Pastāvēs tas, kas attīstīsies

Laikā, kad ziema vēl spēkojas ar pavasari, bet cilvēki jau pilnā sparā gatavojas jaunajai dārza sezonai, “Zemgales Ziņas” ciemojas ģimenes saimniecībā “Karlsonu stādi” Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā. Te saimnieko Līga Karlsone ar vīru Vitautu. Uzņēmums jau septiņus gadus nodarbojas ar dārzeņu, daudzgadīgo augu un garšaugu stādu audzēšanu un var lepoties ar pērnajā gadā saņemto laureāta titulu nominācijā “Gada jaunais uzņēmējs” Jelgavas novada pašvaldības rīkotajā konkursā “Jelgavas novada Uzņēmēju gada balva”.

No biškopības līdz stādu audzēšanai
“Saimniekojam Vitauta tēva dzimtas īpašumā. Mājas gan šeit nebija, to vīrs pats uzcēla, tāpat kā siltumnīcas. Pirmos gadus, kad apprecējāmies, dzīvojām Kroņaucē dzīvoklī, bet ļoti vēlējāmies savu zemi un māju, un tagad sapnis ir piepildījies,” atklāj Līga. Viņas dzimtā puse ir Dzērbenes pagasts Vidzemē, bet ar Vitautu iepazinusies, studējot universitātē Jelgavā.

Sākumā Līga un Vitauts savā īpašumā izmēģinājuši ķiploku audzēšanu un biškopību. “Bija 30 bišu saimes, bet daļa izspietoja un aizlidoja pāri upei pie cita biškopja, daļa pēc nelabvēlīgās ziemas iznīka. Laikam Latvijas bitēm nepatika mūsu sarūpētie īpašie norvēģu tipa stropi,” ar smaidu atceras Vitauts. Ar ķiplokiem arī īsti nevedās, jo tajā laikā tos audzēja daudzi. Cenas bija mainīgas, un peļņu varēja gūt, tikai apstādot lielas platības un izmantojot tehniku, kādas saimniekiem tolaik nebija. Pamazām pievērsušies tomātu stādu audzēšanai. Kā ne kā bez tomātiem jau nav iedomājams neviena latvieša dārziņš.

Apstāties un atslābt nedrīkst
“Zināšanas par stādu audzēšanu apguvu un turpinu pilnveidot dažādos kursos un semināros, kas ir plaši pieejami kā klātienē, tā attālināti. Apmeklējam arī citas saimniecības un dodamies pieredzes braucienos uz ārzemēm. Komunikācija un pieredzes gūšana ir vislielākā vērtība. Sākumā audzējām tikai tomātu stādus, jo tie vienmēr ir pieprasīti. Ar laiku sapratām, ka tomātu stādu sezona ātri beidzas un cilvēki vēlas puķu stādus. Puķes gan audzē ļoti daudzi, un konkurence ir milzīga. Tepat mums blakus ir vairāki kaimiņi, kas tirgo pārsvarā tikai puķu stādus. Lai ar kaut ko atšķirtos, izlēmām galveno uzsvaru likt uz dažnedažādiem garšaugiem un esam ieguvēji,” stāsta Līga un piebilst, ka atslābt un apstāties nedrīkst, jo visu laiku jādomā, ar ko vēl piesaistīt pircējus. Pastāvēs tas, kas attīstīsies. Svarīgi, lai būtu pieejams plašs augu sortiments. Lai cilvēki, pērkot dārzeņu stādus, var nopirkt klāt puķes un garšaugus. Sortiments noteikti jāpapildina katru gadu. Šogad saimniecības jaunums ir zemesriekstu, ingvera un papaijas stādiņi.

Tomātu stādi visām gaumēm
Tomātu un garšaugu stādi šobrīd ir Karlsonu saimniecības pamatprodukts. Piedāvāti tiek aptuveni 60 tomātu veidi – gan šķirnes, gan hibrīdi. Līga stāsta, ka pircēju gaumes ir dažādas – vieni prasa vecās pārbaudītās šķirnes, bet citi vēlas kaut ko jaunu un mazāk zināmu. Vienmēr iecienīti ir klasiskie sarkanie un vērša tipa tomāti. Tie, kuriem nav siltumnīcas, izvēlas zemo šķirņu lauka tomātus. Citi iegādājas zema auguma stādus jeb balkona tomātus, jo tie ir kompakti un lieliski piemēroti audzēšanai podos vai uz balkona.

