LETA
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi noteikumu projektu, kas paredz piešķirt papildu 2 396 766 eiro šī gada četriem mēnešiem, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem, kuri īsteno secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolēniem pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē.
No papildus piešķirtā finansējuma pirmsskolas, pamata un vispārējās izglītības programmu pedagogu darba samaksai plānots atvēlēt 2 307 116 eiro, bet speciālo pirmsskolas, pamata un vispārējās izglītības programmu pedagogu darba samaksai – 89 650 eiro. Papildu finansējumu pedagogiem līdz 2026.gada 31.augustam plānots iekļaut mērķdotācijas aprēķinā.
IZM atzīmēja, ka izglītojamo dažādā latviešu valodas prasmes līmeņa dēļ pedagogiem no šī gada 1.septembra var nākties strādāt lingvistiski ļoti neviendabīgā vidē. Ir būtiski izglītības iestādēs nodrošināt papildu atbalsta personālu – pedagoga palīgus pirmsskolā un pamatizglītībā, kā arī pagarinātās dienas grupas skolotājus pamatizglītībā, teikts noteikumu projektā.
Iepriekš pedagogiem, kuri īstenos speciālās pirmsskolas un speciālās pamatizglītības programmas mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodā, šim gadam tika atvēlēts finansējums 138 092 eiro apmērā. Bet pēc ministrijas veiktajiem aprēķiniem nepieciešamais finansējums šī gada četriem mēnešiem ir 227 742 eiro.
Ar piešķirto papildu finansējumu plānots nodrošināt darba samaksu pedagogu un pedagogu palīgiem, kā arī atalgojuma paaugstināšanu, ko valdība nolēma šī gada pavasarī.
Finansējuma apmērs speciālo izglītības programmu pedagogu darba samaksai noteikts, piemērojot aprēķināto mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apmēru vienam mazākumtautību izglītojamajam.
Pēc ministrijas prognozēm no 2024. līdz 2026.gadam papildus būs nepieciešami 7 190 298 eiro ik gadu. Tomēr papildu nepieciešamā finansējuma apmērs var tikt precizēts zemākās mēneša darba algas likmes un viena izglītojamā izmaksas izmaiņu gadījumā, minēts noteikumu projektā.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri – 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.
Pēc IZM rīcībā esošiem datiem, uz 2022.gada 1.septembri pirmsskolā mazākumtautību programmu apguva 6767 bērni vecumā no pusotra līdz četriem gadiem un 5427 bērni vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem. Savukārt 1., 4. un 7.klasē šajā mācību gadā mazākumtautību programmu apguva 13 458 skolēni.
Turpretim speciālās programmas pirmskolas izglītības iestādēs mazākumtautību programmu apguva 780 bērni vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem, pirmsskolas izglītības grupās – 247 bērni vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, pirmsskolas speciālajās izglītības iestādēs – 124 bērni vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem. Savukārt pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs mazākumtautību programmu apguva 508 1., 4. un 7.klases skolēni, bet speciālās izglītības iestādēs – 300 1., 4. un 7.klases skolēni.
Reklāma