Lāsma Gaitniece
Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka bērniem līdz pilngadības sasniegšanai zobārstniecības pakalpojumi – ne tikai zobu ārstēšana, bet arī zobu higiēnista pakalpojumi un pirmreizēja ortodonta konsultācija – ir nodrošināma par valsts līdzekļiem, proti, vecākiem par to nav jāmaksā. Realitāte gan bieži vien ir cita: lai pie šiem pakalpojumiem tiktu, ir jāstāv garās rindās, tāpēc netrūkst gadījumu, kad vecāki saviem bērniem izvēlas maksas zobārstu, jo tad pie speciālista var tikt daudz ātrāk.
Jelgavā bērnu zobārstniecības pakalpojumus, ko apmaksā valsts, sniedz medicīnas kapitālsabiedrība “Optima 1”. Tā ir iestāde, kas medicīnisko aprūpi, ne tikai zobārsta pakalpojumus, primāri nodrošina bērniem un par valsts finansējumu, taču iespēju robežās par maksu tiek pieņemti arī pieaugušie pacienti. Pašreiz ir jārēķinās, ka šajā medicīnas iestādē rindā pie bērnu zobārsta jāgaida līdz 2025. gada janvāra beigām.
Kāda medicīnas kapitālsabiedrībā “Optima 1” ir situācija ar valsts finansētu bērnu zobārstniecību un ar kādām problēmām jāsaskaras, “Zemgales Ziņām” stāsta iestādes valdes locekle Ingrīda Budrēvica.
Zobārstniecības kabinetā nav, kas strādā
“Kad mūsu pēdējais zobārsts devās pelnītā atpūtā, es apjautu, kāda patiesībā mūsu valstī ir situācija ar bērnu zobārstniecību. Saskāros ar to, ka ārpus Rīgas neviens nevēlas strādāt. Ja tomēr vēlas, tad tikai un vienīgi privātpraksē,” atklāj ārstniecības iestādes valdes locekle. Viņai gan laimējās atrast pāris jauno zobārstu, kuri uzreiz pēc Rīgas Stradiņa universitātes absolvēšanas ir bijuši ar mieru praktizēt “Optima 1”, taču ilgtermiņa sadarbība neizdevās, jo jaunie speciālisti, pastrādājot vien pāris gadu, veido paši savas privātprakses un aiziet prom. Šī iemesla dēļ ilgāku laiku “Optima 1” zobārstniecības kabinets stāvēja tukšs, jo vienkārši nebija, kas pieņemtu pacientus. Un arī risinājuma ne, līdz sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai.
“Ja tā vispār drīkst teikt, mums laimējās saistībā ar notikumiem Ukrainā, jo mūsu iestādē pieteicās darbā ļoti pieredzējusi zobārste Halina Suranta (Halyna Surant), kurai nebija problēmu strādāt ar bērniem. Tā nu mūsu zobārstniecības kabinets atsāka darbu,” pastāsta I. Budrēvica. “Ar ukraiņu dakteres profesionalitāti esam ļoti apmierināti, jo kolēģe tiek galā ar jebkura vecuma bērniem, turklāt savu darbu padara godprātīgi.” Īsi pēc tam, kad H. Suranta Jelgavā uzsāka darbu, zobārstniecības kabinets tika aprīkots ar digitālo rentgena aparātu.
Ar zobu higiēnistu tik lielu problēmu nav bijis, jo medicīnas kapitālsabiedrībā “Optima 1” šis speciālists bijis pieejams visu laiku. “Esam lepni, jo arī mūsu higiēniste Ilze Kondrašova nesen kā tikusi pie jaunas aparatūras. Atliek tikai strādāt, ja pietiek finansējuma.”
Finansējums ir, taču to dabūt nav viegli
Valdes locekle neslēpj, ka pat vēl lielākas problēmas par bērnu zobārsta meklējumiem radās brīdī, kad jāpiesakās uz likumā noteikto finansējuma ieguvi. Tā kā ārstniecības iestādē “Optima 1” vairākus gadus nav bijis bērnu zobārsta, tai nepienākas arī valsts finansējums. “Saņēmām atbildi, ka mūsu iestādei nauda par bērnu zobārstniecības pakalpojumiem nepienākas, jo tā nav tikusi ieplānota.” Vienīgi ar lielu neatlaidību, iesaistot kolēģus un veicot pārrunas, medicīnas kapitālsabiedrība 2023. gadam no septembra līdz decembrim finansējumu tomēr izcīnīja. “Naudu piešķīra salīdzinoši nedaudz, bet strādāt varēja,” atceras I. Budrēvica. “Taču jaunais 2024. gads nāca ar pārsteigumu. Izrādās, mūsu birokrātiskā sistēma nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam aprēķina no iepriekšējā gadā izpildītā, kas mūsu gadījumā bija četri mēneši. Piešķīrums bija tik niecīgs, ka varbūt vienu dienu nedēļā bērnu zobārsts varētu strādāt. Nekas neatlika, kā sākt cīnīties par papildu finansējuma iegūšanu. Tas izdevās, un pārējo saņēmām 2024. gada augustā, kad jau pamatīgi bijām pārstrādājuši kvotas, jo mūsu gadījumā finansējums bērnu zobārstniecībai ir kopā ar zobu higiēnistu. Lai kādas pūles tas prasīja, kopš augusta mums finansējums ir!”
