Andra Ozola
Aprises Pasta salā Jelgavā lēnām iegūst četras jaunas lielformāta keramikas skulptūras. Pieci mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un pirmo reizi Gruzijas mākslas darbos atveido savu interpretāciju par tēmu “Zīmes un nozīmes”. Top “Totēms”, “Madonna”, “Uguns burtnīca” un skulptūra “Bēdz, trusīt!”, kas jau tradicionāli gada īsākajā naktī – 21. jūnija pusnaktī – kvēlos, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
No 11. līdz 21. jūnijam Jelgavā norisinās nu jau desmitais Starptautiskais lielformāta keramikas uguns skulptūru simpozijs, kuram jubilejas gadā dota tēma “Zīmes un nozīmes”. Lielformāta skulptūras šogad rada jelgavniekiem jau no iepriekšējiem gadiem pazīstamie mākslinieki Ilze Emse-Grīnberga un Jānis Leimanis, tēlnieki no Lietuvas Viļus Šļuzelis un Irēna Šļuzeliene, kā arī pirmo reizi simpozijā piedalās starptautiski pazīstamā keramiķe no Gruzijas Nato Eristavi.
“Aicinājums domāt par šamota skulptūru simpoziju nāca pēc 24. februāra. Tobrīd jebkura doma par radošo izpausmju plānošanu pamatīgi iestrēga totālā bezjēgā kontekstā ar Ukrainā notiekošajām kara šausmām – nieka 800 kilometru attālumā no Latvijas. Arī šobrīd nekas daudz nav mainījies, jo kaimiņos dominē antihumāna visatļautība un iznīcība.
“Zīmes un nozīmes” būs tikai tāds mēģinājums turpināt saglabāt cilvēcību ar dažādu kultūru pārstāvju domām, tradīciju un prasmju vizualizāciju šamotā,” uzsver māksliniece Ilze Emse-Grīnberga, kurai šogad uzticēta simpozija vadīšana. Jelgavas pilsētvidē šobrīd jau ir četri I.Emses-Grīnbergas darbi – trīs no tiem atrodas šamota skulptūru parkā Pasta salā, bet viens pie LLU Meža fakultātes –, un šis māksliniecei ir jau piektais simpozijs, kurā viņa veido skulptūru ar nosaukumu “Bēdz, trusīt!”. Tiesa, trusītim šoreiz tikai filozofiska loma.
“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un, apcerot Latvijas tradīciju, katru gadu izvēlēties gada dzīvnieku, putnu, kukaini, manuprāt, zebiekste ir atbilstošs tēls šim laikam un arī tehnoloģiski labs risinājums lielformāta skulptūrai. Un tā padomājot atšķirībā no cilvēka, dzīvnieks kādu nogalina, lai iegūtu ēdienu un izdzīvotu. Šis būs mans asociatīvs uzsaukums skatītājam, lai pārdomātu situāciju un gatavotos rīkoties adekvāti,” tā I.Emse-Grīnberga, papildinot, ka pirmās trīs dienas laikapstākļi māksliniekus lutināja. “Mitrums, lietus un vējš ir mūsu lielākie ienaidnieki, taču, rēķinoties ar Latvijas mainīgajiem laikapstākļiem un vadoties no pieredzes, virs skulptūrām ir uzstādītas teltis, kas mūs pasargās no lietus,” saka I.Emse-Grīnberga.
Par simpozija dalībniekiem viņa stāsta: “Lietuviešu kolēģu atbalsts ir nenovērtējams gan tehniski, gan emocionāli, jo Aleksandra Djačenko vairs nav starp mums, bet Šļuzeļu tandēms turpina Sašas aizsākto un gadiem kopto šamota lielformāta skulptūru tradīciju arī Lietuvā. Te ir jāpastāsta par lieliski iekopto un izgaismoto skulptūru dārzu Šauļu Mākslas skolas teritorijā un plašai sabiedrībai pieejamo parku Užventes dzirnavās Lietuvā, kuru aizsākums radies, pateicoties Aleksandra un Mārītes Djačenko dāsnumam un Šļuzeļu pāra uzņēmībai.
