Andra Ozola
Jau astoto reizi Preiļos pasniegta Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā. Taču laiks un dažādi notikumi pasaulē ienes savas korekcijas. Lūk, šīgada balvas izstāde, kas parasti notika Sv.Pētera baznīcā Rīgā, kā kļuvis zināms, šopavasar bija pēdējā. Tā kā šis dievnams atdots Rīgas Sv.Pētera baznīcas nodibinājuma rīcībā, izstādes te turpmāk vairs nebūs un tai jāmeklē jauna mājvieta. Kā apliecināja Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka, Rīgas dome arīdzan turpmāk atbalstīs šo balvu, savukārt izstāde varēs notikt vai nu VEF Kultūras pilī, vai arī “Ziemeļblāzmā”.
Konkursam tika iesniegti 105 mākslinieku 174 darbi, bet izstādei žūrija, kuras sastāvā bija žūrijas priekšsēdētājs gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks (2021. gada galvenās balvas ieguvējs), profesors Aleksejs Naumovs, J.Pīgožņa meita Laura Pīgozne, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska un mākslinieki Anda Munkevica un Jānis Strupulis, izraudzīja 83 autoru darbus. Žūrija izvēlējās galvenās balvas pretendentus, un tie bija Aivis Pīzelis (Preiļi), Indulis Landaus (Jelgava), Meldra Bula (Rīga), Elmārs Orniņš (Lauciena, Talsu novads), Maija Bērziņa (Rīga, Daugavpils), Inga Jurova (Rīga), Silvija Meškone (Rīga, Jelgava). 18. martā Sv.Pētera baznīcā tika atklāta 8. izstāde.
Kā jaušams, žūrija bija visai skarba, tā izsijāja gandrīz 100 darbus un vairāk par 20 māksliniekiem samazināja arī autoru skaitu.
Gribas uzsvērt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā veicinājis nacionālās pašapziņas celšanos, kādēļ ainavās vērojams lepnums par dzimto zemi. “Prasme šo mīlestību uzlikt uz audekla ir tā Dieva dāvana, kas Jāzepa Pīgožņa glezniecību dara pārlaicīgu un tik tuvu cilvēkiem,” izstādes katalogā akcentē žūrijas priekšsēdētājs ainavists O.Zvejsalnieks.
Motīvu izvēle ir visai plaša. Pārsvarā parādās lauku atainojums, ko glezno te pietuvinājumā, te plašā perspektīvā. Tīkams daudziem māksliniekiem ir meža, upju vai ezeru ieloka fiksējums rīta, novakara vai krēslas stundās. Visai iecienīta tēma ir pilsēta – mazpilsēta vai lielpilsētas ielu dunoņa. Mazāk parādās cilvēku darbīguma ieskicējums.
Bez šaubām, katrs mākslinieks atklāj savas jūtas atšķirīgi. Vieni cenšas attēlot izraudzīto motīvu pēc iespējas tuvāk dabai, citi dod priekšroku dekoratīvam krāsu pielietojumam, vēl kādi izceļ personīgās izjūtas, brīžiem aizejot jo tālu no reālistiska vides tēlojuma. Izstādē parādās arīdzan abstrakts skatījums, pat ģeometrisks. Dažādas ir arī tehnikas – tiek izmantoti gan eļļas, gan akrila pigmenti, gan pastelis un akvarelis. Parādās kolāža un dažādu tehniku sajaukums.
Šīgada J.Pīgožņa balvas ieguvēja Latvijas ainavu glezniecībā I.Landaua godalgotais pagājušajā gadā radītais darbs “Trīs vītoli ar rietošo sauli” ārēji liekas ļoti vienkāršs, kluss un varbūt pat necils. Mākslinieks tēlo upes krastu ziemā ar ielu priekšplānā un trim vītolu stumbriem aiz tās un māju rindu ar krūmājiem fonā. Krietnā novakarē aizsalušo straumi apspīd dzeltenīga gaisma ar agri uzlēkušo mēness disku, apaļu kā pankūku. Rāmajā ainavā dzīvīgumu ienes vārnu bars, kas salaidušās ielas malā un, skaļi ķērkdamas, sparīgi uzlasa tīkamos kumosus sniegā. Tās laidelējas, kašķējas savā starpā, paceļas spārnos un atkal nosēžas. Šī kustība, ko rada putnu bars, liecina par dzīvi apkārt. Tā ir reālā dzīve, ko I.Landaus šajā gleznā uzbur. Viņš netīksminās par savām spējām un talantu. Māksliniekam ir būtiski ar krāsām rosināt skatītājā prieku. Viņam ir raksturīgs tonāli smalks nokrāsu pielietojums. I.Landaus ir ļoti jūtīgs pasaules uztvērējs un attēlotājs. Viņš ir latviešu tonālās glezniecības tradīciju turpinātājs, viņa darbi vienmēr izceļas ar harmoniskas dzīves atspoguļojumu. I.Landaus ir viens no pasteļglezniecības kopējs Latvijā.
Vēl gribas atzīmēt, ka šogad J.Pīgožņa balvas izstādē Latvijas ainavu glezniecībā bez jau nosauktās S.Meškones un I.Landaua piedalās arī citi Jelgavas Mākslinieku biedrības biedri – Ligita Caune, Linda Freiberga, Zane Neimane, Uldis Roga, Uldis Zuters.
Teksts: Māris Brancis
Reklāma