Dobelnieku vēderos meklē helikobaktērijas

Zinātnieki pēta veidus, kā agrīni atklāt kuņģa vēzi.

Lai iegūtu arvien skaidrākas vadlīnijas par to, kā sekmīgi un agrīni atklāt kuņģa vēzi, kā arī ārstētu citas gremošanas sistēmas slimības, ar ES atbalstu Latvijā kopš 2013. gada sākts pētījums GISTAR. Tajā ir iesaistījušies 11 223 Latvijas brīvprātīgie, kuru kuņģa veselībai tiek sekots daudzu gadu garumā. Latvija kā vienīgā valsts šajā starptautiski nozīmīgajā pētījumā ir izvēlēta tāpēc, ka Latvijā kuņģa vēzis un gremošanas sistēmas slimības ir plaši izplatītas.

Medijos nereti tiek pausta atziņa, ka kuņģa slimības Latvijā lielā mērā saistās ar to, ka ļaudis dzīvo pārmērīgos uztraukumos un neveselīgi ēd. No GISTAR pētījuma vadītāja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) profesora, gastroenterologa Mārča Lejas skaidrotā var secināt, ka atslēgas vārds šajā pētījumā ir helikobaktērija. Proti, līdzšinējie pētījumi un pieredze liecina, ka ievērojamai daļai iedzīvotāju kuņģī mītošās, kuņģa vēža un citu slimību attīstību veicinošās helikobaktērijas izskaušana varētu kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu samazināt pat par 40 procentiem. Tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt dzīvē.

Analizē izelpu
Starp 11 223 brīvprātīgajiem, kas ir iesaistījušies pētījumā, nav jelgavnieku un Jelgavas novada iedzīvotāju. Pēc nejaušības principa Jelgava un novads netika izraudzīti par pētījuma vietu. Jelgavai tuvākā vieta, kur tiek veikts GISTAR pētījums, ir Dobele. Šeit vecās slimnīcas ēkā Brīvības ielā 11a, kur tagad izvietojas vairāki ar medicīnu saistīti uzņēmumi, divi kabineti ir atvēlēti pētījuma GISTAR dalībniekiem, kas kopskaitā Dobelē un tās novadā ir 529.

Šeit pētījuma dalībniekus pieņem medmāsa Dagnija Pēce. Viņai ir vairāki uzdevumi. Pirmais – veikt pētījuma dalībnieku anketēšanu. Šajā darbā paiet apmēram stunda. Bet otrais uzdevums ir mērījumu veikšana – auguma, svara, gurnu apkārtmēra, kā arī vēdera tauku slāņa biezuma noteikšana. Asins paraugu, fēču un siekalu analīze – tās mediķiem ir samērā vienkāršas un ātrāk par stundu veicamas lietas. Runājot par analīzēm, D. Pēce uzsver īpaši smalku analīžu aparātu, ar ko tiek veikta pētījuma dalībnieku izelpas pārbaude. Pēc tam, kad ir izdzerta glāze apelsīnu sulas, kurai ir pievienota šķipsniņa īpaša substrāta, izelpots tiek slēgtā maisiņā, kas ir kabatas portfeļa lielumā. Maisiņā iepūsto gāzu saturu analizē viegli pārvietojama čemodāna lieluma iekārta.

Mazāk ēd gaļu
D. Pēce teic, ka darbs GISTAR pētījumā viņai šķiet ļoti interesants. Tas ir kas jauns un arī diezgan atšķirīgs, salīdzinot ar mediķu darbu slimnīcā. D. Pēce ir nostrādājusi 47 gadus par medmāsu Dobeles slimnīcas Ķirurģijas nodaļā. “Pētījumā uz pārbaudēm nāk vairāk vai mazāk veseli cilvēki, kā arī tādi, kas ir izveseļojušies,” piebilst D. Pēce.

Runājot par pētījumā iesaistīto cilvēku aktivitāti, D.Pēce piezīmē, ka tikai daži no cilvēkiem, kas piedalījās pētījumā 2016./2017. gadā, atteikušies no sadarbības turpināšanas. Pārējie ir atsaucīgi. Saistībā ar anketēšanu medmāsa teic, ka atklājas, ka liela daļa pētījuma dalībnieku sākuši mazāk ēst gaļu. “Tas gan ir mans personīgais novērojums, kāds ir radies līdzšinējā anketēšanas laikā. Varbūt līdz pētījuma beigām kopskats radīsies citāds,” piebilst D. Pēce.

Anketā jautā nekautrējoties
Anketas jautājumi atklāj pētījuma dalībnieka dzīvesveidu. Tiek jautāts: “Cik daudz stundu un minūšu dienā sportojat? Cik daudz stundu dienā pavadāt, sēžot krēslā vai zvilnot guļus, izņemot miegu? Vai darbā ir fiziskā slodze?” Tad, protams, ir no svara sliktie paradumi: “Kad pēdējo reizi uzpīpējāt un cik daudz smēķējat?” Turklāt tiek uzskaitītas arī elektroniskās cigaretes un zelējamā tabaka. Jautāts tiek arī par spirtotajiem dzērieniem, sākot no viegla alus. Saistībā ar ikdienas kustībām tiek jautāts, vai ikdienā no punkta A uz punktu B iznāk iet kājām vai braukt ar velosipēdu?

Gremošanas sistēmas lietās ir svarīgi ēšanas paradumi. Tur tiek jautāts, vai beidzamajā nedēļā ir apēsti vismaz 200 grami piena produktu dienā. Cik porcijas gaļas vai tās izstrādājumu ikdienā vidēji cilvēks apēd? Tad ir jautājums arī par sāli: “Vai jau sālītam ēdienam pieliekat sāli?” Svarīga ir arī radu līnija: “Vai jums vai kādam jūsu radam ir diagnosticēts vēzis? Cik jums ir dēlu un meitu?” Zinātniskajā izpētē svarīgs ir arī tas.

