XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki šogad notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē un Rīgu pieskandinās no 30. jūnija līdz 9. jūlijam.

Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti daudzās vietās Rīgā – Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, “Arēnā Rīga”, Ķīpsalas hallē, Rīgas Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, “Hanzas peronā”, Rīgas Domā un citos Rīgas dievnamos. Dziesmu un deju svētkos gatavojas piedalīties ap 40 000 dalībnieku un vairāk nekā 1600 kolektīvu no Latvijas, savukārt no ārvalstīm – vairāk nekā 100.

Par Jelgavas novada kolektīvu gatavošanos svētkiem stāsta novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.

• JELGAVAS NOVADA Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.
  FOTO NO ANITAS LIEKNAS PERSONĪGĀ ALBUMA

– Cik deju kolektīvu, koru, ansambļu, dalībnieku kopā šogad pārstāvēs novadu dziesmu un deju svētkos?

No Jelgavas novada uz svētkiem dosies 662 dalībnieki no 34 kolektīviem, tostarp 17 deju kolektīvi, seši kori, pieci vokālie ansambļi, mazākumtautību folkloras kopa, piecas tautas lietišķās mākslas studijas. Par spīti smagajam pandēmijas laikam, esam spējuši saglabāt praktiski nemainīgu kolektīvu un dalībnieku skaitu.

– Ar kādiem rezultātiem kolektīvi sevi parādīja skatēs? Kurus jūs gribētu īpaši izcelt?

Skatēs kolektīvi parādīja ļoti labus rezultātus. Koru koprepertuāra pārbaudes skatē visi novada kori ieguva I pakāpi, savukārt senioru koris “Gaisma” – augstāko pakāpi un saņēma ceļazīmi uz koru konkursa “Koru kari” finālu. Kori “Gaisma” būs iespēja klausīties 1. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā no pulksten 12. Arī dejotāji svētkiem sevi pieteica ar labiem rezultātiem, iegūstot divas augstākās pakāpes, 10 I un četras II pakāpes diplomus. Tāpat vokālie ansambļi, mazākumtautību kolektīvs un tautas lietišķās mākslas studijas savās atlases skatēs godam sevi parādīja un ir gatavi piedalīties svētku koncertos un aktivitātēs.

– Vai ir kolektīvi, kas dziesmu svētkos startē pirmo reizi? Un kuriem ir vislielākā pieredze?

Jelgavas novadā ir noturīgi stabili kolektīvi, un praktiski visi piedalās svētkos atkārtoti. Senioru deju kolektīvam “Mārtiņš” tie ir astotie. Sieviešu vokālajam ansamblim “Krastu balsis”, sieviešu senioru vokālajam ansamblim “Varavīksne” un jauktajam vokālajam ansamblim “Vīnava” būs pirmie dziesmu svētki.

– Kuriem deju kolektīviem ir tas gods piedalīties koncertā Mežaparkā?

Noslēguma koncertā Mežaparkā piedalīsies Lielplatones un Ozolnieku senioru deju kolektīvi “Mārtiņš” un “Ozolnieki”.

– Kā norit gatavošanās? Vai pandēmijas laiks to ir ietekmējis?

Arī šobrīd kolektīviem notiek intensīvi mēģinājumi. Līdztekus paredzēti sadziedāšanās un ielīgo-
šanas pasākumi, piedalīšanās pagastu svētkos un aktīva koncertdarbība līdz pašiem dziesmu un deju svētkiem, piemēram, Elejas pagasta jauniešu deju kolektīvs “Tracis” dienu pirms svētku gājiena piedalīsies Jonišķu, mūsu novada sadraudzības pilsētas, svētkos.

Pandēmijas laiku izmantojām ne tikai attālinātiem mēģinājumiem, bet arī tādām praktiskām lietām kā tērpu inventarizācijai un dokumentācijas sakārtošanai, kam ikdienā atliek mazāk laika. Attālinātie mēģinājumi vai individuālais darbs ar pedagogu, protams, nedeva tik pilnvērtīgu rezultātu, kā gribētos, tāpēc pēc ierobežojumu atcelšanas bija jāstrādā intensīvāk, lai apgūtu repertuāru.

– Kur Rīgā dzīvos novada svētku dalībnieki? Kā tiks sakārtots transporta jautājums?

Jelgavas novadam tradicionāli ir laba sadarbība ar J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolu, kur deju kolektīvi dzīvos svētku laikā. Tā ir lieliska lokācija – skola atrodas vien pārsimts metru attālumā no Daugavas stadiona. Savukārt kori mitināsies Vecmīlgrāvī, Rīgas 31. vidusskolā, un novada transports nodrošinās dalībnieku nokļūšanu uz mēģinājumiem Mežaparkā.

