Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Patvertnes un aizsargbūves jāceļ pašiem

  • PĒC VALSTS arhīva datiem, 1989. gadā Latvijā bijušas aptuveni 1000 patvertnes – galvenokārt republikas pakļautības pilsētās ar attīstītu ražošanu un lielāko iedzīvotāju koncentrāciju. Faktiski pilnīga atteikšanās no bumbu patvertnēm notikusi 2009. gadā.
    FOTO: “LATVIJAS AVĪZE”

Sabiedrības uzmanības lokā Latvijas civilās aizsardzības plāni nonāca šā gada sākumā, kad 9. janvāra valdības sēdē bija izskatīta un pieņemta šī plāna atjaunotā redakcija. Kļuva zināms, ka plānā esot paredzēti termiņi konkrētiem pasākumiem, kas saistīti ar bumbu patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai gan Eiropas teritorijā pilna mēroga karš rit jau trešo gadu, konkrētu pasākumu izpildes termiņi atjaunotajā civilās aizsardzības plānā, raugoties no vienkārša iedzīvotāja viedokļa, izskatās pavisam nesteidzīgi. Piemēram, kritēriji un būvnormatīvi jaunu bumbu patvertņu veidošanai Ekonomikas ministrijai jāsagatavo un ekonomikas ministram jāiesniedz izskatīšanai valdībā līdz 2024. gada novembra beigām. Veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšana paredzēta līdz 2025. gadam, būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam veicot patvertņu un tām pielāgoto būvju aprīkošanu ar attiecīgām norādījuma zīmēm, taču neparedzot tam ne finanses, ne termiņus to atjaunošanai.

Tuvākais plāna pasākumu izpildes termiņš bija 31. maijs, kad Iekšlietu ministrijai bija jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, definējot patvertnes jēdzienu. Līdz šim laikam bija jāsagatavo arī Ministru kabineta noteikumi par patvertņu noteikšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.

Uzņēmēji reaģē ātrāk

Kaut gan skaidrības par normatīviem un arī finansēm Latvijā šiem pasākumiem joprojām nav, pirmie signāli par soļiem līdz šim novārtā pamestajā patvertņu sektorā tomēr jau ir izraisījuši vietējo un arī ārzemju uzņēmēju interesi. Uzņēmēja Inese Hlibova jau kopš 2009. gada darbojas tīra gaisa nodrošināšanas ierīču ražošanas un tirgošanas segmentā, īstenojot gaisa attīrīšanas projektus slimnīcās, sociālās aprūpes centros, skolās, viesnīcās, mazumtirdzniecības un ražošanas telpās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Pie jauna biznesa virziena Latvijā esmu nonākusi gaisa filtru ražošanas sakarā, jo tieši tie ir viena no svarīgām komponentēm patvertnēs. Patvertnes atrodas zem zemes, tajās ir nepieciešama piespiedu ventilācija un gaiss jāattīra ne tikai no ķīmiskajiem vai radioaktīvajiem putekļiem, bet arī parastajiem. Šī gada sākumā mūs uzrunāja Čehijas uzņēmums “Vzduchotechnik s.r.o.”, kas jau gadu desmitiem ilgi ražo CBRN (ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldraudu) filtrēšanas ierīces – galvenās pazemes patvertņu un bunkuru sastāvdaļas. Mūsu uzņēmums ir DAIF (Drošības un aizsardzības industrijas federācija) biedrs, un arī čehu uzņēmēji savā valstī darbojas līdzīgā organizācijā. Sākotnējā saziņa notika e-pastos, bet tālāk viss uz priekšu virzījās diezgan strauji. Apmeklējām ražotni Čehijā, uzaicinājām viņus uz Latviju, bijām kopā vairākos mūsu Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pasākumos. Skaidrs, ka potenciālais tirgus Latvijā ir ļoti liels,” uzskata I. Hlibova.

Šobrīd notiekot jauna uzņēmuma, izglītojošas tīmekļvietnes “patvertnes.lv”, kā arī patvertnēm nepieciešamā aprīkojuma apskates telpu veidošana. Čehu partneri esot gatavi nākt pretim un šim mērķim dod iekārtas, kas būtu paredzētas dažāda lieluma patvertnēm. Lielās patvertnes esot paredzētas 120 cilvēkiem un vairāk, bet mazās – līdz 60 cilvēkiem. Iekārtu izstādes telpas būšot Rīgā, tur būšot apskatāmas arī ballistiskās durvis, speciālie vārsti, filtri, ģeneratori un citas iekārtas. Ir izstrādāts speciāls filtra modelis, kas paredzēts gaisa attīrīšanai pazemē.

