Pērn aktīvi bija 193 sociālie uzņēmumi

No 220 sociālajiem uzņēmumiem, kas kopš 2018.gada aprīļa ieguvuši šo statusu, pērn aktīvi bija 193, liecina otrdien valdībā prezentētais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums.

LM skaidro, ka šajā laika posmā 27 uzņēmumiem sociālā uzņēmuma statuss dažādu iemeslu dēļ bija atcelts vai atņemts, taču pieaugošais sociālo uzņēmumu skaits liecina, ka arvien lielāka sabiedrības daļa ir gatava iesaistīties dažādu sociālo problēmu risināšanā.

Savukārt patlaban Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 204 sociālie uzņēmumi, aģentūru LETA informēja LM. Ņemot vērā, ka aktīvo Sociālo uzņēmumu skaits ik gadu ir palielinājies par apmēram 50 uzņēmumiem, ministrija prognozē, ka turpmāko divu gadu laikā aktīvo sociālo uzņēmumu skaits varētu sasniegt 300.

2021.gada nogalē sociālie uzņēmumi darbojās visā Latvijas teritorijā, taču no kopējā skaita visvairāk sociālo uzņēmumu – 99 uzņēmumi jeb 51% – atradās Rīgā, savukārt vēl 39 uzņēmumi jeb 20% bija Pierīgā. Vēl 20 jeb 11% uzņēmumu atradās Kurzemē, 18 jeb 9% – Zemgalē, 10 jeb 5% – Vidzemē un 7 jeb 4% uzņēmumu – Latgalē.

Kopš 2018.gada 1.aprīļa sociālajos uzņēmumos sākuši darbu 192 mērķa grupu darbinieki, tostarp arī 143 personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, 34 personas ir bijušie bezdarbnieki, septiņas personas ir bijušie ieslodzītie, bet no pārējām mērķa grupām bijis pa vienam līdz diviem darbiniekiem.

2021.gada nogalē kopā 193 sociālajos uzņēmumos strādāja 1080 nodarbinātie, tai skaitā 53 sociālajos uzņēmumos strādāja 142 mērķa grupu personas. No šiem mērķa grupas darbiniekiem lielākā daļa jeb 105 darbinieki bija personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. 30 personām bija I jeb smagākā invaliditātes grupa, 37 – II jeb vidēji smaga invaliditātes grupa, bet 38 – III jeb viegla invaliditātes grupa.

LM skaidro, ka sociālā uzņēmuma statuss ir mehānisms, kādā uzņēmumam tiek nodrošināta iespēja izmantot noteiktās priekšrocības labvēlīgas sociālo ietekmi radošas uzņēmējdarbības attīstībai, tādējādi uzņēmumam, kas vēlas iegūt sociālā uzņēmuma statusu un saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, jābūt arī godprātīgam komersantam, kas indikatīvi liecina arī par uzņēmuma sociālo atbildību. Savukārt, lai pārliecinātos par uzņēmumu godprātību, tika ieviesti stingrāki sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritēriji, piemēram, nosakot obligāto prasību Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu neesamībai, un citus kritērijus.

Vienlaikus, lai nodrošinātu objektīvu un vienveidīgu kritēriju izmantošanu sociālo uzņēmumu un to pretendentu vērtēšanā, tika izstrādātas sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas. Katra uzņēmuma sociālā ietekme tiek izvērtēta pēc kritērijiem trīs galvenajos virzienos – sociālo uzņēmumu atlases pazīmes, uzticamība un sociālās ietekmes nozīmīgums.

LM informē, ka Eiropas Sociālā fonda projektā “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” “Altum” izskata sociālo uzņēmumu granta pieteikumus un piešķir grantus līdz 200 000 eiro biznesa projektu īstenošanai, ja iesniegtie biznesa plāni atbilst izvirzītajām prasībām. Biznesa plāna ietvaros ir iespējams finansēt ilgtermiņa materiālos un nemateriālos ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus, apmācību un konsultāciju izmaksas, atlīdzības izmaksas.