Piedalās sirdsmieram
“Zemgales Ziņas” intervēja arī divus pētījumā iesaistītos brīvprātīgos, kas bija atsaucīgi veltīt dažas stundas zinātnei gan pirms deviņiem gadiem, gan arī tagad, kad notiek pētījuma otrā kārta.

Dobelniecei Annai ir 67 gadi. Tagad Anna ir pensionāre, bet agrāk strādāja par medmāsas palīdzi Dobeles slimnīcā. Viņas stāsts ir šāds: “Pētījumā iesaistījos tāpēc, ka slikti jutos. Dažkārt bija tā, ka veikalā nevarēju pat rindu izstāvēt. Uznāca nelabums un šķita, ka tūlīt vemšu. Kuņģis sāpēja, bija arī gastrīts. Dažkārt nedēļām dzīvoju uz jogurtiem – tas bija vienīgais, ko varēju ieēst. Biju ļoti tieva. Kuņģa saslimšanas saistīju ar neregulāru ēšanu, kafijas dzeršanu, ko centos ierobežot. Tomēr patiesībā iemesls bija arī cits. Proti, pētījumā atklājās, ka man kuņģī ir helikobaktērija. Pētījuma gaitā jau nevienu neārstē, bet šī informācija bija svarīga.”

Par atklāto helikobaktēriju Annai pateica ārste darbavietā – slimnīcā. Ārste nozīmēja desmit dienu ārstēšanās kursu. Tajā lietotās zāles – antibiotikas – Annai tajā laikā likās padārgas, tomēr viņa šo kursu veica. Rezultāts bija pārsteidzošs. Annas svars pieauga no piecdesmit uz septiņdesmit kilogramiem. Piepeši viss apēstais sāka iet labumā. To stāstot, Anna pasmaida. Sākās cita – daudz labāka dzīves kvalitāte. Apmeklējot vēlreiz gastroenterologu, tika secināts, ka helikobaktēriju Annai vairs nav.

Pētījumā iesaistījās arī Andris. Viņam ar Annu ir līdzīgs sešdesmitgadnieka vecums un statuss pensionārs. Andris ir strādājis fizisku darbu, tostarp arī apstākļos, kad elpojot tiek lietots respirators. Stāstot par savu veselību, Andris teic, ka GISTAR pētījumā pirms deviņiem gadiem helikobaktērijas viņam kuņģī neatrada. Tiesa, slimojis ar ķuņģa čūlu. Andra piekrišana brīvprātīgi iesaistīties GISTAR pētījumā saistīta ar vēlēšanos vairāk uzzināt par savu veselības stāvokli. Tagad viņš var mierīgāk dzīvot, jo pētījumā noskaidrots, ka helikobaktēriju viņa kuņģī nav. “Tas jau tikai sevis dēļ! Nav jau grūti atnākt un pārbaudīties. Piedalīšanās pētījumā man līdz šim ir aizņēmusi apmēram vienu stundu,” teic GISTAR dalībnieks.

Danute Ražuka-Ebela, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, gastroenteroloģe, medicīnas zinātņu doktore
“Eiropā trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes, tāpēc GISTAR pētījums ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā. Ar tā palīdzību tiek meklētas jaunas stratēģijas mirstības samazināšanai no kuņģa vēža augsta riska zonās, pie kādas pieder arī Latvija. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās helikobaktērijas izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%. Tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.”

Mārcis Leja, profesors
“Absolūtos skaitļos kopējais jaunatklāto kuņģa vēža gadījumu skaits Eiropā pieaug, un Eiropas Padome ir ieteikusi ieviest skrīninga programmas reģionos ar augstu saslimstību un mirstību. Latvija pilnībā atbilst šādai nelabvēlīgai statistikai. Tomēr Eiropā joprojām nav izveidotas nevienas organizētas kuņģa vēža skrīninga programmas. Lai gan pastāv vairāki veidi, kā samazināt kuņģa vēža radīto slogu, pagaidām šķiet, ka helikobaktēriju infekcijas “meklēt un ārstēt” stratēģija varētu būt vispiemērotākā Eiropai.”

Oskars Vizbulis, rakstnieks un žurnālists
“Man 2010. gadā ir nācies intervēt austrāliešu zinātnieku Bēriju Māršalu, kas kopā ar kolēģi Robinu Vorenu atklāja helikobaktēriju. Par to viņi saņēma Nobela prēmiju medicīnā. Līdz viņu atklājumam valdīja uzskats, ka kuņģī, kur ir ļoti skāba vide, nekādas baktērijas nevar izdzīvot. Tomēr tika pierādīts pretējais. Pateicoties Māršala un Vorena atklājumam, kuņģa čūla vairs nav hroniska, bieži viens darba nespēju izraisoša kaite, bet gan slimība, ko var izārstēt ar īsu antibiotiku kursu un skābes sekrēciju nomācošu medikamentu devām. Austrālijas zinātnieku darbs īpaši nozīmīgs ir jaunattīstības valstīs, kur ar helikobaktēriju var inficēties teju katrs cilvēks. Bagātajās valstīs inficēšanās ar helikobaktēriju novērojama retāk augstāku sanitāro standartu dēļ.
Leģendas stāsta, ka kādā karstas zinātniskās diskusijas brīdī Bērijs Maršals pat izdzēra kuņģa čūlas slimnieka analīžu paraugus un tādējādi saslima. Taču, cik zinu, Bērijs Maršals dzīvo vēl joprojām. Uz Rīgu viņš bija atbraucis lasīt lekcijas. Ēda tikai vienu reizi dienā, daudz dzēra kafiju.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.