Vai stāsts ar bēdīgām beigām?
“Optima 1” valdes locekle norāda uz vēl vienu problēmu, proti, bērnu zobārste runā krievu valodā un viņas māsiņa Elizabete Bumažkina, ja tas ir nepieciešams, mediķes teikto iztulko latviski. H. Suranta centīgi apgūst latviešu valodu un vajadzīgās frāzes ir iemācījusies.
Ņemot vērā, ka ar valsts noteikto finansējumu bērnu zobārstniecībai vien izdzīvot nevar, daktere savu iespēju robežās pieņem arī pieaugušos pacientus, kas gan ir tikai par maksu. “Esmu novērojusi, ka mūsu jaunā daktere ir iecienīta, jelgavnieki pie viņas vēlas nākt. Turklāt arī dakterei pie mums ļoti patīk. Viņa nevēlējās strādāt privātās struktūrās, bet gan vietā, kur gan darba apstākļi, gan nepieciešamie materiāli ir nodrošināti,” pasmaida I. Budrēvica. “Taču nekas nav mūžīgs. Karam reiz ir jābeidzas, un es domāju, ka cilvēks atgriezīsies dzimtenē. No mūsu pozīcijām raugoties, tas varētu būt stāsts ar bēdīgām beigām, jo es patiesi nesaskatu iespējas, kā ārpus Rīgas un ārpus privātpraksēm būtu iespējams piesaistīt bērnu zobārstus.”
Jāizvairās no vispārējās anestēzijas
Runājot par bērnu zobārstniecību, I. Budrēvicu, kura pēc savas pamatprofesijas ir bērnu ārste, bažīgu dara arvien pieaugošā tendence bērnus sūtīt uz zobu ārstēšanu vispārējā anestēzijā. To praktizē Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā, arī Liepājas reģionālajā slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā. “Tā ir ļoti nepareiza pieeja. Visvieglākais ceļš – jā; taču no veselības viedokļa tas nav atbalstāmi. Nedrīkst bērnu pakļaut vispārējai anestēzijai tikai tāpēc, ka laikus nav izārstēti zobi un nevar atrast pieeju. Mūsu iepriekšējā daktere, kas aizgāja pensijā, katram pacientam prata atrast pieeju. Viņa bija unikāla, jo mācēja tikt galā ar jebkuru bērnu. Uzskatu, ka arī Halina to spēj.”
Kopš 2024. gada 1. oktobra piemēroti stingrāki kritēriji, lai bērniem no septiņu līdz 17 gadu vecumam varētu ārstēt zobus vispārējā anestēzijā. Latvijas Zobārstu asociācija vēlas samazināt tās izmantošanu bērnu zobārstniecībā, jo, lai gan pieprasījums pēc šī valsts apmaksātā pakalpojuma ir liels, tas ne vienmēr ir pamatots. Jaunie kritēriji vispārējo anestēziju ļauj izmantot tikai tad, ja bērna uzvedība vai kādi nopietni medicīniski iemesli neļauj veikt procedūru bez tās pielietošanas. Ja vecāki tomēr pieprasīs vispārējo anestēziju, būs nepieciešams psihiatra slēdziens.
Uzziņa
Bērniem līdz 18 gadu vecumam valsts 100% apmērā apmaksā zobārstniecības pakalpojumus:
■ zobu ārstēšanu līdz 18 gadu vecumam;
■ zobu higiēnista pakalpojumus vienu reizi gadā no divu līdz 18 gadu vecumam;
■ zobu higiēnista pakalpojumus divas reizes gadā septiņu, 11 un 12 gadu vecumā;
■ pirmreizējo ortodonta konsultāciju līdz 18 gadu vecumam;
■ ortodontisko ārstēšanu iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumā līdz 22 gadu vecumam.
Avots: Nacionālā veselības dienesta mājaslapa
— Lāsma Gaitniece
Reklāma