Kristaps Ķezberis darbā Dobeles slimnīcā iegūst plašu pieredzi fizioterapijā

“Esi redzējusi kādu vecu fizioterapeitu?” jautāja man kāda draudzene. Vienojāmies, ka tā ir gana jauna profesija Latvijā, tāpēc tajā tiešām pārsvarā ir gados jauni speciālisti. Viens no tādiem ir Dobeles un apkārtnes slimnīcas fizioterapeits Kristaps Ķezberis.

Bērnībā pats izjutis slimošanu, ārstējies slimnīcās un iepazinies arī fizioterapiju. Pašam bijis skaidrs, ka no viņa nekāds biroja darbinieks nesanāks, gribējies kaut ko aktīvāku. “Tā nu kauliņi krita uz fizioterapiju,” teic Kristaps. Studijām izvēlējies Rīgas Stradiņa universitāti tās medicīniskās ievirzes dēļ.

Kristaps stāsta, ka Dobeles slimnīca nav gluži viņa pirmā darbavieta. Piestrādāt sācis jau skolas laikā, nākot talkā mammai, kura ir sākumskolas skolotāja. Viņai palīdzēts nometņu organizēšanā. Studiju gados Kristaps pieņēmis piedāvājumu strādāt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā par māsu palīgu. Kristaps piekrīt, ka šajā nodaļā emocionāli grūti ir ne tikai studentiem, bet ikvienam darbiniekam, lai kāda būtu profesionālā pieredze. Viņa tur nostrādātajā laikā mazākais bērniņš svēris vien 412 gramus, bet lielākais – vairāk nekā sešus kilogramus.

Visu rakstu lasiet 13. janvāra “Zemgales Ziņās”

Teksts un foto: Agnese Leiburga