Lāsma Gaitniece
Viena no cilvēka dzīves svarīgākajām jomām ir viņa darbs un, protams, apmierinātība ar to. Nereti gadās situācijas, kad ļaudis, nezinot Darba likumu, kā arī citus likumdošanas aktus, rīkojas vieglprātīgi, tādējādi radot sev liekas problēmas, kuru citos apstākļos varētu nebūt. Kaut vispārzināms ir fakts, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības, darba ņēmēji darba likumdošanas jautājumos nesteidzas kļūt informētāki, zinošāki. “Zemgales Ziņas” sazinājās ar Valsts darba inspekcijas (VDI) Zemgales reģiona vadītāju Andri Saulīti, lai noskaidrotu, kādas ir biežāk sastopamās kļūdas, uzsākot un izbeidzot darba tiesiskās attiecības, kā arī kādi grozījumi Darba likumā būtu jāzina ikvienam.
Vēl svarīgi ir zināt, ka ar 2025. gadu minimālā darba alga būs 740 eiro (bruto – uz papīra) līdzšinējo 700 eiro vietā.
Krievu valodu var neprast
Jaunākā aktualitāte, ar kuru VDI inspektoriem sanāk saskarties, ir Darba likuma grozījumi, kas nosaka aizliegt pieprasīt svešvalodu (krievu valodas) zināšanas darba sludinājumā. Sabiedrība šo jautājumu uztver nopietni, sūta informāciju VDI inspektoriem, kuru viņiem ir pienākums pārbaudīt. “Mūsu darbinieki ar konkrētajiem uzņēmumiem sazinās, lai noskaidrotu situāciju, kāpēc darba sludinājumā norādīts, ka, pretendējot uz vakanci, kandidātam jāprot krievu valoda. Līdz ar to pēdējā laikā lieli darba resursi aiziet, risinot šo jautājumu,” skaidro VDI Zemgales reģiona vadītājs Andris Saulītis. “Saņemot atbildi, mēs vērtējam, vai prasība pēc svešvalodas zināšanas ir pamatota vai tomēr nav.” Vadītājs ir novērojis, ka pašlaik daudzi darba devēji atzīst, ka esot kļūdījušies. Nereti, sagatavojot sludinājuma tekstu, ir ailes, kas tiek aizpildītas automātiski, un uzņēmējs apgalvo, ka to nav pamanījis, citiem vārdiem, jauno likuma normu pārkāpis neuzmanības dēļ. Absolūti lielākajā daļā gadījumu runa ir par krievu valodas prasmēm, kas iekšējam darba tirgum nav nepieciešamas, līdz ar to tās no nākamajiem darbiniekiem nav pamata prasīt. Citos gadījumos darba devējam ir nopietni jāpamato, kādēļ darba ņēmējam valodas prasme būs nepieciešama. “Ja pamatojuma nav vai tas ir nepārliecinošs, sludinājuma tekstu ir prasība koriģēt, taču dažkārt darba devēji to vienkārši izdzēš.” Ja uzņēmējs VDI aizrādījumu ignorē un nesadarbojas, inspektori ir spiesti izmantot citus līdzekļus, piemēram, noteikt soda naudu.
