tomēr būtu vēlams lapas nogādāt utilizēšanai.

Šīs pašas valsts ārsti mēdz runāt par alerģijas problēmu saasināšanos rudens zālienu kopšanas periodā un teic, ka nobirušajās lapās, visticamāk, ir daudz pelējuma un ziedputekšņu.

Visas augu atliekas – lapas un zarus – ikvienā Norvēģijas izgāztuvē jebkurš var atvest un nodot bez maksas.

— Sarmīte Vucāne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2023