LETA
Lai gan graudu raža ir atšķirīga dažādos reģionos, kopumā graudu apjoms Latvijā būs pietiekams, aģentūrai LETA sacīja AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Viņš stāstīja, ka lauksaimniekiem šis ir sarežģīts gads – sējumi ir ļoti atšķirīgi pārdzīvojuši izaicinošos laikapstākļus. Lai gan ir saimniecības, kuras kuļ septiņas līdz astoņas tonnas ziemas kviešus uz hektāru, daļai lauksaimnieku tā pati kultūra ir tikai divas līdz trīs tonnas uz hektāru.
Pēc viņa teiktā, visvairāk no ilgstošā sausuma vasaras sākumā cieta vasarāju sējumi Vidzemē un Kurzemes piejūras reģionos – tur ražas ir vismaz uz pusi mazākas nekā pērn.
Vienlaikus Amsils teica, ka auzu kulšana sākta tikai tagad un, vērojot līdz šim pieņemto apjomu, graudu krāsa un tilpummasa ir salīdzinoši labā kvalitātē. Savukārt rudzi pēc nesenajiem lietiem ir zaudējuši pārtikas kvalitāti un patlaban pārsvarā tiek ievesti lopbarības kvalitātes graudi.
Tāpat viņš norāda, ka šīs vasaras laikapstākļu ietekme bijusi negatīva uz bioloģisko graudu sējumiem – lai gan kvalitāte ir laba, ražas ir krietni mazākas.
Amsils arī uzsvēra, ka īpaši smaga situācijā ir lauksaimniekiem Zemgalē, kur saimniecības ļoti cieta no postošā negaisa un krusas pagājušajā nedēļā.
“Esam apzinājuši savus sadarbības partnerus zemniekus, kurus skārusi šī dabas stihija, meklējam katram piemērotākos risinājumus, kā palīdzēt, lai nepadziļinātu krīzi un lauksaimnieki varētu pēc iespējas labāk sagatavoties nākamajai sezonai – palīdzam ar auto transportu, ģeneratoriem, pēc iespējas operatīvāk organizējam graudu pieņemšanu,” teica “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs.
Amsils piebilda, ka vētra skārusi arī “Dobeles dzirnavnieka” infrastruktūru, tostarp cieta noliktavas jumts, taču bojājums salīdzinoši ātri tika novērsts.
Viņš informēja, ka patlaban noris aktīva graudu pieņemšana četros “Dobeles dzirnavnieks” graudu pieņemšanas punktos – Dobelē, Aucē, Gulbenē un Rīgā. Uzņēmums šogad plāno pieņemt 365 000 tonnu graudu, no kuriem 50 000 tonnu – bioloģiski audzētus jaunās ražas graudus.
Tāpat Amsils atzīmēja, ka patlaban paralēli graudu kulšanai noris jau aktīva gatavošanās nākamajai graudu sezonai, ko arī ietekmē šīs vasaras laikapstākļi. Jau patlaban sāk aizkavēties ziemāju sēšanas darbi un daudzviet ziemas rapsi nevar paspēt iesēt, tādēļ lauksaimnieki meklē vēlākas rapša šķirnes. Kavējas arī ziemas miežu sēja.
Amsils arī norādīja, ka daudzi lauksaimnieki pēc šī gada pieredzes meklē jaunas ziemas kviešu šķirnes, kas būtu izturīgākas un piemērotas mainīgiem laikapstākļiem.
“Varam teikt, ka īpaši labi šosezon sevi pierādījušas Latvijā selekcionētās kviešu šķirnes “Talsis” un “Brencis”, kā arī tradicionāli noturīgās “Skagen” un “Fenomen” ir ar labu ražību,” secināja Amsils.
Runājot par graudu cenu, Amsils skaidroja, ka, lai gan Latvijā ir reģioni, kuros graudu sējumi ir ļoti cietuši, graudu pieņemšanas cenas ir atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma globālajā tirgū.
Viņš stāstīja, ka šogad tiek saņemtas gan sliktas, gan labas ziņas par graudu ražām citviet Eiropā. Būtiska sausuma ietekme bijusi vairākos graudu audzēšanas reģionos Dienvideiropā, tostarp, Spānijā, Itālijā, kur arī šogad ražas ir mazākas. Vienlaikus ir valstis kā, piemēram Vācija un Ukraina, kurās graudaugu ražība, rēķinot uz vienu hektāru, ir laba.
“Ņemot vērā nevienmērīgo ražas kvalitāti Eiropā un saspringto situāciju Melnajā jūrā ar graudu izvešanu no Ukrainas, patlaban ir ļoti grūti prognozēt, kādas veidosies graudu cenas tuvākajā nākotnē,” uzsvēra Amsils.
Jau vēstīts, ka 2021.gadā “Dobeles dzirnavnieks” strādāja ar 172,074 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 31,8% – līdz 3,874 miljoniem eiro. 2022.gada finanšu rezultāti vēl nav pieejami.
Kompānija “Dobeles dzirnavnieks” reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.
Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs “Tartu Mill”. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.
Foto: unsplash.com
Reklāma