Gadumijas saruna ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Madaru Lasmani
– Kā vērtējat aizejošo 2023. gadu?
Gads ir bijis sarežģīts. Naudas nekad nebūs tik, cik tās vajag, bet 2023. gadā pašvaldības finanšu iespējas ir sarukušas, līdz ar to dalība projektos vai investīciju ieceres jāizskata ar patiešām lielu piesardzību – gan savām saistībām, gan spējai iepirkumu rezultātā lēmumu īstenot, ņemot vērā pieaugošās izmaksas itin visam. Tā iedzīvotāju nodokļu daļa, kas nonāk pašvaldībām, nedod iespējas šodien izaugt. Protams, domājot par nodokļu ieņēmumiem, pašvaldībām, kas atrodas tālāk no Rīgas un ir Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, iet vēl grūtāk.
Arī 2024. gadā pašvaldības izdevumi pieaugs. Pirmkārt, no nākamā gada minimālā alga sasniedz 700 eiro – tātad atalgojums atkal jāpārskata samērīgi visu gradāciju un profesiju ietvaros. Jelgavas novada pašvaldībā, ieskaitot pedagogus, ir 2300 darbinieku, un tas prasa rūpīgu darbu, caurskatot atalgojuma samērību starp profesijām – sociālajiem darbiniekiem, saimniekiem, speciālistiem, projektu speciālistiem. Ikviens ir vērtīgs savā vietā, pašvaldībai svarīgi tos noturēt, taču, visticamāk, mazāk varēsim investēt savā infrastruktūrā.
Salīdzinājumā ar 2022. gadu šogad auguši kredītprocentu maksājumi. Jebkurā projektā, ko iepriekš esam īstenojuši, ir ņemts aizņēmums Valsts kasē vai piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondiem. 2022. gadā Valsts kases noteiktie kredītprocenti svārstījās no 0,3 līdz 0,6 (aizņēmums gandrīz par brīvu), bet beidzamajos līgumos, ko šogad slēdzām, ikmēneša maksājums bija 4,5 līdz 5 kredītprocenti. Tādēļ pašvaldības budžetā diezgan ievērojama daļa turpmāk ir jāparedz kredītu apkalpošanai.
Un papildus vēl inflācija. To, ko 2021. gadā varēja uzbūvēt par miljonu, 2023. gadā par tādu summu vairs nevarēja. Šogad esam veikuši investīcijas dažādos objektos vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā.
– Kādi ir pašvaldības lielākie būvobjekti vecajā un jaunajā gadā?
Šajā gadā izbūvētas Sesavas doktorāta telpas, atjaunots Ozolnieku Sporta skolas jumts, pašlaik būvdarbi rit Zaļenieku kultūras namā – tur projektā iekļauti gan restaurācijas darbi, gan energoefektīvi risinājumi, gan teritorijas labiekārtošana. Zaļenieku pagasta kultūras nams jeb agrākais biedrības nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēkas vecajai daļai plānots atjaunot fasādi, restaurēt vēsturiskos koka logus, atjaunojot to seno izskatu, esošo pakešlogu vietā iecerēts likt koka logus, pārplānojot sanitārtehnisko mezglu, tiks izveidota tualete cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pagalma pusē esošo piebūvi paredzēts paplašināt līdz otrajam stāvam – zālei. Ēkas pirmajā stāvā tiks izveidota ģērbtuve, dušas telpas un tualete.
Šogad 18 pašvaldības ceļu un ielu posmiem 14 pagastos 10 kilometru kopgarumā uzlabota virskārta vairāk nekā 3,2 miljonu eiro apmērā. Arī nākamajam gadam jau apstiprināti projekti, ļaujot ceļu remontus veikt vēl 13 posmos.
Ļoti vajadzīgo Elejas vidusskolas sporta zāli tā arī neesam spējuši uzbūvēt, taču tā ir ļoti nepieciešama, it sevišķi, ja Elejas vidusskolu gatavojamies noturēt un attīstīt kā vidusskolu kopējā tīklā. Tikpat lielā mērā risinājumus gaida Svētes pamatskolas piebūve, Ozolnieku pirmsskola, Aizupes pamatskola. Visiem objektiem, kā jau būvniecībā, milzīgas izmaksas, līdz ar to tā ir pašvaldības izšķiršanās par prioritātēm. Manuprāt, Latvijā, tāpat kā Norvēģijā, ir jāatbalsta cilvēki, kas dzīvo tālāk no galvaspilsētas – pierobežā. Tur vajadzētu būt draudzīgākai nodokļu sistēmai. Cilvēks var dzīvot laukos, no rīta iekāpt mašīnā un aizbraukt strādāt uz Rīgu. Bet mums cilvēkus nepieciešams noturēt uz vietas, un tas prasa ieguldījumus gan pakalpojumos, gan infrastruktūrā.
Tagad noslēdzam rekonstrukciju Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā, kur izbūvēts mansarda stāvs, lifti, uzbrauktuves, iekārtotas attiecīgā izmēra labierīcības. Istabiņās dzīvos ne vairs četri, bet pa vienam vai diviem iemītniekiem. Tiek radīta ģimenei pietuvināta vide – viss tā, ka prasa Veselības inspekcija.