Visbiežāk jautā par samaksu
Viens no biežāk risināmiem jautājumiem, kāpēc cilvēki vēršas VDI, ir darba samaksa. “Vienmēr, kad sniedzu konsultāciju vai tiekos ar kādu auditoriju, stāstu vienu un to pašu. Iekams jūs sākat strādāt, kārtīgi, tas ir, punktu pa punktam, izlasiet darba līgumu!” iesaka A. Saulītis. “Liela daļa cilvēku man saka: “Mēs norunājām, ka man maksās tik un tik eiro stundā,” Kamēr viss ir kārtībā, darba ņēmējs ir apmierināts, taču, tikko rodas nesaprašanās vai konflikts, cilvēks atceras par mums un lūdz palīdzību. Taču mēs savas pārbaudes varam veikt, tikai pamatojoties uz dokumentiem.” Tādos gadījumos uzņēmējs parāda darba līgumu, kurā ir vienošanās par minimālo darba samaksu, un VDI inspektori var vien izvērtēt, vai šī minimālā darba samaksa, par ko darba devējs un darba ņēmējs ir parakstījušies, tikusi izmaksāta. “Tāpēc es vēlreiz un vēlreiz atgādinu – pirms darba līgums nav parakstīts, nesāciet strādāt! Un, kad saņemat savu līguma eksemplāru, pirms to parakstīt, kārtīgi izlasiet, vai viss ir saprotams. Ja rodas jautājumi, var vērsties pie mums un saņemt konsultāciju.” Realitātē novērots, ka daudz darba ņēmēju paļaujas uz sava jaunā priekšnieka teikto, jo viņiem ir vajadzīgs darbs, sāk strādāt, bet rezultātā viļas, jo to, ko darba devējs solīja, viņš neuzskatīja par vajadzīgu izpildīt.
Vēl kāds vērojums. Ja uzņēmējs jums kā darba ņēmējam saka – tagad sarunāsim mutiski, bet darba līgumu noslēgsim vēlāk, tas jau ir pirmais sliktais signāls attiecībā uz šī darba devēja godaprātu. “Tas norāda, ka darba devējam jau ir domas, kā kaut ko varētu apiet, neievērot. Pēc pieredzes varu teikt, ka tas ir laika jautājums, līdz radīsies situācija, kas būs nelabvēlīga darba ņēmējam. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, ko pierādīt, protams, nevar,” novērojis A. Saulītis.
Ar darba līguma parakstīšanu nekas nebeidzas
Vēl joprojām VDI daudz sūdzību saņem par nereģistrēto nodarbinātību, kas nozīmē, ka darbiniekam nav darba līguma, kā arī par darba tiesisko attiecību sākšanu, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), nav ziņots Valsts ieņēmumu dienestam. “Visbiežākās atrunas ir, ka nebija laika, aizmirsa vai arī ka strādā pirmo dienu. Šādos gadījumos es uzņēmējam saku – nedod Dievs, ja ar darbinieku notiek kāda nelaime ar letālu iznākumu, tādā gadījumā pret jums var uzsākt kriminālprocesu. Tur tiks vērtēts, vai jūs kā darba devējs esat izdarījis visu, lai šim darbiniekam būtu droši darba apstākļi.”
Ikvienam darba ņēmējam ir jāapzinās, ka ar darba līguma parakstīšanu nekas nebeidzas, jo vēl ir paredzēta ievadinstruktāža, instruktāža, obligātā veselības pārbaude, vai viņš šo darbu var veikt, iepazīstināšana ar darbavietā pastāvošajiem riskiem. “Vēl jau ir jautājums, vai šie riski vispār konkrētajā darbavietā ir vērtēti,” piebilst VDI Zemgales reģiona vadītājs. “Nelaimes gadījumi darba devējam izmaksā daudz dārgāk nekā darba vides sakārtošana un drošu darba apstākļu nodrošināšana.”