Otro gadu saimniecībā tomātus audzēs arī augļu ieguvei. Uz nākamo sezonu paredzēts uzbūvēt ceturto siltumnīcu, kur audzēt tomātus tieši agrai ražai. Karlsoni audzē visas šķirnes, kas iegādājamas kā stādi. Saimnieku iecienīts ir sarkanais hibrīds ‘Rugantino F1’ un sarkanoranžais ‘Gourmansun F1’, oranžie tomāti ‘Saules dāvana’, kirštomāti ‘Sakura F1’. No klasiskajiem ‘Cristal F1’, bet eksotiskajiem – ‘Kivi’. Hibrīdu šķirņu tomāti ir izturīgāki pret slimībām un ražīgāki. Tikai, lai sasniegtu maksimālo ražas potenciālu, nepieciešams sabalansēts mēslojums.

Siltumnīcā – pavasaris
Garšaugus un puķes Karlsoni audzē pārsvarā no jaunstādiem. Audzējot no sēklām, stādiņi tirgošanas gatavību sasniedz tikai maija beigās, jūnijā, kas ir stipri par vēlu, lai būtu konkurētspējīgi. Sējot agrāk, nepieciešams papildu apgaismojums, kas nav rentabli. No pieredzes – augi vislabāk attīstās siltumnīcā – saules gaismā.

Ieejot Karlsonu siltumnīcā, var sajust īstu pavasari. Ziedus ver rudenī stādītās atraitnītes, ar košām krāsām priecē skaistnātrītes un smaržo dažādu šķirņu baziliks, rozmarīns, timiāns un citi garšaugi. Neskaitāmie podiņi ar dažnedažādiem augiem prasa rūpes, uzmanību un mīlestību. Jālaista, jāmēslo un regulāri jāapgriež, lai augtu kuplāki. “Kaitēkļus un slimības ierobežojam ar bioloģiskiem augu aizsardzības līdzekļiem. Galvenais to darīt profilaktiski, un ne mazāk svarīgi ir nodrošināt augiem optimālus augšanas apstākļus. Tomātus no slimībām var pasargāt ar siltumnīcu vēdināšanu. Kamēr temperatūra naktīs nav zem astoņiem grādiem, durvis un lūkas jātur vaļā,” pamāca Līga.

Mērķis – kvalitāte un adekvātas cenas
Stādu audzēšana ir smags roku darbs, kaut pamazām tiek meklēti un ieviesti automatizēti risinājumi. Viens no tiem – automatizēta granulu apkures katla uzstādīšana siltumnīcā. Vairs nav jāceļas naktī un jākurina siltumnīca. Vitauta pārziņā ir saimniecības tehniskie darbi, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izvēle un pielāgošana, bet Līga sēj, piķē, stāda un pievēršas vizuālajai noformēšanai. Sīkos darbiņus palīdz veikt arī abi dēli – sākumskolēni Marats un Everts. Pagaidām saimnieki tiek galā pašu spēkiem un par iespējamo paplašināšanos un darbinieku algošanu vēl nav izlēmuši. “Galvenais, ka mums patīk tas, ko mēs darām. Mazliet gan baida lielā konkurence, jo arī lielveikalos arvien vairāk var iegādāties dažādus puķu un dārzeņu stādus. Cenšamies konkurēt ar kvalitāti un adekvātām cenām. Liels pluss ir tas, ka pa astoņiem gadiem jau esam ieguvuši atpazīstamību. Iespējams, nākotnē attīstīsimies tūrisma virzienā. Mūsu mērķis nav kvantitāte, bet kvalitāte un vides veidošana sev apkārt,” nākotnes plānus ieskicē saimnieki.

Tirgo Rīgā un internetveikalā
Sezona Karlsonu saimniecībā sākas februāra beigās un aktīvi rit līdz jūnija vidum.

Izaudzēto produkciju saimnieki tirgo galvenokārt Rīgas Centrāltirgū, kur visu maiju Karlsonu stādus var iegādāties katru dienu. “Ik gadu piedalāmies arī Jelgavas Stādu dienās, Salaspils botāniskā dārza aprīļa gadatirgū un 1. maijā Staļģenes pavasara tirdziņā,” saka Līga.

