Dobeles novadā pēc tiesībsarga ieteikuma saīsina deklarēšanās ilgumu mājokļa palīdzības saņemšanai

Dobeles novada pašvaldība pēc tiesībsarga rekomendācijas saīsinājusi deklarēšanās ilgumu novadā, kas nepieciešams, lai atsevišķas iedzīvotāju grupas saņemtu mājokļa palīdzību, liecina novada domes lēmums.

Dome grozījusi saistošos noteikumus “Par Dobeles novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Līdz šim tie paredzēja, ka noteiktām iedzīvotāju grupām palīdzība tiek sniegta, ja personas ir novada iedzīvotāji, kuri pēdējo piecu gadu laikā nepārtraukti ir dzīvojuši un deklarējuši savu pamata dzīves vietu novadā. Pēc grozījumu spēkā stāšanās termiņš palīdzības sniegšanai būs trīs gadi.

Šīs izmaiņas skars trūcīgas vai maznodrošinātas personas, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, kā arī gadījumos, ja vienā miteklī personas ar šādu statusu ir izveidojušas vairākas pilnas ģimenes, bet katra ģimene nav apgādāta ar izolētu istabu. Noteikumi skar arī trūcīgas vai maznodrošinātas personas, kuras ne mazāk kā piecus gadus lieto dzīvojamo telpu uz īres līguma pamata, kā arī atsevišķi dzīvojošas trūcīgas vai maznodrošinātas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku.

Tāpat izmaiņas attiecas uz atsevišķi dzīvojošām trūcīgām vai maznodrošinātām personām ar invaliditāti, kurām nav apgādnieku, trūcīgām vai maznodrošinātām politiski represētām personām. Izmaiņas ietekmēs arī iedzīvotājus, kas ir izteikuši vēlmi īrēt pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās telpas, kuras ir ilgstoši neizīrētas vai uz kurām nav pieprasījuma no palīdzības reģistros iekļautajām personām.

Grozījumi saistošajos noteikumos izstrādāti, ņemot vērā tiesībsarga ziņojumā “Ziņojums par pašvaldību palīdzību mājokļu jomā atkarībā no deklarēšanās ilguma” ieteiktās rekomendācijas.

Jau ziņots, ka pēc Tiesībsarga birojā paustā, Aizkraukles, Augšdaugavas, Ķekavas un Olaines novada pašvaldības pārkāpušas likumu, nepamatoti prasot dzīvesvietas deklarēšanas noteiktu termiņu tiem iedzīvotājiem, kam mājokļa palīdzība sniedzama pirmām kārtām, neatkarīgi no deklarēšanās ilguma.

Kā piemēru cilvēkiem, kam mājokļa palīdzība sniedzama pirmām kārtām, neatkarīgi no deklarēšanās ilguma, birojā min ar tiesas nolēmumu no īrētās dzīvojamās telpas izliktus maznodrošinātos, bez vecāku gādības palikušus bērnus, maznodrošinātus politiski represētos un citus.

Tiesībsargs aicināja pašvaldības nepilnības novērst.

Kā norāda birojā, ir loģiski, ka cilvēkam, lai saņemtu pašvaldības palīdzību mājokļu jomā, ir jābūt attiecīgajā pašvaldībā deklarētam. 24 pašvaldības nenosaka nekādu deklarēšanās termiņu kā priekšnoteikumu, lai cilvēks vispārējā kārtā varētu pieteikties mājokļa palīdzības saņemšanai.

Savukārt 19 pašvaldības, kā atzīmē birojā, ir noteikušas konkrētu deklarēšanās termiņu, kas cilvēkam jānodzīvo pašvaldībā, lai palīdzību varētu saņemt. Līdztekus birojā norāda, ka vairākas no tām noteikušas nesamērīgi ilgu deklarēšanās termiņu – pieci gadi un vairāk. Turklāt līdz ar reģistrēšanos “dzīvokļu rindā”, lielākoties dzīvojamā telpa netiek piešķirta uzreiz, to var nākties gaidīt pat vairākus gadus, piebilst Tiesībsarga birojā.

Arī šajā gadījumā tiesībsargs aicināja pašvaldības izvērtēt saistošajos noteikumos ietvertās prasības par deklarēšanās termiņa samērīgumu. Saprātīgs termiņš tiesībsarga ieskatā būtu no viena līdz trim gadiem.