Ja darbinieku atlaiž, jādefinē iemesls
Gadījumos, kad darba attiecības tiek pārtrauktas, A. Saulītis darba ņēmējam iesaka rīkoties tāpat, kā tās uzsākot. Pirms paraksti dokumentu, rūpīgi iepazīsties ar tā saturu! “Bieži vien cilvēki neizprot sekas. Darba devējs prasa parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, kur iekļauj Darba likuma 114. pantu, kas nosaka – abām pusēm vienai pret otru nav pretenziju, un darba attiecības tiek izbeigtas,” skaidro A. Saulītis. “Taču darba devējam, lai uzteiktu darbu, darbiniekam tas ir jāpamato, piemēram, štatu samazināšana, darbinieka nespēja pildīt darba pienākumus un tā tālāk, taču tas ir jāpierāda. Turklāt ir jānorāda konkrēts Darba likuma pants. Atlaižot darbinieku, viņam ir jāizmaksā kompensācija, pirmkārt, par neizmantotām atvaļinājuma dienām, otrkārt, atlaišanas pabalsts, kas atkarīgs no tā, cik ilgi darbinieks ir strādājis pie konkrētā darba devēja. Tāpēc visbiežākā darbinieka kļūda ir uzreiz parakstīt vienošanos gadījumos, kad atlaišanai nav pamata.” Diemžēl VDI ir saskārusies ar darba devējiem, kuri rīkojas viltīgi, proti, bez pamatojuma atbrīvojuši darbinieku no darba, neizmaksājot viņam pienākošos naudu. Tas tāpēc, ka darbinieks pirmajās emocijās parakstījis vienošanos, ka viņam nav pretenziju.
Ja darba līgumā ir plānots grozīt noteikumus, darbinieks ir jābrīdina. Ja viņš izmaiņām piekrīt, viss kārtībā, taču, ja nepiekrīt, darba devējam mēnesi iepriekš darbinieks ir jābrīdina, ka pēc mēneša ar viņu tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības. “Ja darbinieks uzskata, kas tas nav tiesiski un pareizi, viņš var vērsties tiesā. Savukārt mūsu inspektori ir tie, kuri skatās, vai tiek ievērota atlaišanas kārtība.” Tiesas kompetencē ir lemt, vai darbinieks ir vai nav atjaunojams darbā.
Arī darbinieka darbnespējas laikā viņam nedrīkst uzteikt darbu. “Vienīgais izņēmums, ja darbinieks nepārtraukti slimo sešus mēnešus vai arī divu gadu laikā ir noslimojis, līdz ar to kavējis darbu gadu, tad gan darba devējs drīkst uzteikt darbu.” Savukārt darbinieks slimošanas laikā var uzrakstīt iesniegumu un izbeigt darba attiecības.
Komunikācija ar īsziņām neskaitās
Ir bijuši gadījumi, kad darba devējs no rīta darbiniekam aizsūta īsziņu, ka viņš uz darbu vairs var nenākt. “Labi, ja tas darbinieks mums piezvana. Es tādos gadījumos atbildu, ka viņam uz darbu ir jāiet, jo pretējā gadījumā, ja cilvēks neieradīsies darbā, darba devējs sastādīs aktu par to, ka darbinieks neattaisnoti nav ieradies darbā. Īsziņa neko nenozīmē, tas nav dokuments,” norāda VDI Zemgales reģiona vadītājs.
Uzziņa
Pēc teritoriālas pārdales VDI Zemgales reģionā iekļaujas Jelgava un Jelgavas novads, Bauska un Bauskas novads, Tukums un Tukuma novads, Jūrmala, Mārupe un Mārupes novads, Ropaži un Ropažu novads, Ogre un Ogres novads.
VDI Zemgales reģiona biroji atrodas Jelgavā, Tukumā un Ogrē.
Uzziņa
VDI Zemgales reģionā 2024. gadā plānotais apsekojums:
■ bija iecerēts darbavietās veikt 1561 apsekojumu, taču bijis par 130 vairāk;
■ ārkārtas pārbaudes, kas parasti tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegumiem, – 600;
■ 216 apsekojumi gadā saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību, kas ir izpildīti. Jābūt vismaz 25% rezultativitātei, kad ir atklāta nereģistrētā nodarbinātība; Zemgales reģiona VDI 2024. gadā ir sasniegusi 40% rezultativitāti;
■ ik gadu 5% apsekojumu, kuru mērķis ir pārbaudīt, vai darbavietās, kur VDI iepriekš izdevis rīkojumu kaut ko novērst vai sakārtot, tas ir izdarīts, citiem vārdiem, vai ir novērsti konstatētie pārkāpumi.
Reklāma