Publicēts Jelgavas pašvaldības publiskais pārskats par 2022. gadu. Pārskatu jūnija domes sēdē apstiprināja deputāti, un tajā iekļauta pamatinformācija par pilsētas iedzīvotājiem, nodarbinātību, ekonomiku un ziņas par pašvaldību un tās kapitālsabiedrībām, informē pašvaldība.
Pārskatā apkopotā informācija liecina, ka pirmo reizi kopš 2002. gada pilsētā ir palielinājies iedzīvotāju skaits. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, uz 2023. gada sākumu Jelgavā bija deklarēti 59 794 iedzīvotāji – to skaits 2022. gadā palielinājies par 164 cilvēkiem jeb 0,3 procentiem.
Apkopotā informācija liecina, ka, neskatoties uz dažādām grūtībām un globāliem izaicinājumiem saistībā ar Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekām, kā arī energoresursu cenu kāpumu, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2022. gadā Jelgavā strādājošo skaits, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, ir palielinājies par 280 strādājošajiem, sasniedzot 25 012 darba ņēmējus. Vislielāko pilsētā strādājošo īpatsvaru joprojām veidoja jelgavnieki – 51,6 procenti no kopējā strādājošo skaita jeb 12 910 (2021 gadā – 12 852) strādājošie, darbu pilsētā bija atraduši arī rīdzinieki – 8,3 procenti – un apkārtējo novadu iedzīvotāji: 22,5 procenti no Jelgavas novada un 3,4 procenti Dobeles novadā deklarētie.
2021. gada beigās Jelgavā darbojās 3911 ekonomiski aktīvi uzņēmumi (2020. gadā – 4162) jeb 44 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Jelgavā pēdējos gados ir stabils, un līdzīga tendence ir arī valstī kopumā.
Vidējais bezdarba līmenis Jelgavā 2022. gadā bija 3,5 procenti (2021. gadā – 4,5 procenti). Salīdzinot ar citām valstspilsētām, līdzīgi zemi rādītāji bija Valmierai un Rīgai.
Savukārt vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieauga līdz 1364 eiro, savukārt Jelgavā – līdz 1279 eiro. Lai gan palielinās pilsētā strādājošo jelgavnieku skaits, vēl joprojām daudzi augsti kvalificēti speciālisti, kas dzīvo Jelgavā, strādā Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā starp valstspilsētām – 1505 eiro.
Darba algas dinamika joprojām saglabājas augšupejoša, ko nosaka gan augstākas kvalifikācijas un labāk apmaksātu darba vietu īpatsvara pieaugums darba tirgū, gan ierobežotais darbaspēka piedāvājums, gan arī inflācijas spiediens, kas pieauga galvenokārt ģeopolitiskās situācijas, enerģijas un pārtikas cenu globālā palielinājuma ietekmē.
Jelgavā pēdējo gadu laikā ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni eiro publiskās infrastruktūras sakārtošanā, izbūvējot ielas, pievedceļus un tehnisko infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai industriālajās un degradētajās teritorijās. No jauna uzbūvēts tilts pār Platones upi Bauskas ielā. Uzsākts intensīvs darbs, lai bijušā lidlauka teritorijā veidotu jaunu industriālo parku. Notiek Pilssalas ielas pārbūve un sākas ūdenstūrisma un sporta bāzes būvniecība.
Pagājušajā gadā noslēgušies pārbūves darbi pašvaldības īres namā Stacijas ielā 13. Turpinās būvdarbi Zirgu ielā 47A, kur tiek veidots mūsdienīgs daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs. Pabeigti darbi jaunajā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē “Alnītis”, radot vietu 160 mazajiem jelgavniekiem. Apmeklētājiem atvērta Jelgavas Vecpilsētas mājā izveidotā multimediālā ekspozīcija. Noslēgusies arī Vecpilsētas ielas 2 ēku kompleksa restaurācija un labiekārtošana, kur atvērta Dzīvesziņas un arodu sēta.
“2022. gadā ir paveikts daudz, tādēļ aicinu jelgavniekus iepazīties ar pašvaldības publisko pārskatu, kas sniedz ieskatu par norisēm pilsētas saimnieciskajā, kultūras un sporta dzīvē,” uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Publiskais pārskats elektroniskā formātā pieejams mājaslapas www.jelgava.lv sadaļā “Pašvaldība”, apakšsadaļā “Dokumenti”, “Publiskie pārskati” vai ŠEIT. Drukātā veidā – Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11, Jelgavas Pilsētas bibliotēkā Akadēmijas ielā 26, Pārlielupes bibliotēkā Loka maģistrālē 17 un Miezītes bibliotēkā Dobeles šosejā 100.
Foto: jelgava.lv
Reklāma