Jaunā mācību snieguma vērtēšanas kārtība sevi attaisno daļēji

Sākot ar 2024. gada 1. septembri, vispārizglītojošajās mācību iestādēs ir stājusies spēkā jauna mācību snieguma vērtēšanas sistēma. Proti, skolēniem vairs netiek dota iespēja pārrakstīt pārbaudes darbus. Nodoms par šādu kārtību raisīja plašas diskusijas. Pagājis nepilns mācību gads, tāpēc ir iespējams izdarīt pirmos secinājumus, ko jaunās pārmaiņas nesušas.

Pirmie secinājumi jau ir
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā eksperte Jana Veinberga sarunas sākumā ar “Zemgales Ziņām” norāda, ka objektīvus un datos balstītus secinājumus būs iespējams izdarīt tikai pēc 2024./25. mācību gada beigām, tāpēc šobrīd ir pieejama vien tā informācija, kuru VIAA ieguvusi no izglītības iestādēm. Taču, pirms tas tiek darīts, J. Veinberga akcentē, ka “daļa izglītības iestāžu jau pagājušajā gadā mainīja savu mācību snieguma vērtēšanas kārtību, nosakot būtiskus ierobežojumus pārbaudes darbu labošanai. Citas izglītības iestādes pilnveidoto mācību snieguma vērtēšanas sistēmu ieviest sāka tikai šajā mācību gadā. Līdz ar to šīm iestādēm bija nepieciešams ilgāks laiks, lai pieņemtu iekšējo mācību snieguma vērtēšanas kārtību, sāktu to ieviest, visas iesaistītās puses – pedagogi, vecāki, skolēni – to izprastu un sāktu pilnvērtīgi īstenot”.

Ir tikai loģiski, ka vairāk sagatavoti jaunajai vērtēšanas sistēmai ir skolēni, kuri pieraduši mācīties regulāri, ne tikai uz pārbaudes darbiem.

Vēlas pieradināt mācīties katru dienu
Pēc VIAA iegūtajiem datiem, pārbaudes darbu rezultāti uzlabojas, nevis pasliktinās. Ņemot vērā, ka pārbaudes darbu pārrakstīt nebūs iespējams, skolēni tam gatavojas cītīgāk un atbildīgāk. Tas izpaužas arī regulārākā konsultāciju apmeklējumā pie mācību priekšmeta pedagogiem un to izmantošanā, lai pirms pārbaudes darba saņemtu pedagogu atbalstu par jautājumiem, kuri rada neskaidrības. “Pozitīvāki rezultāti vērojami izglītības iestādēs, kurās pedagogiem ir laba sadarbība ar skolēniem un vecākiem, ir kopēja izpratne par to, kā pilnveidotā mācību snieguma vērtēšanas sistēma darbojas, kā arī tās mērķiem un ieguvumiem skolēna zināšanu un prasmju attīstībai,” norāda J. Veinberga. “Patlaban pedagogu, skolēnu un vecāku domāšanā notiek pārorientēšanās uz praksi mācīties ikdienā, nevis uz pārbaudes darbiem, kā arī sniegt un saņemt atbalstu pirms pārbaudes darba, lai skolēns pēc iespējas labāk varētu to nokārtot. Daļai skolēnu ir grūti pierast pie tā, ka darbu nav iespējams labot. Vienlaikus pedagogam ir jāvērtē, vai skolēni pārbaudes darbam ir gatavi, jāseko līdzi situācijai un jāsniedz atbalsts ikdienā, ja skolēnam kāda tēma sagādā grūtības vai skolēns ir slimojis vai citu objektīvu apstākļu dēļ nav apmeklējis skolu.”

Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Sproģe uzskata, ka sagatavot kombinēto komplekso pārbaudes darbu un likt to kārtot mācību gada beigās gandrīz kā eksāmenu pedagogiem būs liels papildu darbs.

