NOVADOS: Sāk būvēt zirņu proteīna rūpnīcu

Gada nogalē, 20. decembrī, Jelgavā, Prohorova ielā 13, tika atklāts SIA “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukums.

Ideja par šādu rūpnīcu pieder pašiem lauksaimniekiem – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” biedriem. Z/s “Pīlādži” saimnieks Eduards Šmits stāsta, ka zirņus audzē jau vairākus gadus. Līdz šim tos nodevis kooperatīvam vai citiem uzpircējiem, zirņu pārstrādes rūpnīca ir ilgi gaidīta un svarīga: “Tas ir svarīgi vairāk no tautsaimniecības viedokļa, jo mēs neizvedīsim ārā izejmateriālu, bet pārstrādāsim to gatavā produktā – Latvijā dosim pievienoto vērtību.”

SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža skaidro, ka galvenais īpašnieks šajā projektā arī turpmāk būs lauksaimniecības kooperatīvs “Latraps”: “Kontrolpakete paliek Latvijas zemniekiem, bet mazākumakcionārs būs Vācijas pārtikas ražošanas uzņēmums “Pfeifer&Langen”, kas ir globāla korporācija un pārtikas nozarē liels spēlētājs.”

E. Ruža stāsta, ka šādas ražotnes iecere esot diezgan sena, bet tās īstenošanu līdz šim aizkavējis gan kovids, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, bet “tas varbūt arī nav galvenais mūsu rūpnīcas gadījumā, jo šis ir ļoti sarežģīts projekts. Līdz ar to tas aizņēma zināmu laiku, lai pilnībā perfekti izstrādātu tehnoloģiju. Tādu, lai šodien šeit varam sākt būvēt. Arī piesaistīt finanses savu laiku aizņēma, bet mēs esam ļoti gandarīti, ka visi puzles gabaliņi ir salikti kopā un jau varam sākt strādāt”.

Jelgava rūpnīcas izveidei izvēlēta, jo tā ir Zemgales centrs. Plānots, ka jaunajā ražotnē gadā tiks pārstrādāti 70 000 tonnu zirņu, no kuriem iegūs zirņu proteīna izolātu, cieti, proteīna koncentrātu un šķiedrvielas. Izmantojot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes prātus tikšot domāts arī par citiem produktiem, jo pasaulē pieprasījums pēc zirņu proteīna ir lielāks nekā piedāvājums, tāpēc nozarei esot augsts attīstības potenciāls. SIA “ASNS Ingredient” atbildīgais par tehnoloģijām Agris Stauģis norāda, ka produktu pielietojuma spektrs ir ļoti plašs. Tā ir pārtika, tie ir uztura bagātinātāji, speciāli uztura kompleksi augstas raudzes sportistiem. Turklāt gala produktā izolātā proteīna vai olbaltumvielu saturs ir virs 80% (zirņos tas ir 23–25%).

Rūpnīcas darbībai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas jau pasūtītas Eiropā un Amerikā, bet būvlaukums nodots SIA “Bukoteks”, lai jau tuvākajā laikā varētu sākties būvdarbi. Jaunās zirņu pārstrādes rūpnīcas produkciju vismaz sākotnēji paredzēts eksportēt uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, kā arī ASV.

Kooperatīvs “Latraps” nesen veiksmīgi pabeidzis pirmo obligāciju emisiju, piesaistot astoņus miljonus eiro zirņu proteīna izolāta rūpnīcas celtniecībai Jelgavā. Obligāciju pieprasījums pārsniedza 12 miljonus eiro, un piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 300 investoru. Rūpnīcas izveide izmaksās vairāk nekā 130 miljonus eiro, no kuriem liela daļa, ap 60 miljoniem eiro, būs finanšu institūcijas “Altum” finansējums.

Ekspozīciju papildina zemgaļu sētas makets

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāts vēlīnā dzelzs laikmeta Zemgaļu sētas makets, kurā atveidota vienas telpas dzīvojamā ēka. Maketa autors Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums stāsta, ka tā ir 5×5 metrus liela ēka, kas izveidota mērogā 1:200. Tiem laikiem to varot saukt par lielu: “Mēs redzam, ka cilvēki, gadiem ejot, mēģināja kaut kā uzlabot savus dzīves standartus – no maziņām ēkām izplesties uz lielākām. Sākotnēji ēkas bija ļoti nelielas – 3×4 metri –, tad 12. un 13. gadsimtā tās ieguva jau diezgan iespaidīgus izmērus – 5×8 un pat 6×10 metri.” Galvenais šī maketa izveides mērķis – lai ikvienam rastos priekšstats par tā laika sadzīvi, tāpēc ēkas maketā ievietoti arī tā laika interjera priekšmeti – lāva gulēšanai, galds, soli, plaukts un, protams, apkures iekārta, kas vēl ir ļoti “attāla radiniece” mums zināmākajai malkas krāsnij, skaidro N. Jērums.

