Pils salas zirgi dzīvo pēc dabas likumiem

“Pērno ziemu zirgi pārlaiduši salīdzinoši labi, jo nekādu ekstremālu apstākļu, tai skaitā pavasara plūdu, nav bijis. Pilssalas ielā notiekošie būvdarbi gan patraucēja siena piegādi, bet zirgi no tā īpaši nav cietuši un tagad jau laimīgi mielojas ar zaļo zālīti. Pavasaris zirgiem ir aktīvs laiks, kad dzimst mazie kumeliņi. Šogad gan ir tikai trīs, bet parasti kumeļi dzimst līdz pat jūnija beigām,” “Zemgales Ziņām” atklāj zirgu galvenais aprūpētājs un uzraugs Einārs Nordmanis.

“Pēc profesijas esmu kokapstrādes tehnologs un pabeidzu Latvijas Lauksaimniecības universitāti (tagad LBTU), bet savā profesijā strādāju īsu laiku. Esmu dzimis un audzis laukos, un jau no bērnības mani saistīja daba, dzīvnieki un ceļojumi. Kad pirms 16 gadiem uz Pils salu atveda zirgus, uzreiz piekritu kļūt par savvaļas bara uzraugu un nekad to neesmu nožēlojis. Sākumā zināšanu nebija gandrīz nekādu, visu apguvu praksē un meklējot informāciju internetā. Tagad daudzu gadu laikā esmu uzkrājis pieredzi un zināšanas arī veterinārijā,” par sevi stāsta E.Nordmanis. Viņš, kā pats saka, šo darbu nekad nemainītu pret ko citu, jo ir īsts dabas cilvēks un sevi sauc par zirgu atkarīgo, protams, labā nozīmē.

Pirmie 16 savvaļas zirgi no Nīderlandes Jelgavā ieradās 2007. gadā, lai atjaunotu Lielupes palienes pļavas, noganot garo zāli un neļaujot teritorijai aizaugt ar krūmiem. Konik Polski šķirnes zirgi, kas pēc izcelsmes ir vistuvāk reiz izzudušajam savvaļas zirgam tarpanam, ir bara dzīvnieki un instinktīvi piesaistīti noteiktai teritorijai. Tie neklaiņo pa plašu apkārtni, bet veido savus harēmus un paši arī sargā noteiktu bara teritoriju. Zirgi ir drukni, ar biezu, mīkstu kažoku pelēkā vai kafijas krēma krāsā, biezām krēpēm un tā saukto peļu taku – līniju uz muguras, kas ir sugas pazīme. Tie pārtiek no zāles un pērnās kūlas, kā arī no krūmu mizas un zariem, bet upes seklumā mielojas ar kalmēm, niedrēm un meldriem.