• EGITA MIĶELSONE no Elejas ar biškopību nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadu.

• EGITA UN ANDRIS MIĶELSONI pirms sešiem gadiem uzsāka savu uzņēmējdarbību biškopībā.

“Biškopība ir mana sirdslieta, un ar bitēm esmu uz tu jau vairāk nekā 30 gadu,” tā par sevi saka elejniece Egita Miķelsone, kura 2023. gadā Jelgavas novadā kļuvusi par laureāti nominācijā “Gada mazais uzņēmējs”. Laikā, kad čaklās medus vācējas bites guļ saldu ziemas miegu, ar biškopi tikās “Zemgales Ziņas”.

“Esmu dzimusi un augusi Talsu pusē. Pēc skolas absolvēšanas izvēlējos apgūt biškopja profesiju Vecbebru sovhoztehnikumā. Nav noslēpums, ka padomju laikos biškopji varēja labi nopelnīt, un tas arī man nebija mazsvarīgi. Pirmos trīs gadus pēc tehnikuma pabeigšanas nostrādāju padomju saimniecības “Valdgale” lieldravā, kas toreiz bija viena no lielākajām Latvijā. Pēc paju sabiedrības, vēlāk kolhoza, izjukšanas ilgus gadus strādāju tirdzniecībā. Tomēr kā papildu ienākuma avots un mīļa nodarbe vienmēr bijušas bites,” stāsta Egita Miķelsone.

Pārceļoties no Kurzemes uz Eleju, viņa ar biškopību sāka nodarboties jau nopietnāk. Šobrīd saimniecībā ir 150 bišu saimes. Lai iegūtu augstvērtīgu dažādu ziedu medu, tiek sēti nektāraugi, lai sezonā bitēm nodrošinātu bagātīgu barību.

Liels palīgs un atbalsts ir vīrs Andris, kurš pirms sešiem gadiem bija pašiem savas uzņēmējdarbības ierosinātājs.

Grūtības ar produkcijas realizāciju

Diemžēl pēdējie divi gadi biškopjiem ir bijuši ļoti smagi, jo Eiropas un tai skaitā Latvijas medus tirgu negatīvi ietekmē lielās medus ražotājvalstis, kā Ķīna un Ukraina, kas joprojām ir galvenie medus piegādātāji. Šo valstu medus cena globālajā tirgū ir ļoti zema. Eiropas biškopji, ņemot vērā resursu izmaksas un noteiktos kvalitātes standartus, tik lēti medu iegūt nevar. Medus ir arī viens no visvairāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē, un arī Latvija nav no tāda pasargāta. “Arī iepriekš bijuši grūtāki posmi, kad vairumtirdzniecībā medu varēja pārdot tikai par ļoti zemu cenu, bet tagad tādas iespējas nav vispār, ne par kādu cenu. Medu vienkārši nav kur likt, rodas uzkrājumi, ko grūti realizēt. Ir biškopju, kuri, šķiet, jau izmisuma dzīti, cenšas pārdot medu stingri zem pašizmaksas. Strauji cēlusies cena arī bišu barībai, kas nepieciešama, lai bites neaizietu bojā ziemas mēnešos. Daudzi biškopji jau domā par bišu saimju samazināšanu, tai skaitā arī mēs,” ar nožēlu atzīst Egita. Līdzīgā situācijā ir biškopji arī Lietuvā un Igaunijā.

Turklāt medus nav pirmās nepieciešamības produkts, tas nozīmē, ka Latvijas patērētāji primāri izvēlas svarīgākos patēriņa produktus un tikai pēc tam domā par medus iegādi. Pārdotais medus daudzums ir ļoti atkarīgs no patērētāju pirktspējas un medus patēriņa paradumiem. Līdz ar to būtu jādomā par atbalsta pasākumiem biškopībā, mazinot administratīvo slogu. Biškope norāda, ka veikalu plauktos bieži medus tiek tirgots burciņās ar latviskiem uzrakstiem, bet, papētot rūpīgāk etiķeti, var izlasīt, ka tas ir medus maisījums, kas ievākts Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām.