Savukārt Jānis Leimanis ir īstens jelgavnieks un talantīgs jaunās paaudzes keramiķis ar ļoti neordināru skatījumu, kas mākslā, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi. Bet ar gruzīnu keramiķi Nato Eristavi iepazināmies tepat netālu – Abgunstes muižā – kādā no starptautiskajām mākslinieku rezidencēm. Keramikas profesionāļu vidē Nato ir pasaulē augstu novērtēta māksliniece, kura šarmē ar savu unikālo talantu, profesionālo virtualitāti, personisko vitalitāti un izteikti dienvidniecisko temperamentu.”
Gruzijas mākslinieces nonākšana Jelgavā ir pavisam interesanta. “Īstenībā Nato mani bija uzaicinājusi uz desmit dienu mākslas plenēru Gruzijā, taču es netiku, tā vietā uzaicināju viņu uz Jelgavu,” stāsta I.Emse-Grīnberga. N.Eristavi par šādu iznākumi ir ļoti aizkustināta un priecājas par jelgavnieku uzticēšanos viņai, jo šī esot pilnīgi jauna pieredze viņai. “Līdz šim esmu radusi strādāt darbnīcā pie mazākiem keramikas mākslas darbiem, bet šis ir kaut kas vairāk. Nepietiek tikai ar māksliniecisko skatījumu. Reizē esi arī inženieris, arhitekts. Kolosāls projekts un reizē izaicinājums man,” saka gruzīnu māksliniece, kura veido skulptūru “Totēms”, kas iecerēta divu metru augstumā. Māksliniece atzīst, ka līdz šim ir pabijusi dažādās pilsētās aptuveni 20 valstīs, bet tik radošu un māksliniecisku atmosfēru, kāda esot Jelgavā, piedzīvojot pirmo reizi. “Maza pilsēta, bet tik aizraujoša. Šamota skulptūras, koka skulptūras, smilšu skulptūras, metāla skulptūras… un tās tik ļoti papildina pilsētvidi. Kolosāli,” tā N.Eristavi.
Lietuviešu pāris būvē skulptūru “Madonna”. “Kad saņēmām uzaicinājumu piedalīties simpozijā, tikko Ukrainā bija sācies karš. Skatījāmies ziņa pa televizoru, raudājām kā māmiņas ar bērniem uz rokām bēg no kara briesmām. Viņu cerība ir atgriezties mājās, dzīvot mierīgā pasaulē. Tāpēc mēs veidojam Madonnu, kurai klēpī būs mazs bērniņš. Darbs interesants ar to, ka šoreiz daļu detaļu veidosim no Zemgalē pieejamā šamota, bet sejas un vēl dažas detaļas būs no Lietuvas šamota, kas piedos savu akcentu,” stāsta mākslinieki.
Keramikas lielformāta skulptūru veidošanas procesam līdzi var sekot ikviens, apmeklējot Pasta salu. Bet 21. jūnijā pulksten 24 skatītāji aicināti vērot skulptūru kvēlošanu. Dienas gaitā skulptūras tiks karsētas, sasniedzot vairāk nekā 1000 grādu temperatūru, un pusnaktī tās kvēlos.
Jaunās skulptūras vairs nepapildinās šamota parku Pasta salā – tas ir pabeigts. Šogad tapušie darbi tiks izvietoti pie Valdekas pils Pārlielupē. “Man kā māksliniecei ļoti patīk šī ideja par skulptūru izvietošanu pilsētvidē un tas, ka pilsētvide tiek sakopta līdzsvarā, izejot arī tālāk no centra. Tā ir ļoti laba tendence un patiesi ceru, ka jelgavnieki būs tikpat toleranti pret šiem darbiem, kā pret Pasta salas skulptūru parku,” tā simpozija vadītāja.
Simpozijs notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona atbalstu.
Foto: Jelgava.lv
Reklāma