Inguna Pranka izdod otro grāmatu

Jelgavas novada pašvaldības Tūrisma punkta vadītāja Lielplatones muižā Inguna Pranka nule kā izdevusi savu otro grāmatu – “Viņa apēda visas ogles”. Pirmā – “Klusuma kliedziens” – iznāca 2019. gada oktobrī. Arī “Viņa apēda visas ogles” izdota izdevniecībā “Jumava”.

“Atšķirībā no pirmās grāmatas, kas bija mistisks detektīvromāns ar izmeklēšanām un vainīgā medīšanu šķietamā vietā un laikā “Ogles” ir daudz piezemētāks stāsts, kurā varoņi dzīvo lasītājam pazīstamākā vietā un laikā tepat Latvijā mūsdienās. Nekā utopiska un nekā neikdienišķa. Ir gan iekšējie, gan ārējie pārdzīvojumi, gan spraigi notikumi, gan arī seni, šķietami nogremdēti grēki, kas uzpeldējuši no pagātnes dziļumiem,” “Ziņām” stāsta autore.

“Pagātne ir kā kuģis, kas, reiz palaists okeānā, agrāk vai vēlāk vienmēr atgriežas ostā. Pat tad, ja tas vētrā nogrimst, straume to šūpo, un tad kaut kur okeānā sāk veidoties aizvien spēcīgākas un spēcīgākas straumes. Tā pagātne, straumes nesta, plūst dienām, mēnešiem, gadiem, līdz sasniedz tevi brīdī, kad tu sēdi okeāna krastā un malko savu trešo “Mohito”. Tieši tas notika ar Hjūstonu Trevodu. Reiz pieņemtie lēmumi bija radījuši neskaitāmus jautājumus, kas bija gatavi izskanēt, lai tādējādi uz visiem laikiem izmainītu ap sevi visu – apstākļus, likteņus, dzīves un cilvēkus…

Negaidīto un skaudro notikumu virknējumā saskatāma arī divu mazliet “apdalītu” pasauļu savstarpējā pieķeršanās kā kluss atgādinājums, ka patiesībā nekādiem rakstītiem likumiem, nevienai noteiktai diagnozei nekad nav bijusi un nebūs nozīme… Bet vai šādas mazliet “apdalītas” pasaules stāstā tiešām ir tikai divas?

Divas svešinieces. Divas sievietes. Divas mātes. Viņas abas savā dziļākajā būtībā kliedza: nenovērtē par zemu sievieti, kurai ir atņemts bērns! Viņai neviena dzīves dotā ogle nav par karstu,” vēsta daiļdarba anotācija.

Inguna atklāj: “Romānu iesāku jau 2016. gada rudenī, tomēr ikdienas steiga un rūpes lika rakstīšanu atlikt. Piedzima jaunākais bērns, (esmu trīs bērnu mamma). Kad jaunākajam bērnam apritēja septiņi mēneši, pavīdēja iespēja sākt strādāt Lielplatones muižā, tādējādi rakstīšanai pavisam nepalika laika. Atsāku tikai 2019. gada ziemā, atvaļinājuma laikā. Man rakstīšana ir tāds visnotaļ sarežģīts brīdis, un domājams, ka visiem autoriem tā ir – lai kaut kas sanāktu, ir jāsakrīt brīvam laikam un iedvesmai. Ikdienā tās abas, protams, ne vienmēr grib satikties. Grāmatu pabeidzu tikai 2020. gada ziemā, un nu “Viņa apēda visas ogles” sāks savu dzīvi lielākajās Latvijas grāmatnīcās un lasītāju rokās.

Pēc pirmā darba, kas bija sanācis visnotaļ asiņains, gribējās kaut ko mierīgāku, – par sievietes iekšējiem pārdzīvojumiem un sievietes mātes rūpēm par bērnu, par to dažādo izpausmi ikdienā. Tagad, atskatoties uz sākotnējo ieceri, saprotu – lai gan var sacīt, ka stāsts ir par mātes mīlestību, tomēr arī no asinīm nekur tālu neesmu tikusi. Ir gan slepkavības, gan skaudri notikumi arī šajā darbā.”

Autore arī atzīst: “Ikdienas steigu bremzējošajā kovida laikā esmu iesākusi nākamo darbu. Par kaut kādām perspektīvām uz izdošanu vēl runāt būtu daudz par ātru, jo tas ir pavisam sākuma stadijā. Diezgan paradoksāli sanāk, ka, no vienas puses, šajā situācijā, kad esam spiesti mājās pavadīt daudz vairāk laika, būtu jābūt daudz lielākam radošajam garam, bet svešādā atbildība un savādākie pienākumi, kas saradušies, to nedaudz bremzē. Mēs vienkārši esam spiesti būt tik cieši, ka paša individualitātei nav vietas, kur izplesties, un tomēr domāju, ka šis laiks ir, lai mēs, tik cieši ar savējiem kopā dzīvojot, iemācītos atkal atrast to ikdienā pazaudēto savstarpējo saikni. Par to arī runājam, to darām un izdzīvojam, un, kas zina, varbūt nākamais romāns būs tieši par to.”

Foto: no Ingunas Prankas albuma