– Jūsu partija “Latvijas attīstībai”, kā arī jūs pats, būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks, savulaik stingri iestājāties par administratīvi teritoriālo reformu – Jelgavas un Ozolnieku novada apvienošanu. Kā šī reforma attīstās?
Laiks pēc reformas nav bijis viegls. “Covid-19” pandēmija, tad vēl karš tepat kaimiņos Ukrainā. Es neteikšu, ka apvienotais Jelgavas novads ir politiski sastrādājies. Jūt nevēlēšanos sadarboties. Ciešāku sadarbību vajadzētu iedzīvināt. Taisnība, ka kara laikā ir grūti veikt reformas, bet bez reģionālās reformas nepieciešamas reformas arī citās nozarēs, bez tām nevar panākt reģionu attīstību. Valsts mums saka: stipriniet pašvaldības policiju, un mēs kā pašvaldība neesam pret, bet, ja valsts nodod pašvaldības policijai automašīnu ātruma kontroles funkciju, tad tam nepieciešams arī piešķirt līdzekļus.
Pagaidām saglabājot Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētu kā atsevišķas pašvaldības, ar likumu ir noteikts, ka 2029. gadā arī tās tiks apvienotas. Negaidot 2029. gadu, jau tagad vajadzētu sadarboties. Daudzos jautājumos vajadzētu nonākt līdz vienotai pieejai un vienotam redzējumam gan attiecībā uz skolu tīklu, gan atkritumu apsaimniekošanu, bet pagaidām tas ir bez lieliem panākumiem.
– Kas 2023. gadā bija pozitīvais?
Saliedēja dziesmu un deju svētki. Atzīstami, ka novada domes deputāti spēja vienoties par atbalstu ģimenes ārstu praksēm, ko rosināja Ģimenes ārstu asociācija un Finanšu ministrija mums ļauj īstenot. Pateicoties daktera Aiņa Dzalba iniciatīvai, tapa noteikumi, kā ģimenes ārsti ar pašvaldības palīdzību var atvērt savu otro prakses vietu pagastos un vieglāk uzturēt pirmās prakses vietas.
Bieži vien cilvēks uz pašvaldību dodas tad, ja ir ar kaut ko neapmierināts. Tāpēc par katru, kas nāk ar kādu pozitīvu priekšlikumu, esam gandarīti.
Patīkami, ka Jelgavas novada domē spējām vienoties par ceļiem, ko remontēt. Ar agrofirmu “Lielvircava Agro” izdevās laba sadarbība. Kopīgiem spēkiem sākam labiekārtot Lielvircavu. Atradām kopsaucēju, par kādu cenu uzņēmums izīrē pašvaldībai Lielvircavas kultūras namu. Nav vairs kašķu, kādi bija agrāk, kad bibliotēka un mākslinieki uz laiku bija spiesti pat izvākties no kultūras nama.
Jelgavas novada uzņēmēju balva tika piešķirta Kleinhofu ģimenes uzņēmumam, kas attīsta tūrismu Vircavas muižā. Labos uzņēmības un neatlaidīga darba paraugus var nosaukt katrā pagastā.
Šķiet, ka 2023. gadā Jelgavas novada pašvaldībā nebija tādas vienas lielās veiksmes, bet daudz mazo veiksmīšu gan.
– Kāds solās būt 2024. gads?
Izaicinājumu gads. Palīdzēsim Ukrainai, esam pastāvīgā kontaktā ar saviem sadarbības partneriem – Rava-Ruskas pašvaldību. Ceram turpināt ceļu remontus, iegādāt ēku Ozolniekos, lai mūzikas un mākslas skola tur varētu ērtāk iekārtoties un attīstīties; strādājam pie bērnudārzu projektiem Svētē, Ozolniekos. Nopietni jādebatē par atbalstu skolēnu pārvadājumiem, maršrutējumiem krustu šķērsu pa novadu, lai jauniešiem nodrošinātu loģisku pārvietošanos no mājām uz skolu un atpakaļ. Viss, ko izlemj valsts kādās reformās, vēlāk gulst kā milzu atbildība uz pašvaldības pleciem – kā izdevumos, tā administrēšanā un nodrošinājumā.
Madars Lasmanis 2022. gada 19. janvārī ievēlēts par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju, pārstāv partiju “Latvijas attīstībai”.
UZZIŅA
Jelgavas novadā dzīvo 32243 iedzīvotāji (2023. gada sākumā). Tā ir 2021.gadā izveidota pašvaldība, kurā apvienots agrākais Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Novada centrs atrodas Jelgavas valstspilsētā, kas gan pati neietilpst novadā. Robežojas ar Jelgavas valstspilsētu, Dobeles, Tukuma un Olaines un Bauskas novadu, kā arī Lietuvas Šauļu apriņķi.
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jelgavas rajona teritoriju.
Jelgavas novadu veido Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.
Reklāma