Gaitis Grūtups
1987. GADA FOTO NO JELGAVAS STUDENTU TEĀTRA ARHĪVA
LBTU Studentu teātrī piemin Juri Kulakovu
Pieminot 12. februārī pāragri mūžībā aizgājušo mūziķi un komponistu Juri Kulakovu, Latvijas Televīzijā rādīja 1987. gadā Arvīda Babra režijā tapušo Jura Kulakova un Eduarda Veidenbauma dziesmu filmu “… bet vilciens brauc”. Filmā darbojas LBTU Studentu teātra aktieri. Gadu gaitā daudzkārt šajā teātrī nomainījies teātri spēlējošo studentu sastāvs, bet Jelgavas Studentu teātra režisore ir tā pati, kas 1987. gadā, – Astra Kacena.
Juri Kulakovu viņa atceras no septiņdesmitajiem, kad abi vienā laikā mācījās Latvijas Mūzikas akadēmijā (tolaik Latvijas Valsts konservatorijā). Astra par amatieru teātru režisori, Juris par estrādes ansambļu un pūtēju orķestru vadītāju. “Augstais līmenis – “Pērkons” un kompozīcijas studijas – tas jau Jurim bija vēlāk,” teic Astra Kacena. Sanācis tā, ka Astras kurss studentiski uzņēmis augstskolā Jura kursu.
“Visādas delverības taisījām. Dzīvē Juris bija foršs. Vienmēr gribējās ar viņu kaut ko parunāt. Tomēr viņš bija tāds noslēgts. Vairāk klausījās citus, bieži piekrita tam, ko otrs saka, un maz runāja pats. Ja Juris tomēr runāja, tad viņa teiktais bija ļoti mierīgs. Protestētājs un huligāns Juris bija mākslā. Dzīvē viņš nevienam neuzplijās,” atceras Astra. Jaunībā Juris Kulakovs iesaukts par Dūrīšu Juri. Ziemā cigaretes viņš smēķējis ar dūraiņiem rokās. Režisore atminas, kā Juris pārvērties, kad kāpis uz skatuves: “Viņš it kā elektrizējās un citus aizrāva savā strāvā.”
Runājot par to, kā tapa dziesmu filma ar Jelgavas studentu piedalīšanos, režisore teic, ka Studentu teātra saietos vienmēr tika atskaņoti grupas “Pērkons” dziesmu ieraksti. Vecākie jelgavnieki atceras, ka “Pērkona” soliste Ieva Akuratere ir dziedājusi arī Jelgavas studentu deju hallē Valdekā, kur tolaik mājoja arī studentu teātris. Savukārt “Pērkona” pirmais pirotehniķis bija Mārtiņš Kacens, Astras Kacenas dzīvesbiedrs. Tādēļ arī viņa pati bija “Pērkona” visciešāko atbalstītāju lokā.
Jura Kulakova un Eduarda Veidenbauma dziesmu filma “… bet vilciens brauc” tapa kā Latvijas Televīzijas režisora Arvīda Babra diplomdarbs, neklātienē pabeidzot augstskolu Sanktpēterburgā (tolaik Ļeņingradā).
“Arvīds ir mans bērnības draugs. Kad viņam vajadzēja aktierus, lai uzņemtu savu diplomdarbu, es centos palīdzēt. Tādam augstskolas darbam piesaistīt profesionāļus Arvīds nevarēja. Studenti, kas veica šo darbu brīvprātīgi, bija risinājums,” stāsta Astra. Režisore uzteic Arvīda Babra un operatora Igora Meirāna radošo tandēmu, kas bija svarīgi filmas “… bet vilciens brauc” veiksmei. Pašā filmēšanā Astra nebija klāt. Tā notikusi Ieriķu stacijā, vēl arī Jelgavā pie dzelzceļa depo, kur agrāk bija novietoti vairāki desmiti tvaika lokomotīvju, kas skaitījās stratēģiskā rezerve kara vai dabas stihiju gadījumam.
Domājot par Jura Kulakova daiļrades mantojumu, Astra Kacena pieļauj, ka pārskatot notis, komponista mājās un citviet varētu atrasties kādas skaistas dziesmas, kas nav labi zināmie “Pērkona” hiti.
Pēc konservatorijas beigšanas režisores pirmā darbavieta bija Līvbērzes kultūras namā. Tur viņa vadīja bērnu dramatisko kolektīvu. Tur tapa Hermaņa Paukša lugas “Uzmanību, cūka!” iestudējums. Labas pazīšanās vārdā, arī tāpēc, ka grupai “Pērkons” uzstāties aizliedza un radās brīvs laiks, Juris Kulakovs Astras Kacenas iestudējumam Līvbērzē sacerēja mūziku. “Tur bija “Cīrulīšu koris” un “Rokenrola dziesma”, kādi četri pieci skaņdarbi. Es tiešām nezinu, kur tie palika,” teic Astra. Viņa atgādina, ka vairākus gadus – līdz pat atmodai – okupācijas varas kalpiem komponists Juris Kulakovs skaitījās persona non grata. Žurnāliste Antra Bērtule 2015. gadā publicētajā rakstā skandalozā “Pērkona” koncerta Ogres estrādē (pēc koncerta tika izdemolēts elektrovilciens) trīsdesmit gadu atcerei, raksta, ka Jurim Kulakovam kā varai bīstamai personai pat tika piedāvāts izbraukt no Padomju Savienības. No tā viņš atteicās.
Jura toreiz nevēlamais statuss atklājies arī tad, kad Līvbērzes bērnu dramatiskais kolektīvs aizbraucis uz skati Liepājā. Komponists devies līdzi un līvbērznieku iestudējumam spēlējis pavadījumu. “Juris savā zaļajā samta žaketītē sēdēja pie klavierēm (tās bija iestumtas dziļi kulisēs, un viņš tikpat kā nebija redzams), bet, protams, mūsu izrāde pilnībā tika norakstīta. Bērni brauca mājās izbrīnīti, ka skatē nav saņēmuši nevienu balvu,” par pārdzīvoto tagad pasmaida Astra Kacena.
Līvbērzē bērnībā augušais namdaris meistars Andrs Stradiņš, kas ir viens no agrākajiem LLA Studentu teātra dalībniekiem, atceras, ka Eduarda Veidenbauma un Jura Kulakova videoklipā “… bet vilciens brauc” filmējies ar lielu atbildību. Viņš ir gandarīts par to, ka viņam dzīvē veicies darboties “aktīvās un progresīvās” režisores Astras Kacenas vadībā. Eduarda Veidenbauma un Jura Kulakova svabadais gars studentiem ļoti gājis pie sirds.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2023
Reklāma