Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

Gulbe: Pārtikas cenas veikalos nesamazināsies

Energoresursu izmaksu kāpuma ietekmē pārtikas cenas veikalos nesamazināsies, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Līdz gada beigām es neredzu nekādu iemeslu kopumā cenām samazināties, drīzāk cenas turpinās augt. Visi energoresursu maksājumi iet tikai uz augšu, un tie ir jāiekalkulē produkcijas cenās, ja nav kompensējošo mehānismu,” sacīja Gulbe.

Tāpat viņa norādīja, ka satraucošs ir fakts, ka Latvijas pircējs ir salīdzinoši mazturīgs uz Eiropas un pārējo valstu fona.

“Ja, piemēram, Nīderlandes vai Norvēģijas iedzīvotājiem būs par pārtiku jāmaksā 20% vairāk, tas ir slikti, bet viņi to samaksās, savukārt Latvijas iedzīvotajiem – labi vai slikti, bet viņi to vienkārši nevar, nav ko samaksāt. Mums ir ļoti daudz tādu cilvēku. Mēs kopumā par pārtiku no saviem ienākumiem procentuāli maksājam vairāk, bagātajās valstīs iedzīvotāji vidēji pārtikai tērē līdz 10% no saviem ienākumiem, mēs – daudz vairāk. Latvijā tā varētu būt liela problēma,” stāstīja Gulbe.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat viņa stāstīja, ka visas cenas vēl nav pārrēķinātas un vēl ir daudz “veco” cenu, tādēļ cenu pieaugums vēl tikai būs.

Vienlaikus Gulbe prognozēja, ka straujais pārtikas produktu cenu kāpums varētu apstāties un stabilizēties nākamā gada sākumā.

“Tad būsim sapratuši, kāda ir ziema, kā to spējam pavilkt, varbūt atraduši citus resursus Krievijas gāzei. Es domāju, ka būs spiediens arī no sabiedrības gan uz tirgotājiem, gan ražotājiem. Būs iekrājušies parādi, un tas varētu radīt spiedienu cenu samazināšanas virzienā. Es ceru, ka Eiropa un Latvija spēs atrisināt šo dabasgāzes iegādes problēmu,” viņa skaidroja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gulbe norādīja, ka “tiks meklēti risinājumi, lai produktus padarītu lētākus. Šobrīd mēs esam ļoti izlutināti – jūlijā vienā veikalu tīkla veikalā saskaitīju 11 dažādu tomātu veidus. Plašs sortiments arī maksā naudu. Sortiments tiks samazināts gan ražotāju, gan tirgotāju pusē, jo tās ir izmaksas. Tiek meklēti visa veida risinājumi, kā nepieļaut produkta sadārdzināšanos.”

Tāpat viņa stāstīja, ka “”Lidl” ienākšana Latvijas tirgū pierādīja, ka tirgotāji spēj atrast vēl optimizācijas risinājumus iekšienē, lai spētu piedalīties konkurences cīņā par cenām. Redzam, ka tas bija iespējams, jo, kad “Lidl” ienāca, cenas uz kādu brīdi samazinājās diezgan būtiski. Pircējam tas noteikti ir nācis par labu – pirmkārt, ir vēl viena izvēles iespēja, otrkārt, citiem tirgotājiem tas ir licis padomāt, ko darīt, lai būtu lētāk un labāk, lai produkti nebūtu tik dārgi.”

AREI ir vadošais augkopības selekcijas institūts Latvijā. Institūta pētniecības virzieni ir saistīti ar kultūraugu ģenētiku un selekciju, augkopību un agroekoloģiju ilgtspējīgai saimniekošanai, nodrošina kvalitātes prasības pārstrādes izejvielām, kā arī ilgtspējīgas lauku telpas attīstību, ekonomisko analīzi lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai un zivsaimniecībai. Institūts darbojas Rīgā, Priekuļos, Dižstendē un Viļānos.

Foto: “Lidl” publicitātes

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Komentāri (1)

  1. hehe, jāpērk pa taisno vai no bāzēm. Vai jāsāk vairāk pelnīt. Vai jāpērk vairumā. Vai jāražo pašiem. Pag, vai tik LV nebij tā vieta, kur ļaudis bij visslinkākie ražotāji visā plašajā Europā? Un neproduktīvākie. Šķiet, oficiālā statistika to uzrādīja. Jāpameklē. Kā ziņu lasītāji un daiļdirsēji mēs laikam esam 1. trijniekā.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.