Jelgavas novada pašvaldība Lielajā talkā apkaros latvāņus

Jelgavas novada pašvaldība Lielajā talkā plāno veikt latvāņu apkarošanu pašvaldībai piederošajos īpašumos, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Latvāņu apkarošanas talka plānota Cenu, Elejas, Platones, Lielplatones, Svētes, Vilces un Zaļenieku pagastos.

Latvāņu apkarošana tiks veikta, ar lāpstu izdurot latvāņa sakni, kas, pēc pašvaldības vārdiem, tiekot uzskatīta par visefektīvāko metodi. Izdurtās auga saknes atstājamas uz vietas izžūšanai, vai, ja iespējams, var salikt tās krautnē un apklāt ar melnu plēvi. Latvānis nevairojas ar spraudeņiem vai saknēm. Tāpat tiek aicināti talkot arī privāto teritoriju īpašnieki, kuru teritorijas invadētas ar Sosnovska latvāni.

Darbs jāveic ļoti uzmanīgi, lai auga daļas nesaskartos ar ādu. Noteikti jālieto gumijas cimdi un gumijas zābaki, lai šūnsula nenonāktu uz ādas pat caur apģērbu. Jāpadomā arī par garajām biksēm, kuras varētu pārvilkt pāri gumijas zābakiem, lai indīgā augu sula nenokļūtu uz ādas. Veicot latvāņa mehānisko iznīcināšanu, talkotājiem katrā talkošanas vietā būtu nepieciešams nodrošināt ūdeni, gadījumā, ja latvāņa sula nokļuvusi uz ādas. Latvāņa sula var apdedzināt arī, ja nejauši ar kādu apģērbu, piemēram darba cimdiem, pieskaras sejai vai kādai citai atkailinātai ķermeņa daļai. Jāatceras, ka apdegums nerodas uzreiz, tikai pēc laika, bet tajā pašā dienā, tādēļ svarīgi ir noskalot to ķermeņa skarto vietu, kur nokļuvusi latvāņa sula. Gadījumā, ja tomēr izveidojies apdegums, noteikti jāvēršas pie ārsta!

Latvāņu ierobežošanas pasākumi jāveic ik gadu sākot no to veģetācijas sākuma, kas ir ap 20.aprīli, līdz to veģetācijas beigām, kas ir ap 1.septembri. Invazīvo augu izplatības ierobežošanas ekspertu grupa katru gadu no 25.jūnija līdz 1.septembrim veiks ar latvāni invadēto teritoriju monitoringu. Ja tiks konstatēts vairāk kā viens pieaudzis latvāņa augs ar izveidotu ziedkopu uz 50 kavdrātmetriem, tad latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi nav uzskatāmi par veiktiem, pauž pašvaldībā.

Sosnovska latvānis ir invazīva augu suga. Invazīvas sugas ir tādas sugas, kas, ievestas svešā vidē, kļūst agresīvas – izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju. Latvānis ir no 2 līdz 4 metrus augsts daudzgadīgs monokarps augs ar lapas plātni, kas var būt pat līdz 1,5 m gara. Monokarps nozīmē to, ka augs uzzied, nogatavina sēklas un aiziet bojā. Tātad, ja augs ir sācis ziedēt, nedrīkst tam ļaut nogatavināt un izsēt sēklas. Ja tas izziedējis, “domājot”, ka savu misiju ir veicis un savairojies, latvānis pats atmirst. Tādēļ pēc appļaušanas, lai neatļautu latvāņiem izplatīties tālāk, nepieciešams nogriezt ziedkopas un tās sadedzināt. Šāds radikāls pasākums nepieciešams latvāņa izteikto vairošanās spēju dēļ.

Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta informāciju Jelgavas novada teritorijā ir ap 107 ha zemes, no tām 6,658 ha ir pašvaldības īpašumi, kas ir invadētas ar invazīvo augu sugu Sosnovska latvāni. Lai cīnītos ar latvāņiem Jelgavas novadā, izveidota Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas ekspertu darba grupa septiņu locekļu sastāvā, kuras mērķis ir veicināt invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanu, kā arī organizēt un koordinēt latvāņu ierobežošanas pasākumus saskaņā ar Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu Jelgavas novadā 2023. – 2028.gadam.

Foto: no arhīva