Transporta loģistikas jautājums tika sakārtots sadarbībā ar pagastu pārvaldniekiem, lai svētku dalībnieku transportēšanā tiktu iesaistītas visas pagastos pieejamās transporta vienības un rentabli tiktu izmantoti visi resursi.

– Kādos tērpos novada kolektīvi piedalīsies svētkos? Vai ir arī speciāli šim notikumam darināti tērpi?

Pārsvarā kolektīvi izmantos 2018. gada svētku tērpus. Tiks papildinātas kādas atsevišķas to detaļas, īpaši tas attiecināms uz deju kolektīviem, kas kopā ar dziedātājiem piedalīsies noslēguma koncertā Mežaparkā. Tērpi vajadzības gadījumā arī tiek mainīti starp citu kolektīvu dalībniekiem.

– Kā vērtējat šo dziesmu un deju svētku repertuāru, ir kādi pārsteigumi, jaunumi? Vai latiņa nav uzlikta pārāk augstu? Kā kolektīviem veicās ar repertuāra apguvi?

Deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” koši iemirdzēsies Latvijas novadu krāsas. Lieluzvedums iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto. Repertuārā iekļautas 32 dejas, no tām 13 godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas zelta fonda. Savukārt Mežaparka koncertā “Tīrums. Dziesmas ceļš” iekļauti divu jaundarbu pirmatskaņojumi – Valta Pūces un Zigmara Liepiņa opusi. Koncerts veidots kā trīsposmu opusu vija – tautasdziesmu apdares, oriģinālmūzika un visbeidzot – mūsu laikabiedru radītie darbi.

Mani, protams, apbēdina konflikts politisko nostādņu kontekstā starp Zigmaru Liepiņu un Kasparu Dimiteru, līdz ar to noslēguma koncertā “Kopā augšup” Mežaparkā neskanēs dziesma “Svētī debesīs šo zemi”. To aizstās Raimonda Tigula “Rīta un vakara dziesma”.

Manuprāt, visi Jelgavas novada kolektīvi svētku repertuāru apguvuši veiksmīgi. Jāatzīmē, ka februārī dejotāji tikās lielkoncertā “Ziemas sadancis” Staļģenē un izdejoja visas svētku repertuāra dejas.

– Kāda ir Jelgavas novada svētku gājiena koncepcija?

Svētku gājienā mēs godināsim savu novadnieku Zemgales deju ķēniņu Vili Ozolu, kuram šogad svinējām simtgadi. Viņa daiļrades pūrā ir vairāk nekā 90 dažāda žanra deju. Ar savām sadzīves dejām, dziedātajām vitālajām dziesmām un ziņģēm Vilis Ozols ir atstājis neizdzēšamas pēdas latviešu tautas dejas vēsturē, dziesmu un deju svētku tradīcijā un visas Latvijas kultūras vēstures ceļā.

Gājienā Jelgavas novada kolektīvu dalībnieki rotāsies ar ozola vītnēm, pušķiem, kā arī visu paaudžu vīru galvās būs ozollapu vainagi, izceļot Zemgales līdzenuma skaistos ozolus un godinot deju ķēniņu Vili Ozolu.

– Vai nezūd jauniešu vēlme darboties kolektīvos un braukt uz dziesmu svētkiem? Kā viņi tiek motivēti?

Jauniešu piesaiste amatiermākslas kolektīviem reģionos ir gana grūts uzdevums. Pieredze rāda, ka labāk veicas tiem kultūras namiem, kuriem ir laba sadarbība ar vietējo pagasta skolu, tādējādi tiek veicināta kolektīvu dalībnieku pēctecība. Prieks par ģimenēm, kurās vecāki iesaista bērnus darboties amatiermākslas kolektīvos, un tādu Jelgavas novadā ir gana daudz. Tas ir arī kolektīva vadītāja ziņā, kā jauniešus motivēt – organizēt dažādas interesantas saliedēšanās aktivitātes un kultūrizglītojošus pasākumus, jauniešiem atverot bagāto latviešu dziesmu un deju pūru.

– Kādas novadam ir svētku izmaksas? Cik no tām segs pašvaldība un cik ir valsts dotācija?

Jelgavas novada pašvaldība amatiermākslas kolektīvu dalībai dziesmu svētkos plānojusi 59 628 eiro. Līdzekļi nepieciešami transporta pakalpojuma finansēšanai, papildu ēdienreižu nodrošināšanai, papildu dušu konteineru uzstādīšanai, kā arī ir vēl citi administratīvie izdevumi, kas saistīti ar svētku nodrošināšanu. Valsts dotācijas šobrīd skaidri nav noteiktas.

– Ko latviešiem un arī tieši jums nozīmē dziesmu svētki? Vai spēsim šo tradīciju saglabāt nākotnē?

