Mācās sociālo pakalpojumu sniedzēji

Latvijā ir pietiekami daudz darbīgu iedzīvotāju, kuri, apzinoties, ka mūsdienās bez jaunām zināšanām neiztikt, apmeklē dažādus seminārus un kursus. Martā un aprīlī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā notiek Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizēts bezmaksas mācību cikls “Kā radīt sociālās inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?”. Tā mērķauditorija ir valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, komersanti un sociālie uzņēmēji. Atsaucība ir nepieredzēti liela, tādēļ “Zemgales Ziņas” par šīm mācībām vēlējās uzzināt plašāk un uz sarunu aicināja SIF Sociālo inovāciju atbalsta nodaļas vadītāju Eviju Kleinu un lektori, biedrības “ZINIS” vadītāju Vitu Brakovsku.

Startam nepieciešamas jaunas zināšanas
“Mācību cikla būtība ir sniegt atbalstu jaunu, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidošanai vai jau eksistējošu pakalpojumu uzlabošanai. Tā ir šī projekta centrālā ass. Projekts ir īpašs vairāku iemeslu dēļ. Lai uzlabotu minētos pakalpojumus, citiem vārdiem, tos padarītu efektīvākus, vērstus tieši uz problēmas sakni, kā arī tādus, kas sasniedz pēc iespējas lielāku mērķa grupu, mūsu plāns, veidojot projektu, bija šim nolūkam izmantot sociālās inovācijas pieeju,” skaidro E. Kleina. Lai īstenotu sociālu inovāciju, pirmais uzdevums ir precīzi definēt mērķa grupas problēmu un atbilstoši šai problēmai piedāvāt risinājumus, kas būtu efektīvāki nekā līdz šim izmantotie, jo satur jaunus elementus, ir ilgtspējīgi, mērogojami, turklāt procesā rodas jaunas sadarbības formas. “Projektā esam kombinējuši vairākas savstarpēji saistītas aktivitātes. Jaunajiem sociālajiem pakalpojumiem ir paredzēts finansiāls atbalsts līdz trīssimt tūkstošiem eiro katram pakalpojumam. Šim nolūkam patlaban ir izsludināta ideju un pieteikumu atlase,” stāsta SIF Sociālo inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja. “Ņemot vērā, ka pieeja ir jauna, sākotnēji tiek iesniegta tikai pieteikuma ideja, lai lieki netērētu pieteicēja administratīvo resursu. Ja ideja tiek novērtēta kā atbilstoša, to virza tālāk pilnā projekta pieteikumu izstrādei un finansējuma saņemšanai.” Lai pieteicēji to varētu izdarīt pēc iespējas kvalitatīvāk, viņiem tiek piedāvāts mācību cikls piecu nodarbību apjomā. Mācību mērķis ir sniegt zināšanas potenciālajiem pieteicējiem vai cilvēkiem, kuri ir nodarbināti sociālajā jomā, lai viņi varētu strādāt pie šo jauno pakalpojumu attīstības. Šī mācību cikla laikā cilvēki gūst gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, piemēram, kā “būvēt” sociālos pakalpojumus, kā nodrošināt to ilgtspēju un mērogojamību. “Mācību ciklā skartas visas svarīgās jomas, lai pakalpojumu varētu sekmīgi izstrādāt,” rezumē E. Kleina.

Mazināt stereotipus un strādāt ar datiem
Mācību cikls “Kā radīt sociālās inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” ir ļoti apmeklēts. Pusotras nedēļas laikā visas vietas jau bija aizņemtas. Ja kāda atbrīvojās, cilvēki bija gatavi no Rīgas braukt uz Jelgavu, lai varētu piedalīties mācībās.

V. Brakovska ir viena no mācību cikla lektorēm, ekspertēm. “Zemgales Ziņas” lektorei jautāja, kādi ir viņas novērojumi, kāpēc šie kursi ir tik ļoti pieprasīti un ko tajos var iegūt. “Kursu dalībnieki ļoti novērtē iespēju, ka mēs praktiskajos uzdevumos veidojam dažādas komandas, kur citam ar citu ir jāsadarbojas. Tādējādi sociālā dienesta vadītājs vai kāds no dienesta darbiniekiem var iepazīties ar potenciālo pakalpojumu sniedzēju. Pēc tam – starplaikos – šie cilvēki pārrunā ļoti konkrētas tehniskas vai organizatoriskas lietas. Viens no svarīgiem sinerģijas aspektiem ir tas, ka tiek mazināti šķietami nepārvarami šķēršļi, kuru pamatā nereti ir informācijas trūkums,” pauž V. Brakovska. “Viena no atziņām, ar kuru no gandrīz visiem kursiem dodas mājās pašvaldību pārstāvji, ir tāda: cik milzīga nozīme ir datiem un to pieejamībai pašvaldības mājaslapā.” Nenoliedzami, ar to ir saistīti dažādi administratīvi šķēršļi, taču secinājums ir viens un tas pats. Ja vēlamies labākus pakalpojumus, to dažādību, vispirms ir jānodrošina publiska pieeja tiem datiem, kas ir pašvaldības rīcībā. “Strādāt ar datu avotu identificēšanu un ieguvi ir svarīgi! Jelgavā tam ir labi priekšnosacījumi – ir gan pašvaldības digitālais centrs ar zināšanām datu ieguvē un apstrādē, gan kompetenču attīstības centrs, tāpēc ir vērts padomāt, kā ne tikai publiskot esošos, bet arī pakāpeniski iegūt jaunus datus.” Tas ir nepieciešams, lai varētu analizēt dažādas tendences. Taču vissvarīgākais ir datu pieejamība.

