Andra Ozola
No 1.aprīļa darba devēji no darbinieku darbnespējas lapām apmaksās deviņas dienas līdzšinējo desmit dienu vietā, otrdien lēma valdība.
Paredzēts, ka darba devējs, ja darbnespējas cēlonis ir slimība, izņemot arodslimība, vai trauma, neskaitot nelaimes gadījumu darbā, apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošu darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā par laiku no ceturtās darbnespējas dienas līdz devītajai darbnespējas dienai.
Savukārt no 1.aprīļa darbnespējas lapu no desmitās darbnespējas dienas apmaksās valsts. Līdzšinējais regulējums, kas būs spēkā līdz 31.martam, paredz, ka valsts apmaksu veic no 11.dienas.
Savukārt, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība vai nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēja tiek apmaksāta saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Proti, ja persona saslimusi ar arodslimību, valsts apmaksā darbnespēju no pirmās dienas. Taču, ja noticis nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēju par pirmajām desmit darbnespējas dienām apmaksā darba devējs un no 11. darbnespējas dienas – valsts.
Jaunā kārtība attieksies uz gadījumiem, ja darba ņēmējam pirmā pārejošas darba nespējas diena būs iestājusies 2022.gada 1.aprīlī vai vēlāk.
Labklājības ministrijas grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzēti, lai atvieglotu darba devēju slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu vispārējā gadījumā.
Vienlaikus grozījumi paredz arī Veselības inspekcijas (VI) iesaisti gadījumos, kad cilvēkam ir kļūdaini izsniegta darbnespējas lapa, kā rezultātā nevar atvērt jaunu darbnespējas lapu un cilvēks nevar saņemt slimības pabalstu. Tas attiecas uz tādiem gadījumiem, kad, piemēram, ārsta prakse, kura to izsniedza, ir slēgta vai ārstniecības iestādes, kurā ārsts strādāja, darbība ir apturēta.
Līdz ar to VI ir tiesības anulēt kļūdaini izsniegtu darbnespēju lapu “e-veselības” sistēmā iepriekš minētajos gadījumos, ja saņemts pacienta iesniegums un VI rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina darbnespējas lapas kļūdainu izsniegšanu.
Šāda kārtība paredzēta līdz 2023.gada 31.decembrim, savukārt pēc tā tiks izvērtēts, vai šī kārtība tiks turpināta vai noteikta jauna kārtība.
Teksts: LETA
Foto: no arhīva
Reklāma