Saņem vērtējumu ballēs un procentos
Lai uzzinātu arī pedagoga viedokli šajā jautājumā, “Zemgales Ziņas” uzrunāja Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Inesi Sproģi. Lai būtu vieglāk izprast, viņa norāda, ka skolēni saņem vērtējumu ballēs un procentos. “Ja skolēniem mācību gada noslēgumā būs vēlme uzlabot savu vērtējumu ballēs, pastāv iespēja kārtot komplekso pārbaudes darbu par visu mācību gadā apgūto vielu. Protams, tas ir vēl grūtāk. Arī no skolotāja tas prasa papildu laiku un enerģiju, jo nevar visus pārbaudes darbus, kas bijuši gada laikā, salikt kopā un dot skolēnam. Tas nozīmē – jāgatavojas būs arī skolotājam. Šī brīža situācija rāda, ka varētu būt skolēni, kuriem šāda pārbaudes forma, iespējams, būs aktuāla. Mums ir skolēni, kuriem pirmajā semestrī vispār nebija vērtējuma.” Jāprecizē, ka vienā mācību semestrī pārbaudes darbu nav daudz, parasti tie ir divi. Ja no tiem nenokārto kaut vienu, sanāk tā, ka semestrī nav vērtējuma. “Tagad vairs pirmā semestra vērtējums nav tik aktuāls, mēs vēl aizvien tos vēl likām, lai būtu vieglāk saprast pašreizējo situāciju gan pašam skolēnam, gan viņa vecākiem.” Ir vispārējās izglītības iestādes, kur pirmā semestra vērtējums likts netiek. Gada vērtējums ir atkarīgs no visos pārbaudes darbos iegūtā vērtējuma.

Gribēja, kā labāk, sanāca – kā parasti
Skolotāja norāda, ka iniciatīva neļaut pārrakstīt pārbaudes darbus bija ar mērķi, lai skolēni sistemātiskāk mācītos. “Daļa skolēnu iepriekš tā arī rīkojās – sākot pildīt pārbaudes darbu, uzreiz jautāja, kad varēs nākt pārrakstīt. Citiem vārdiem, apzināti negatavojās, jo zināja, ka konsultāciju laikā būs iespēja darbu nokārtot.” Piebilstams, ka iepriekšējā periodā pedagogi ir novērojuši, ka uz konsultācijām vairāk nāca tie skolēni, kuri pārbaudes darbu nav uzrakstījuši tāpēc, ka attaisnojošu iemeslu dēļ nav bijuši skolā. I. Sproģe ar zināmu piesardzību pauž, ka daļa skolēnu, zinot, ka otras iespējas nebūs, kļuvuši mazliet apzinīgāki. “To, ka mācību stundās un mājās ļoti censtos un gatavotos, kas, protams, uzlabotu pārbaudes darbu rezultātus, – nē, tā es nevaru apgalvot.” Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka pilnveidotās mācību snieguma vērtēšanas sistēmas mērķis nav sasniegts, pedagoģe atbild apstiprinoši. “Mūsu skolas jaunieši vairāk ir orientēti uz savas profesijas apguvi, tāpēc vispārizglītojošos priekšmetos viņus apmierina arī zemākais sekmīgais vērtējums. Protams, centralizētie eksāmeni ir jānokārto visiem.”

Ir skolēni, kuriem jaunā sistēma izraisa lielu stresu. “Audzēkņi ir dažādi. Ir tādi, kuriem būtu vajadzīgi atbalsta pasākumi. Viņi pirms pārbaudes darbiem ļoti uztraucas, ka izlabot atzīmi vairs nevarēs,” pauž skolotāja. “Arī mums, pedagogiem, sagatavot pārbaudes darbu ar dažādas grūtības pakāpes uzdevumiem prasa daudz spēka un laika. Šķiet, visgrūtāk būs sagatavot komplekso pārbaudes darbu un likt to kārtot gandrīz kā eksāmenu mācību gada beigās, ja kāds līdz tam nebūs ieguvis vērtējumu vai arī vēlēsies uzlabot atzīmi no četru uz pieci.”

Vēlas saņemt ministrijas atbalstu
Vēl viena problēma, uz kuru norāda skolotāja, ir akūts mācību materiālu trūkums. “Godīgi sakot, pedagogi ir spiesti strādāt bez mācību grāmatām. Materiālus stundām gatavojam paši. Tiek kopēts no mācību materiāliem, kas izdoti iepriekšējos gados un kuros ir iekļauti temati, kas pēc programmas būtu jāpasniedz. Īpaši slikta situācija ir ar mācību grāmatām vidusskolai. Grāmatu, kas būtu izdotas un atbilstu jaunajai programmai, vienkārši nav.” Jauniem, pašreizējai situācijai atbilstošiem mācību materiāliem nekādi nav iespējams atrast līdzekļus, savukārt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanai nauda – 28 miljoni eiro – žēlota netiek.

“Problēma ir tā, ka ievieš jaunas lietas, taču atbalsts skolotājam sniegts netiek,” pauž I. Sproģe.

UZZIŅA
■ Ir divi vērtējumu veidi – formatīvais (vērtējums procentos) un summatīvais (vērtējums ballēs).
■ Mācību semestra laikā skolēns biežāk saņem formatīvo vērtējumu, kura mērķis ir rādīt viņa izaugsmi temata apguvē, respektīvi, kā viņš tiek līdz summatīvajam vērtējumam.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.