Stādus iespējams nopirkt arī saimniecībā uz vietas, bet pirms braukšanas pakaļ jāsazinās ar saimniekiem. Tāpat augus var izvēlēties uzņēmuma internetveikalā un piegādi pasūtīt ar pakomātu starpniecību vai izņemt uz vietas. Pagājušajā sezonā aizsūtītas ap 150 paciņas un no klientiem saņemtas tikai labākās atsauksmes.

Neiztirgotos stādus Līga stāda lielos puķu podos un Vitauta meistarotās puķu kastēs, izdaiļojot pagalmu. Tā var redzēt, kā puķes aug un attīstās, kā arī tiek ietaupīts laiks ravēšanai. Tādā veidā iegūst pieredzi par dažādu augu kombinācijām. Vitauta aizraušanās ir eņģeļtaures, kas tiek pavairotas ar spraudeņiem un piedāvātas arī tirdzniecībā. Diemžēl pagājušajā vasarā daudzas dārzā augošās eņģeļtaures cieta spēcīgā krusā. Katrs gads nes jaunus izaicinājumus, ar ko jāmācās sadzīvot.

Kā pielāgoties pircēju vēlmēm?
Šī darbības joma ir sezonāla, tādēļ būtiski ir pētīt gan cilvēku paradumus, gan vēlmes un vajadzības, lai piedāvājums sakristu ar pieprasījumu. Pircēju gaumes ir dažādas, un arī augu mode mainās. Pirmajos saimniecības darbības gados, piemēram, visiem tirgotājiem bija vasaras dāliju pārprodukcija. No puķēm pērn pirktākās bija ipomejas un pelargonijas, bet no garšaugiem rozmarīns, piparmētra un timiāns. Garšaugus daudzi izvēlas stādīšanai ne tikai dārzā, bet arī balkonu kastēs, kā arī skaistas vides radīšanai pie kafejnīcām.

“Bieži strādā princips – tam, ko šogad visi grib, nākamajā gadā būs pārprodukcija. Nereti aug pieprasījums pēc kādas konkrētas auga sugas vai šķirnes, ja par to bijis aprakstīts kādā žurnālā vai portālā. Protams, ir arī pircēju kategorija, kas augus izvēlas tikai pēc augļu vai ziedu krāsas, un šķirne viņiem nav būtiska. Tirgū noteikti svarīgi iegūt atpazīstamību, un tam vajag vismaz četrus gadus. Tagad mums jau izveidojies savs klientu loks,” stāsta Līga un Vitauts. Pat katram no viņiem Rīgas Centrāltirgū ir savi pircēji, kuri gaida viņu ierašanos. “Pircējiem svarīga ir komunikācija un attieksme. Vecāka gadagājuma cilvēki dažkārt vēlas vienkārši aprunāties, un tad nav jāmēģina obligāti kaut ko notirgot,” uzskata Vitauts.

Sociālie tīkli palīdz biznesā
Līga aktīvi izmanto sociālo tīklu potenciālu un veido saturu uzņēmuma kontos “Facebook”, “Instagram” un “TikTok”, kur atklāj praktiskus padomus par stādu audzēšanu, dalās ar ieteikumiem, kā arī atrāda izaudzēto. “Tādā veidā ne tikai reklamējam savu produkciju, bet gribam uzsvērt, cik liels darbs ieguldīts stādu izaudzēšanā. Reklāmu veidošana un mājaslapas uzturēšana aizņem daudz laika, bet man tas patīk. Darbojoties siltumnīcās, visbiežāk rodas idejas satura veidošanai sociālajos tīklos. Par sevi ir jāatgādina nemitīgi. Pēc video ievietošanas vienmēr jūtam, ka pieaug pasūtījumu skaits, jo bieži vien cilvēki nezina, ko mēs audzējam un piedāvājam,” tā Līga. Lai gan sociālo vietņu un internetveikala dati rāda, ka 90% “Karlsonu stādu” auditorijas ir sievietes vecumā virs 30 gadiem, reālajā dzīvē situācija esot citādāka – arī vīrieši iepērk stādus gana bieži. “Tāpēc mūsdienās ir svarīgi uzrunāt dažādas auditorijas un pielāgot piedāvājumu plašākam pircēju lokam,” uzskata saimnieki.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.