Droši vien esi dzirdējis vārdu savienojumu nenobriedusi persona. Ko tas nozīmē, kā tā izpaužas un ko ar to iesākt? Uz to sertificēta psiholoģe Natālija Dauberga atbildēs šajā rakstā.
Mēs katrs dažādās dzīves situācijās varam reaģēt kā nenobriedusi persona. Mūsu personībai var būt raksturīgi nenobriesušas personības traucējumi, proti, stabilas nevis situatīvas personības iezīmes – attiecīgajā situācijā es lielākoties netieku galā. Nenobriedusi personība – vairumā pieaugušā dzīves uzdevumos es netieku galā ar sevi un situāciju. Tātad nenobriedusi personība ir kaut kas, kam piemīt zināms mainīgums – atklājot sevī nenobriedušas personas pazīmes, ir jāpievērš uzmanība, cik tās ir stabilas un noturīgas.
Kā var izmērīt, ka Tu izpaudies kā nobriedis vai nenobriedis? Lielākoties mēraukla ir sociālais konteksts un kulturālais fons – kā ir pieņemts, ka “pieaugušie” attiecīgajā situācijā jūtas vai reaģē. Normu, protams, nosaka pazīmju biežums – no 100 cilvēkiem attiecīgajā situācijā vairākuma jūtas vai reakcijas ir šādas, tātad tā ir norma. Balstoties uz šo kritēriju, mēs varētu atsaukties uz sociālo kontekstu – piemēram, šajā kultūrvidē normāli attiecīgajā situācijā pieaugušajiem justies pārliecinātiem un mierīgiem, bet citā teritorijā tas ir pavisam citādi. Tātad neesmu nenobriedusi persona, vienkārši videi neatbilstoša.
Taču šādi mēs varam arī viegli piemānīt sevi un nomaskēt paši no sevis to, ko negribam sevī atzīt. Tomēr ir dažādas pazīmes, pēc kurām varam nojaust, ka attīstības līnijas kādu iemeslu dēļ nav varējušas attīstīties un izveidojušās nenobriedušas personības iezīmes.
Lai efektīgāk risinātu ar veselību saistītus jautājumus, talkā nāk ārpus normas atzīto pazīmju sistematizācija Starptautiskajā slimību klasifikatorā – SSK, kur atrodamas dažādas organisko un psihisko traucējumu diagnozes, tostarp arī nenobriedušas personības traucējums. Pēc šī tad arī varam orientēties, kuru personības iezīmju kopums raksturīgs nenobriedušai personai.
Nepietiekams emocionālais briedums.
Nespēja izturēt stresu.
Egocentrisms.
Atbildības neuzņemšanās.
Impulsivitāte.
Nenobrieduši un neelastīgi aizsargmehānismi.
Ko darīt?
Centies būt pēc iespējas godīgāks pret sevi – uzdrošinies ieraudzīt un atzīt sevī to, kas tur ir bez izskaistinājumiem un nosodījuma. Atzīšana un pieņemšana ir jau liela daļa ceļā uz attiecību nokārtošanu ar sevi. Un viennozīmīgi vērtīgāk izmantot savu psihisko enerģiju un spēku nevis, lai norobežotos un noliegtu sevi, bet šo pašu resursu izmantot, lai rūpētos par savu briedumu.
Droši meklē atbalstu un pavadoni šajā procesā. Var būt ļoti grūti godīgi ieraudzīt sevi, ja kāds nepalīdz iejūtīgi un drošā vidē paskatīties uz sevi. Savā profesionālajā darbībā un psiholoģiskās izaugsmes procesā caur psihoanalīzi esmu ieguvusi pamatīgu izpratni par savu iekšējo pasauli un to, kā strādā cilvēka psihe. Taču es neapstājos tikai pie šīs metodes un turpināju atklāt arī citas prakses – šamaniskie ceļojumi, holotropā elpošana un atdzimšanas elpas prakse. Pēdējo apguvu, lai šo metodi piedāvātu saviem klientiem. Visa šī pieredze ir pamatā manis izstrādātajiem iekšējās pasaules transformācijas kursiem.