“Esmu pērnavnieks. Dzimis, audzis un pagaidām vēl dzīvs,” viegli jokodams, teic 47 gadus vecais Jānuss Rīels. Viņš ir diplomēts elektriķis, strādā nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Jānusam ir arī militārā specialitāte un trīs gadu pieredze, dienējot Baltijas valstu kopējā miera uzturēšanas spēku bataljonā. BALTBAT vienība tika izveidota vēl pirms Baltijas valstu iestāšanās NATO 1995. gadā. Jānuss stāvēja svinīgajā ierindā 1995. gada 8. februārī Ādažu bāzē, kur, piedaloties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentiem Lennartam Meri, Aļģirdam Brazauskam un Guntim Ulmanim, bataljonam pasniedza karogu. “Toreiz Baltijas valstu prezidenti nāca ar mums sveicināties. Normāli tika atbildēts Aļģirdam Brazauskam un Guntim Ulmanim. Bet Igaunijas prezidents Lennarts Meri bija ļoti radošs. Viņš bataljonu uzrunāja stilā, kas izgāja ārpus militārā reglamenta. Meri frāzi, pēc kuras bataljonam bija jāteic atbildes sveiciens, saprata tikai viens ierindā stāvošais karavīrs,” neveiklo sasveicināšanos ar savas valsts prezidentu nu jau ar smaidu atceras Jānuss.

Vecākiem nepasaka

Jānuss atceras, kā bērnībā varētu būt pirmo reizi viesojies Latvijā. Proti, viņš ar draugiem braucis no Pērnavas uz Ainažiem pirkt “bērnu šampanieti”. Igaunijā tāds nav bijis nopērkams, taču Ainažos – lūdzu! Proti tikai pateikt savu vajadzību. “Grūti bija ar to runāšanu. Igauņu valodu varbūt kāds Ainažos zināja, bet nerunāja. Krievu valoda mums, igauņiem, – vispār bēdīgi.” Tomēr “bērnu šampanietis” tika nopirkts, un 160 kilometru ceļš igauņu puikām nebija par grūtu. (Pa šoseju no Pērnavas līdz Ainažiem ir ap 80 kilometru.) Jānuss piebilst, ka vecākiem par to nekas netika stāstīts.

Par savām dzīves ceļa izvēlēm Jānuss atklāj, ka jaunekļa gados, kas sakrita ar Igaunijas valsts atjaunošanu un agrāko zemes īpašumu atgūšanu, viņš pēc vectēva ieteikuma profesionāli tehniskajā skolā izmācījies par mehanizatoru. “Uz mani skatījās kā uz potenciālo mantinieku, kurš pārņems un attīstīs saimniecību. Taču drīz vien izrādījās, ka vectēvs vēl pats lieliski var tikt galā ar jaunsaimnieka pienākumiem. Vēl pēc dažiem gadiem secinājums bija bēdīgs, proti, zemes pleķītis, ko mantojumā no senčiem būtu saņēmis Jānuss, likās par mazu, lai tajā attīstītu mūsdienīgu saimniecību. Tā nu viņam kā viens no pieņemamiem variantiem atlika militārais dienests, ko jaunais vīrietis izvēlējās.

Zaudē 14 karavīrus

Jānuss, runājot par to, kāpēc neturpināja sekmīgi iesākto militāro karjeru, nosauc vienu vārdu: “Kurkse.” Tā sauc nelielu līci salīdzinoši lielā Baltijas jūras Somu līča austrumu piekrastē netālu no Paldiskiem. 1997. gada 11. septembrī tur pārgājiena laikā gāja bojā BALBAT Igaunijas rotas 14 karavīri. Izlūknodaļas uzdevums bija, virzoties pa jūras sēkli, šķērsot līci. Taču, laikapstākļiem mainoties, 22 karavīru grupa nomaldījās un nokļuva dziļākos ūdeņos. 14 cilvēkus glābt neizdevās. “Visus bojāgājušos es pazinu, biju viņus mācījis,” teic Jānuss Rīels.

Pats viņš šajās traģiskajās mācībās (par tām Igaunijā ir uzņemta filma) nepiedalījās. Savas rotas vīru bojāeja Jānusam bija pēdējais piliens, lai beigtu militāro dienestu.

Satiek Daci

Aizgājis no militārā dienesta, Jānuss pievērsās biznesam. Taču tas nesekmējās. Toties Jānusam veicās mīlestībā. 1995. gadā viņš apprecējās ar ādažnieci Daci. Mīlestības dēļ igauņu puisis arī palika Latvijā. “Dacei iedzīvoties Igaunijā būtu grūtāk nekā man Latvijā,” paskaidro Jānuss.

Tagad par savu mīļāko vietu Jelgavā Jānuss sauc garāžu, kurā brīvajā laikā var “knibināties”. Ik pa laikam pie Jānusa Jelgavā iebrauc vecie draugi, kas ar auto ir ceļā uz Rietumeiropu. Jelgava sanāk kā pirmā pietura, laba vieta atpūtai.

Jānuss ir Igaunijas pilsonis. Viņam nekad nav bijis šaubu, ka viņš ir un paliek igaunis. Jānuss pasmaida, ka latviešiem un igauņiem ir daudz līdzīga. Pēteris un Jānis pie pudeles noteikti labāk nekā valdībā zina, kā būtu jāvada valsts. Līdzīgas noskaņas ir arī Igaunijā.”

BALTBAT vienoja ideja par mieru Baltijas reģionā

1993. gadā, Krievijas karaspēkam vēl atrodoties Latvijas teritorijā, trijām Baltijas valstīm dzima ideja izveidot kopīgu vienību, kura būtu spējīga piedalīties miera uzturēšanas operācijās. Ideja sāka materializēties 1994. gada sākumā, kad Baltijas valstis pauda savu stratēģisko mērķi – integrēties NATO. 1995. gada 8. februārī Ādažos oficiāli nodibināja Baltijas miera uzturēšanas bataljonu. BALTBAT beidza darbību 2003. gadā. Viens no likvidācijas galvenajiem iemesliem bija Baltijas valstu saņemtais uzaicinājums iestāties NATO.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2022