“Katrā ziņā, šobrīd nodarbojoties tikai ar biškopību, var izdzīvot, nevis dzīvot tā, lai varētu atļauties, piemēram, ceļot vai citas neikdienišķas lietas. Man kā uzņēmējai pietrūkst drošības un paredzamības sajūtas, jo likumi un noteikumi mainās ļoti strauji, dažkārt to pieņēmēji nepārzina reālo situāciju, un tas ir skumji. Apgrūtinoša ir arī atbalsta maksājumu saņemšanas kārtība par saimēm, kas nodrošina kultūraugu apputeksnēšanu. Bieži saskaramies ar birokrātiju un tiekam nostādīti lūdzēja lomā,” spriež biškope.

Latvijā ievākts medus – vērtīgāks

Latvijas medu no citās valstīs ievāktā var atšķirt, tikai veicot speciālas analīzes. Viens no rādītājiem ir diastāzes skaitlis, kas kvalitatīvam, Latvijā iegūtam medum parasti ir virs 20. Jo tālāk uz ziemeļiem medus vākts, jo diastāzes skaitlis ir augstāks. Īsā vasarā augi zied ļoti intensīvi, ātri atdodot visu spēku, tāpēc arī bišu produkti, kas iegūti ziemeļu zemēs, ir vērtīgāki par tiem, kas vākti siltajās zemēs. Ja medus karsēts, diastāzes skaitlis var samazināties līdz pat nullei. Katrai valstij raksturīga arī sava augu valsts, kur bites ievāc medu. Latvijā var ievākt specifisko liepziedu, griķu, rapšu un viršu medu. Pēc biškopes novērojumiem, cilvēki vislabprātāk izvēlas tieši liepziedu un viršu medu. Griķu medus ir visbagātākais ar dzelzi, bet viršu medu mēdz dēvēt pat par medus karali. Biškopes sortimentā gan viršu un griķu medus nav, jo Zemgalē šie augi nav izplatīti. Toties piedāvājumā jau otro gadu ir koši dzeltenais Kanādas zeltslotiņu medus, kuram raksturīgs skābeni rūgtenās garšas piesitiens. Vienu sezonu pēc rapšu noziedēšanas izdevies iegūt īpašo rudzupuķu medu. Ar bišu saimju bojāeju lauksaimniecībā lietoto pesticīdu dēļ Egita Miķelsone savā dravā nav saskārusies: “Man apkārt esošie zemnieki pārsvarā audzē graudaugus un pesticīdus lieto atļautās devās un pareizos laikos, nekaitējot bitēm.”

Medus maisījumi garšo arī medus neēdājiem

Bez medus biškopības saimniecībā iegūst arī bišu maizi un ziedputekšņus. Bišu maize ir ziedputekšņi, kurus bites iekonservē un noglabā stropā, un tie bišu saimei kalpo kā vienīgais olbaltumvielu avots tad, kad dabā tie vairs nav pieejami. Ziedputekšņiem ievākšanas laikā tiek pievienoti fermenti, kas savukārt veicina ziedputekšņu rūgšanu, bagātinot masu ar ogļhidrātiem, D, E un K vitamīnu, kā arī padarot to par bitei un cilvēka organismam viegli izmantojamu produktu. Bišu maizi iesaka lietot, ja ir anēmija, imunitātes stiprināšanai, gremošanas uzlabošanai un citām veselības problēmām. Vislabāk lietot divas reizes gadā kursa veidā.

Lai paplašinātu medus produktu sortimentu, 2016. gadā Egita Miķelsone uzsāka dažādu medus maisījumu ražošanu. “Pirmais medus maisījums, kuru izmēģināju, bija ar šokolādi un piparmētru. Tas joprojām ir pieaugušo un bērnu iecienīts našķis, un to var nosaukt par Latvijas “Nutellu”. Otrs veids, ko sākumā izmēģināju, bija medus ar citronu. Tas gan izrādījās neveiksmīgs salikums, jo ātri bojājās un tirgum nebija piemērots,” atceras uzņēmēja. Ražoti tiek visdažādākie medus maisījumi – zemeņmedus, upeņmedus, aveņmedus, ķiršmedus, medus ar kanēli un kurkumu, ar aprikozēm, ar dzērvenēm u. c. Medus ar rabarberiem un kanēli pēc garšas atgādina rabarberu plātsmaizi. Garšīgs un veselīgs ir medus ar nātrēm un piparmētru. Medus maisījumus, kas gan nav ikdienas produkts, labprāt izvēlas arī cilvēki, kuriem parasts medus īpaši negaršo, tajā skaitā bērni un jaunieši. Kā jaunums aukstajiem ziemas mēnešiem, kad mēdzam biežāk slimot, tiek piedāvāts maisījums “Apči” ar melno rutku, sīpolu, ingveru un cidoniju.

