“Jelgavas novada KU” nonācis lielos parādos

Atlaistais uzņēmuma vadītājs Stašāns uzskata, ka saimniekojis godīgi

Savstarpējas sūdzības tiesībsargājošajām iestādēm un negatīvas atklāsmes par līdzšinējo darbu raksturo vadības maiņu pašvaldības uzņēmumā “Jelgavas novada KU”. “Ziņas” jau rakstīja, ka Jelgavas novada pašvaldība samazināja uzņēmuma valdes locekļu skaitu. Turpmāk valdē strādās Irina Malahovska un Antra Alksne, kas ir iecelta par Jelgavas novada komunālā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Valdes locekļa amatu zaudējušais Dins Stašāns savu atlaišana sauc par politisku lēmumu. Situāciju Jelgavas novada domē, kas jau vairāk nekā divus mēnešus ir bez priekšsēdētāja, atlaistais vadītājs intervijā ziņu aģentūrai LETA salīdzina ar mīnu lauku, kur “svarīgākas ir politiskās cīņas, nevis darbs iedzīvotāju labā”.

Jūt atriebību par neklusēšanu

Atbildot uz “Ziņu” jautājumu, kā vērtē savu atlaišanu, D. Stašāns skaidro: “Vadot “Jelgavas novada KU”, esmu izdarījis visu, kas manos spēkos, lai uzņēmumā strādātu godprātīgi profesionāļi un uzņēmums kvalitatīvi sniegtu novada iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Steidzīgās darbības, ko pašreiz veic Līga Lonerte un Ingus Zālītis, visdrīzāk nav saistītas ne ar rūpēm par uzņēmumu, ne novada iedzīvotājiem. Cēlonis, iespējams, ir tas, ka 2023. gada maijā tika ierosināts kriminālprocess par SIA “Jelgavas novada KU” iepriekšējās valdes (to vadīja Dzintars Cāzers – red.) iespējamām prettiesiskām darbībām, izšķērdējot pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļus. Tagad notiekošais ir atmaksa par to, ka es neklusēju un par iespējamām nelikumībām informēju tiesībsargājošās iestādes,” rezumē D. Stašāns. Komentārā redakcijai viņš piebilst: “Kad (ja) nāktu gaismā Cāzera “brīnumi”, būtu pamatots jautājums – ko darīja kapitāla daļu turētājs? (pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte – red.). Kā tika veikta uzņēmuma pārraudzība? Plus vēl “nejaušā” sakritība, ka Cāzers ne tikai “saimniekoja” “Jelgavas novada KU” un “Ozolnieku KSDU”, bet vienlaicīgi arī bija (ir?) Zemgales veselības centra galvenais grāmatvedis…. Kā viens cilvēks paspēj tik daudzās siltās vietās atrasties, saņemt neadekvāti lielu algu un vēl izsaimniekot kapitālsabiedrības?” Par Zemgales veselības centru, ko Jelgavas novada pašvaldība 2003. gadā nodeva koncesijā privātam uzņēmumam un kurai no šī koncesijas līguma nav bijuši nekādi ieņēmumi, “Ziņas” ir daudzkārt rakstījušas.

Cāzeram uzticas Bauskas novadā

Vēstules nobeigumā D. Stašāns izsaka pateicību saviem kolēģiem par godprātīgu darbu uzņēmuma interesēs. Aktualizējot “augsta kaluma profesionāļu” zaudēšanu uzņēmumā, viņš raksta: “.. es šeit nedomāju sevi, bet gan, piemēram, Normundu Talci, ilggadējo “Rīgas siltuma” vadītāju un citus vadošus darbiniekus, pret kuriem pašreiz vēršas jaunā uzņēmuma valde.”

Redakcijas rīcībā ir dokuments, kas liecina, ka D. Stašāns kopā ar N. Talci ir rakstījuši Latvijas Republikas prokuratūrai par iepriekšējā valdes locekļa Dz. Cāzera iespējamām prettiesiskām darbībām, izšķērdējot pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļus. No šī dokumenta var secināt, ka par Dz. Cāzera darbību Valsts policija atkārtoti atteicās uzsākt kriminālprocesu. Maijā šis atteikums tika atcelts un kriminālprocess ir ierosināts par jaunu. Var piebilst, ka tagad Dz. Cāzers pēc uzvaras konkursā vada Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Bauskas novada komunālserviss”.