Iemācās, kas klientam būtu jāpajautā
Lektore novērojusi, ka visos ar sociālo jomu saistītajos kursos izkristalizējas viens secinājums – ir grūti strādāt, ja nav vēlēšanās sadarboties. “Problēma ir tajā, ka tiek stigmatizēts sociālo pakalpojumu sniedzējs. Viena no tipiskām frāzēm skan tā: “Kaut tev nekad nebūtu jāsadarbojas ar sociālo dienestu!” Daudzi sabiedrības pārstāvji tā uzskata, pat neaizdomājoties, ka ikviens var kļūt par sociālā pakalpojuma saņēmēju! Tas var būt saistīts ar veselības problēmām, ar dažādām situācijām ģimenes lokā un citiem jautājumiem. Šajā punktā mēs nonākam pie vienas no pamata problēmām sabiedrībā, ko sauc par līdzatbildību. Citiem vārdiem, sabiedrībai ir vairāk jāiesaistās, tāpēc jādomā par informēšanu un izglītošanu, jo cilvēku attieksmes pamatā ir viņu zināšanas un izpratne konkrētos jautājumos.”

V. Brakovska konstatējusi, ka dažkārt sociālie pakalpojumi netiek sniegti kvalitatīvā līmenī tāpēc, ka nav klientu jeb pakalpojuma saņēmēju atsaucības. Šī iemesla dēļ viņa mācību ciklā pievēršas jautājumam, kā atrast īsto problēmu. “Ja, sniedzot pakalpojumu, nerunājam ar tā saņēmēju, mēs neizzinām viņa patiesās vajadzības un nav iespējams noskaidrot iemeslus, kādēļ tas ir tā. Tāpēc nodarbībās aplūkojam metodes, ar kuru palīdzību varam izzināt klienta vajadzības un atrast piemērotāko risinājumu.” Kursu apmeklētāji dažkārt atzīstas, ka viņiem nepietiek zināšanu, kas tieši klientam būtu jāpajautā. “Un tā ir viena no atbildēm, kāpēc šis SIF mācību cikls ir tik pieprasīts. Kursu dalībnieku mērķis ir spēt izveidot kvalitatīvus sociālos pakalpojumus, balstoties uz jaunām pieejām tur, kur esošās nav efektīvas. Šo mācību ciklu gribu salīdzināt ar pavasara vitamīnu kokteili, kas uzmundrina un dod spēku jaunām lietām.”

VIEDOKLIS
Baiba Lucaua-Makalistere, Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja
Apmeklējot nodarbības, ļoti patika, ka pasniedzēja mums lika domāt ārpus rāmjiem. Mēs visi strādājam sociālajā jomā, kas pēc būtības ir smaga, taču daudz ko ir iespējams atrisināt, izmantojot dažādas metodes, kas it kā visiem teorētiski ir zināmas. Tās arī palīdz paskatīties ārpus rāmjiem jeb plašāk, līdz ar to ceļš, kas ved pie problēmas risinājuma, vairs nešķiet tik sarežģīts. Turklāt šeit ir iespēja satikties ar kolēģiem, mēs šeit esam raiba publika. Kursos satiku gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo uzņēmumu pārstāvjus. Mēs savstarpēji sadarbojamies un mācību pauzes izmantojam, lai pārrunātu darba jautājumus. Tas dod iespēju daudz ko jaunu uzzināt gan par nevalstisko sektoru, gan sociālo uzņēmumu darbību, kas palīdz labāk izprast manam darbam radniecīgas jomas.”

UZZIŅA
■ SIF mācību cikla “Kā radīt sociālās inovācijas sociālo pakalpojumu jomā?” noslēdzošās nodarbības plānotas 3. un  8. aprīlī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā Svētes ielā 33.
■ Temati, kas tiks aplūkoti nodarbībās, ir “Sociālās inovācijas izstrādes praktiskie soļi” un “Ilgtspēja sociālajā inovācijā un starpnozaru sadarbība”.
■ Plašāka info un katra semināra apraksts atrodams: https://www.sif.gov.lv/lv/macibu-cikls-ka-radit-socialas-inovacijas-socialo-pakalpojumu-joma

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.