2018.gadā kopumā tika pieņemti 90 grantu pieteikumi, piešķirts grantu atbalsts 31 projektam. 2019.gadā tika pieņemti 42 pieteikumi, no kuriem grantu atbalstu piešķīra 26 projektiem, 2020.gadā bija saņemti 66 pieteikumi un atbalsts piešķirts 38 projektiem, savukārt 2021.gadā ir pieņemti 63 pieteikumi un piešķirti 53 granti biznesa projektu īstenošanai.

Saistībā ar augošo pieprasījumu un ierobežotajām finansējuma iespējām “Altum” 2021.gada jūlijā apturēja jaunu granta pieteikumu pieņemšanu. Attiecīgi 2021.gada otrajā pusgadā un līdz pat 2022.gada februārim turpinājās projektu izskatīšana un atbalsta piešķiršana pieejamā finansējuma robežās.

Līdz 2021.gada beigām kopumā piešķirti 149 granti 9,3 miljonu eiro apmērā, tai skaitā, noslēgti 145 līgumi 9,2 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus LM informēja, ka līdz 2022.gada 31.maijam “Altum” bija noslēdzis 164 granta līgumus par kopējo summu 10,2 miljoni eiro ar vidējo grantu 62 000 eiro.

Savukārt no šī gada pieejams papildus grantu finansējums sociālo uzņēmumu atbalstam trīs miljonu eiro apmērā, kopējai grantu finansējuma summai sasniedzot 12,8 miljonus eiro. Attiecīgi visu 2022.gadu un nepieciešamības gadījumā līdz pat 2023.gada 1.ceturksnim varēs turpināties projektu pieteikumu izvērtēšana un atbalsta piešķiršana.

LM lēš, ka 2022.gadā piešķirto grantu skaits provizoriski varētu sasniegt 60, tādējādi kopējais atbalstīto sociālo uzņēmumu biznesa projektu skaits varētu pārsniegt 200, taču tas gan atkarīgs arī no iesniegto projektu apjoma.

Tāpat kopš 2021.gada LM kompensē sociālajiem uzņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb darba devēja daļu par nodarbinātajām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Kopā par 2021.gadu kompensācijas veiktas par 15 sociālo uzņēmumu 49 darbiniekiem, kopējā kompensāciju summa pārsniedz 31 000 eiro.

LM norāda -, lai arī Latvijā ir izveidots sociālās uzņēmējdarbības tiesiskais ietvars, sociālo uzņēmumu veiksmīgai darbībai un attīstībai ļoti svarīga ir pati ekosistēma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi. Attiecīgi, ministrijas vērtējumā, ir nepieciešams veikt skaidrojošu darbu ar pašvaldībām, reģioniem, stiprināt sociālo uzņēmumu veiktspēju, kā arī informēt sabiedrību un privāto sektoru par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi un labvēlīgo ietekmi.

Savukārt, lai veicinātu sociālo uzņēmumu attīstību arī tādās situācijās, kad tiešs publiskais finansējums nav pieejams vai arī ir sasniegti “de minimis” atbalsta griesti un veicinātu to izaugsmes iespējas ilgtermiņā, ir nepieciešams pilnveidot sociālās uzņēmējdarbības regulējumu, lai nodrošinātu ieguldījumu stimulēšanu sociālajos uzņēmumos.

LM atzīmē, ka pašreiz specializētās darbnīcas darbojas sociālā pakalpojuma veidā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras ir pakalpojuma saņēmēji. Ministrijas ieskatā, būtu jāizskata iespēja specializētās darbnīcas veidot kā iekļaujošās darba vietas personām ar smagu invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem, kuras kopā ar atbalsta personu un citiem darba integrācijas sociālajā uzņēmumā nodarbinātajiem veiktu savām spējām atbilstošus darbus, vienlaikus iesaistoties preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, kas nepieciešami tirgum un dod ieņēmumus.

Vienlaikus, lai uzlabotu sociālo uzņēmumu finansējuma iespējas nākotnē un paaugstinātu publiskā finansējuma efektivitāti, ministrija nākamgad plāno izstrādāt jaunu sociālo uzņēmumu atbalsta shēmu Eiropas Savienības fondu jaunajam plānošanas periodam, kā arī sagatavot konceptuālo ziņojumu par iespējām ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos, piesaistot privāto finansējumu.

Foto: no arhīva