Savukārt A. Alksne, kas agrāk vadīja pašvaldības uzņēmumu “Jelgavas novada KU” un kopš jūnija atkal ir tā valdes priekšsēdētāja (savienojot šos pienākumus ar darbu Salaspils novada pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmumā “Valgums S”) no komentāriem “Ziņām” atteicās, norādot, ka paskaidrojumus tagad var sniegt kapitāldaļu turētāja pārstāvji, kas ir L. Lonerte un viņas vietnieks I. Zālītis.

Pašvaldība sūdzoties tiesībsargājošām iestādēm

Pašvaldība publicējusi I. Zālīša paziņojumu, kurā rakstīts: “Kapitālsabiedrība strādā ar zaudējumiem vairākās jomās – ūdens un kanalizācija, kopīpašumu pārvaldīšana un teritoriju uzturēšana, atkritumu apsaimniekošana, kapu apsaimniekošana. Tādēļ Jelgavas novada pašvaldība kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir iesniedzis iniciācijas ziņojumu, lai veiktu lietderības un likumības revīziju par izmaksu lietderību un likumību laika periodā no 2022. gada 1. janvāra (tajā laikā uzņēmumu vadīja D. Stašāns).” Ziņu aģentūrai LETA I. Zālītis apgalvo, ka lēmums izriet no finanšu rezultatīvajiem rādītājiem un saimnieciska rakstura gaidām uzņēmuma vadītajos procesos, kas ilgstoši nevirzījās uz priekšu. Viņš norāda uz vienotā ūdens tarifa noteikšanu novadā, kas gada laikā vēl arvien nav apstiprināts. Neapmierinātību ilgstoši esot pauduši arī vairāki domes deputāti, debatējot gan domes, gan komiteju sēdēs.

Dažas dienas vēlāk Jelgavas novada pašvaldība publicēja ziņojumu, ka tā vērsusies tiesībsargājošās iestādēs pret nesen atlaisto SIA “Jelgavas novada KU” valdes locekli D. Stašānu, jo ir “atklājusies virkne šķietami apzināti veiktu darbību līdzšinējā valdes priekšsēdētāja D. Stašāna rīcībā, kas pirmšķietami esot pēc Krimināllikuma sodāmi amatpersonas pārkāpumi un neatbilst citiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem”. No pašvaldības mājaslapā publicētā var secināt, ka D. Stašāns pirms aiziešanas, “visticamāk, apzināti veicinājis uzņēmuma maksātnespēju, radījis problēmas nodrošināt komunālās saimniecības darbības nepārtrauktību un atlaidis darbiniekus, izmaksājot tiem kompensācijas vairāku mēnešalgu apmērā”. Šī informācija esot nākusi klajā līdz ar A. Alksnes vadītās jaunās valdes pirmajām darba dienām. Ziņu aģentūras LETA publicētajā rakstā minēts, ka D. Stašāns ar vairākiem saviem darbiniekiem darba attiecības pārtraucis, vispirms aprīļa beigās veicot darba līgumu grozījumus, kuru rezultātā izmaksātas atlaišanas piemaksas, kas pārsniedz likumā pieļauto piemaksu apmēru. Paziņojumā medijiem Jelgavas novada pašvaldība uzsver, ka esošajā situācijā uzņēmumam ir problēmas nodrošināt saimniecisko darbību, turklāt uzņēmumam nodarīti būtiski mantiski zaudējumi.

Jaunās valdes ziņojums Jelgavas novada pašvaldībai atklājis, ka uzņēmuma parāds piegādātājiem ir vairāk nekā 787 tūkstoši eiro, overdrafta līgums apkures nodrošināšanas atmaksai – 800 tūkstoši eiro, paredzamie nodokļu maksājumi – vairāk nekā 200 tūkstoši eiro, bet potenciāli iespējamie ieņēmumi jūnijā ir vien 600 tūkstoši eiro.

Savukārt D. Stašāns raksta, ka “attiecībā par man izteiktajiem pārmetumiem un izdomājumiem – esmu bez satraukuma, jo tos atspēkošu ar faktiem”. Tikmēr Jelgavas novada pašvaldībā informē, ka pašlaik tiek gatavots uzņēmuma krīzes situācijas risinājuma plāns.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024