Saimniecībā iegādāts liofilizators, kas paredzēts augļu un ogu žāvēšanai, lai tos sausā veidā varētu izmantot medus maisījumu gatavošanai. Liofilizēti augļi un ogas ir žāvētas aukstumā, tā saglabājot dabisko garšu un uzturvērtību.

Liofilizēšanas laikā ar vakuuma palīdzību no produkta ūdeni izsaldē, tāpēc tas zaudē lielāko daļu svara, bet saglabā visas pārējās īpašības.

Daudzi pircēji izvēlas šķidru medu

Gadu gaitā izveidojies jau savs pastāvīgo pircēju loks. Medus un tā produkti pārsvarā tiek piedāvāti dažādos tirdziņos. Konkurence gan pēdējos gadus kļuvusi ļoti liela, bet katram ražotājam produkcija nedaudz atšķiras gan garšas, gan konsistences ziņā. Uzkrātā pieredze ļauj pilnveidot produktus un radīt arvien jaunus maisījumus.

Medus maisījumus aktīvi iegādājas tieši pirms Ziemassvētkiem, lai pievienotu dāvanām. “Lai savu produktu padarītu vizuāli pievilcīgu un pamanāmāku, projekta ietvaros esmu iegādājusies etiķešu printeri un pati veidoju etiķešu dizainu. Savus produktus dodu arī degustēt un stāstu cilvēkiem par medus veidiem un tā labajām īpašībām. Konkurences apstākļos katra nianse ir svarīga, lai tirdziņā pircējs apstātos tieši pie mana stenda,” saka uzņēmēja.

Daudziem cilvēkiem patīk šķidrs medus, kas ir ērtāk lietojams. Medu drīkst sildīt līdz 40–45 grādu temperatūrai, lai nezustu tā vērtīgās īpašības. Tomēr, ja medus ir īsts un nav pārkarsēts, tas tāpat vēlāk sacukurosies un paliks biezs. Biškopības saimniecībā iegūst arī krēmveida medu, kas ir vidusceļš starp šķidru un kristālisku medu. Krēmveida produktam piemīt mīksta, vijīga konsistence, kuru iegūst, medu mehāniski maisot, tādējādi sašķeļot tā kristālisko režģi. Šādu medu ir viegli uzziest uz maizes, tas nenotek un ir ar maigu, patīkamu garšu. Visi medus maisījumi tiek gatavoti uz krēmveida medus bāzes.

UZZIŅAI

• BIŠU MAIZI un ziedputekšņus iesaka lietot, ja ir anēmija, imunitātes stiprināšanai, gremošanas uzlabošanai un citām veselības problēmām.
  FOTO: EGITA MIĶELSONE

■ Medum piemīt pretiekaisuma, antiseptiska un imunitāti stiprinoša iedarbība.

■ Augstā fruktozes satura dēļ tas ir daudz saldāks par cukuru. Tējkarote cukura satur aptuveni 15 kcal, bet tikpat daudz medus – 22 kcal.

■ Silts ūdens ar citrona sulu un medu ir lielisks līdzeklis, kas uzlabo vielmaiņu, un to iesaka dzert no rīta tukšā dūšā. Medus ar kanēli attīra vēnas un artērijas, pozitīvi ietekmē sirdsdarbību, ārstē artrītu un citas locītavu slimības.

■ Medu plaši lieto skaistumkopšanā, piemēram, masāžām.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”#SIF_MAF2023