Ēkai nav tādu griestu kā mūsdienās, virs telpas ir jumts. Tai ir tikai viens, pavisam neliels, logs, un izvietot nedaudzos priekšmetus telpā bijis viens no sarežģītākajiem uzdevumiem. “Ir noteikti pamatprincipi, pēc kuriem izvietot logus. Sākotnēji domāju, ka izvīlēšu lodziņus, kur man patīk, bet, kad sāku domāt par interjeru, sapratu, ka kaut kur jānoliek lāva, kur guļ bērni. Lai būtu vilkme krāsnij vai lai izvēdinātu telpu, jo, atverot durtiņas, sanāk dūmi, vismaz vienam logam jābūt pretim durvīm. Ir atsevišķi nosacījumi, kas liek interjeru veidot atbilstoši tā laika dzīvesveidam un paradumiem. Grūtākais bija saprast, kā veidot seno interjeru, lai tas būtu funkcionāls un cilvēkiem pirms 1000 gadiem būtu bijis ērti dzīvot šādā zemgaļu namiņā,” atzīst N. Jērums.

Maketa izveidē apkopotas zināšanas par seno būvniecību, mītnēm un dzīvesveidu, kas sastopamas arheoloģiskajā materiālā.

Galvenā nodarbošanās jau toreiz Zemgalē bija lauksaimniecība, tāpēc maketā līdzās ēkām redzami arī lopi un rati. Visas ēkas tapušas no koka. Maketa autors stāsta, ka pārsvarā tas ir apaļkoks, skujkoks – priede un egle –, kaut gan māju būvniecībā sastopami ir arī ozoli, pat bērzi. Bet, kā likums, ozolu lika pamatos kā izturīgāko būvmateriālu pret trupēšanu.

Vēlīnā dzelzs laikmeta Zemgaļu sētas modelis turpmāk papildinās Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju. Muzejpedagoģe Anitra Skalbiņa stāsta, ka tā būs arī viena no muzejpedagoģiskajām programmām skolēniem. Līdz mācību gada beigām pieteikties šai pro­grammai var jebkura skola, bet Jelgavas skolu audzēkņiem tā būs bez maksas.

Atkārtoti izsolīs Bērvircavas muižas kungu māju

Jelgavas novada pašvaldības īpašuma Sesavas novada Bērvircavā pirmajā elektroniskā izsolē nepieteicās neviens pretendents, tādēļ Jelgavas novada dome nolēma izsoli rīkot atkārtoti.

Bērvircavas muižas kungu mājas izsoli organizēs pašvaldības Īpašuma pārvalde, sagatavojot izsoles noteikumus un organizējot to elektronisko izsoļu vietnē. Otrās izsoles sākumcena būs 11 200 eiro, informē pašvaldība.

Pirmreizējā elektroniskā izsole notika no 2024. gada 22. oktobra līdz 21. novembrim. Noteiktajā termiņā nepieteicās neviens pretendents. Pašvaldība skaidro, ka šāds iznākums ļauj rīkot otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā izsoles sākumcenu var pazemināt ne vairāk kā par 20 procentiem.

Nekustamais īpašums Bērvircavā, Kastaņu iela 2, sastāv no zemes vienības 0,2472 hektāru platībā un ēkas 701,1 kvadrātmetra platībā. Bērvircavas muižas kungu māja ir vecākā koka kungu māja Latvijā un viena no vecākajām koka būvēm Baltijā. Pēc pētnieku domām, muižas dzīvojamā ēka celta 17. gadsimta beigās. Tajā saglabājušās unikālas 17. gadsimta beigās – 18. gadsimta pirmajā pusē apgleznotas griestu sijas, kādas līdz šim nav atklātas nevienā citā muižas ēkā Latvijā. Ēka atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Nekustamais īpašums ietilpst reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa sastāvā.

Pašvaldība norāda, ka 2023. gadā Bērvircavas muižas kungu mājai izstrādāts konservācijas projekts, kas ietver skaidrojošu aprakstu par nepieciešamajiem konservācijas darbiem, iespējamiem risinājumiem būvkonstrukciju noturības zudumu un ēkas elementu turpmākās bojāšanās novēršanai, lai nepieļautu bīstamību cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī apkārtējai videi.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.