I. Hlibova skaidro – lai izveidotu dzīvībai drošu patvērumu, nepieciešama vesela speciālistu komanda, tādēļ jaunā uzņēmuma komandā būšot inženieri, arhitekti, dizaineri, būvnieki un vadītāji, kas nodrošinās procesu kopumu. Katras patvertnes celtniecība ietvers sākotnējo objekta apsekošanu, tad projektēšana un tāmes aprēķini atbilstoši cilvēku skaitam, kas to apdzīvos. Pilnīgi jaunas patvertnes izbūve esot diezgan dārga. Čehu pieredze liecinot, ka nelielas, 20 cilvēkiem paredzētas, visiem standartiem atbilstošas patvertnes izbūves un aprīkošanas izmaksas ir ap 100 000 eiro. Tādēļ pakalpojuma piedāvājumā būšot ne tikai jaunu patvertņu celšana, bet arī esošo apsekošana, atjaunošana un aprīkošana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Šobrīd ieguldījumi patvertnēs ir pašu risks. Marta sākumā kopā ar čehu partneriem apmeklējām Ekonomikas ministriju, kas kopā ar Iekšlietu ministriju izstrādā normatīvus – kur un kādām publiskajām patvertnēm Latvijā jābūt. Sapratām, ka mūsu valdību vairāk interesē tieši sprādzienizturīgās būves, uz ķīmisko apdraudējumu valdība pagaidām neskatās. Kā vienu no virzieniem, kur šajā drošības industrijas segmentā varētu specializēties tieši Latvija, saredzu sprādzienizturīgu metāla durvju ražošanu. Kā rāda citu valstu pieredze, patvertnes nebūvē tikai kara gadījumiem. Piemēram, sprādzienizturīgas durvis vai sienas ir nepieciešamas arī miera laikā. Tādas izmanto enerģētikas uzņēmumos, kā arī skolās – valstis, kurās skolās notiek incidenti ar apšaudēm, nemaz neatrodas tik tālu no Latvijas, tādēļ vajag vietu, kur paslēpties,” domā uzņēmēja.

Cik droši ir citur Eiropā?

Saskaņā ar Rīgas pašvaldības apkopoto informāciju Rīgā ir 355 speciālās būves – bumbu patvertnes, kas celtas kā atsevišķas būves, gan arī izveidotas jau esošos namos. Tās būvētas gan Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Vairākas no tām jau pilnībā likvidētas, bet ļoti daudzas ir papildus jāapseko. Rīgai pastāv arī atsevišķs saraksts ar patvērumam pielāgojamām telpām. Piemēram, šim nolūkam apzinātas arī 38 pazemes autostāvvietas un 16 tuneļi.

Čehijas uzņēmuma “Vzduchotechnik s.r.o.” apkopotā informācija liecina, ka bunkuru un pazemes patvertņu aprīkojuma ražošanas uzņēmumi Eiropā pēdējos gadu desmitos bija gandrīz izzuduši. Čehijā palikuši tikai divi vai trīs, vēl sliktāka situācija apkārtējās valstīs. Piemēram, Vācijā tieši šajā segmentā drošības tehnoloģiju ražotāju neesot vispār – viens vai divi integratori, kas atkarīgi no citās pasaules valstīs ražotām komponentēm. Šis ražošanas segments gandrīz izzudis, jo neviens nav rēķinājies ar kara konfliktiem Eiropas telpā. Čehijas uzņēmumam līdzīgi ražotāji Eiropas teritorijā nelielā skaitā palikuši tikai Šveicē un Somijā. Līdz ar to arī situācija ar patvertnēm tieši šajās valstīs esot vislabākā. Somijā ir 50 500 patvertņu, kurās kopumā var izmitināt 4,8 miljonus no 5,5 miljoniem valsts iedzīvotāju. No visām patvertnēm 91% ir pietiekami izturīgas pret parasto ieroču uzbrukumiem, savukārt 83 % nodrošina arī aizsardzību pret CBRN draudiem. Līdzīgi laba situācija esot arī Šveicei. Savukārt citas Eiropas valstis mosties jaunajai realitātei sāk tikai tagad. Piemēram, Polija analizēt 62 000 reģistrēto patvertņu stāvokli sākusi 2022. gadā. Līdzīgs process notiekot Zviedrijā, Baltijas valstīs un citur.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas mērķis

Pēc Valsts arhīva datiem, 1989. gadā Latvijā bijušas aptuveni 1000 patvertnes – galvenokārt republikas pakļautības pilsētās ar attīstītu ražošanu un lielāko iedzīvotāju koncentrāciju. Faktiski pilnīga atteikšanās no bumbu patvertnēm notikusi 2009. gadā, jo 2008. gadā valdībā sagatavots un iesniegts saraksts ar Latvijā esošajām civilās aizsardzības būvēm, to stāvokli un nepieciešamo finansējumu atjaunošanai. Pēc tā izvērtēšanas pieņemts lēmums atteikties no bumbu patvertņu turpmākās uzturēšanas, un attiecīgi ar Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa rīkojumu tika atceltas prasības šādu būvju izmantošanai, ļaujot īpašniekiem pašiem lemt par to tālāko likteni. Apzinot vēl pieejamās patvertnes, atbildīgajām instancēm kļuvis skaidrs, ka visiem iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā vietas nebūs. Piemēram, Rīgā patvērumu varētu gūt tikai 90 000 cilvēku. Labāks stāvoklis nav arī pārējā teritorijā, un reālā situācija ir tāda, ka vēl tikai jātiecas uz vismaz 10% iedzīvotāju nodrošinājumu ar patvertnēm valsts mērogā.

Savukārt Igaunija jau deklarējusi, ka tās mērķis ir uzbūvēt patvertnes vismaz 50% valsts iedzīvotāju. Arī Latvijas amatpersonas atzinušas, ka tas būtu labs mērķis, uz ko jātiecas arī pie mums, – kaut vai nākamo 50 gadu laikā. Vienlaikus arī ir skaidrs, ka valsts vai pašvaldība nespēs piedāvāt patvērumu visai sabiedrībai, tādēļ līdzatbildība ir arī iedzīvotājiem, katram namīpašniekam rūpējoties par savu aizsargbūvi.

— Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.