Dziesmu svētki ir kā latviešu dziesmu un deju nepārtrauktības simbols vai dzīves cikls – mums jā-
apzinās, ka šodien es nesu savu senču kultūras mantojumu, ko pārmantos mūsu bērni, mazbērni un nākamās paaudzes. Tas ir viens no latviskās identitātes turpinājuma ceļiem.

Ir svarīgi šie tautas vienotības mirkļi – vai saliedēta kopīga himnas dziedāšana, Latvijai gūstot uzvaru pasaules hokeja čempionātā, vai “Saule. Pērkons. Daugava” Mežaparka estrādē.

– Kāda ir jūsu svētku pieredze?

Pirmo reizi dziesmu un deju svētkos piedalījos 1977. gadā, pirms tam bija skolēnu dziesmu un deju svētki. Šie man būs jau 11. Vispārējie dziesmu un deju svētki, kuros piedalos arī kā dalībniece.

Kā kordiriģente esmu dibinājusi un vadījusi gan jaukto kori “Svīri” Jaunsvirlaukas pagastā, gan Jelgavas novada apvienoto skolēnu kori “Asni”, ar kuriem esmu piedalījusies dziesmu svētkos.

Divus termiņus esmu darbojusies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes darbā.

– Jūsu novēlējums novada kolektīviem, sev un skatītājiem ceļā uz dziesmu un deju svētkiem.

Jāsaka paldies kolektīvu dalībniekiem par to, ko viņi dara, kopjot mūsu latviešu tradīcijas un saglabājot tās no paaudzes paaudzē. Novēlu viņiem labu garastāvokli un izturību mēģinājumos. Ir jābauda viss, ko mums sniegs svētki, lai pēc tam atpūstos un rudenī ar jauniem spēkiem atkal pulcētos kultūras namos uz jauno sezonu, sniedzot prieku sev un skatītājiem. Skatītājiem novēlu neskumt, ja varbūt nav izdevies iegādāties biļeti uz cerēto koncertu, bet izturēties ar sapratni, gūt prieku un pozitīvas emocijas arī pie televizora ekrāna ģimenes lokā.

VIEDOKĻI

Jauniešiem pirmie svētki

IVITA LEJAVA-MAJORE,

ELEJAS PAGASTA JAUNIEŠU DEJU KOLEKTĪVA “TRACIS”, VILCES VIDĒJĀS PAAUDZES DEJU KOLEKTĪVA “MEDAGA” UN VILCES PAGASTA SENIORU DEJU KOLEKTĪVA “VECIE VILKI” VADĪTĀJA

Mani vadītie kolektīvi veiksmīgi aizvadījuši skates, iegūstot I pakāpi, un notiek aktīva gatavošanās deju svētkiem. Repertuārs kopumā jau ir apgūts, un tagad gaidām laukuma zīmējumu. Papildus tam piedalāmies arī dažādos koncertos, piemēram, Valgundē Viļa Ozola dejas dienā “Lieli ceļi, mazi ceļi”, kā arī būsim aktīvi ielīgošanas pasākumu dalībnieki. Svētkus ar nepacietību gaida jauniešu deju kolektīvs, jo vairumam no viņiem šie būs pirmie, ņemot vērā to, ka iepriekšējie skolēnu deju svētki izpalika.

Jātrenē balsis

FARHARDS STADE,

VILCES PAGASTA JAUKĀ KORA “VILCE”, JAUNSVIRLAUKAS UN SALGALES PAGASTA JAUKTĀ KORA “SVĪRI” DIRIĢENTS

Ja nesaglabāsim koru dziedāšanu skolās, tad nākotnē var pienākt situācija, kad koru dziedāšana jauniešu vidū būs apdraudēta. Arī pandēmijas laiks atstājis negatīvu ietekmi uz šo tradīciju. Tomēr šobrīd notiek intensīvi mēģinājumi, un novēlu visiem dziedātājiem trenēt, bet arī taupīt savas balsis, lai tās skaisti skanētu “Sidraba birzī” Mežaparkā.

Mīļākā un grūtākā ir “Cūkas driķos”

INGA FELDMANE,

VALGUNDES PAGASTA JAUNIEŠU DEJU KOLEKTĪVA “TRĀDIRĪDIS” VADĪTĀJA

Jaunieši ar satraukumu un prieku gaida došanos uz deju svētkiem. Svētku gājiens, mēģinājumi, dzīvošana skolā un dalība tik iespaidīgos koncertos lielākajai daļai dejotāju būs pirmoreiz mūžā. Repertuārs ir labi apgūts, un kopā būs jādejo trīs dejas, no kurām mīļākā un arī grūtākā ir “Cūkas driķos”. Šajās nedēļās līdz svētkiem tiek sarūpēti mēģinājumu tērpi ar svētku logo. Pieciem kolektīva dejotājiem šis ir atbildīgs vidusskolas eksāmenu laiks un tieši dienu pēc izlaiduma jādodas uz Rīgu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2023