Pirmajam skolotāju sagatavošanas projektam “Mācītspēks” starts tika dots 2020. gadā. 22. jūlijā pirmoreiz klātienē satikās piektā gada topošie skolotāji, lai uzsāktu vasaras mācības. Interese par iespēju cilvēkiem, kuri jau ieguvuši gan augstāko izglītību, gan pieredzi kādā specialitātē, kļūt par skolotājiem ir liela. Piektajai pedagoģijas studiju “Mācītspēks” atlasei saņemti 333 pieteikumi. Atlasi izturēja 132, bet mācības uzsāka 102 nākamie pedagogi.
Programmas “Mācītspēks” pilnveides gupu vadītāja Ieva Gailīte stāsta, ka topošie skolotāji četras dienas nedēļā strādās, bet piektdienās turpinās mācīties paši: “Mācītspēka” programmā pirmo gadu mācās, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un skolotāja kvalifikāciju. Studējošie saņem stipendiju. Viņi ir tiesīgi mācīties arī otro gadu pilnveides programmā, kas nozīmē kvalifikācijas celšanu. Ja kāds izlemj to nedarīt, viņam skolotāja kvalifikācija jau ir iegūta, un šis cilvēks var turpināt strādāt par pedagogu, tomēr mēs ļoti iesakām arī otrajā gadā izmantot visu šo atbalsta sistēmu, lai veicinātu skolotāju noturēšanos skolā.”
No lietvedes parskolotāju
Jaunie ”Mācītspēks” skolotāji nāk no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Divi dalībnieki atgriezušies Latvijā no ārzemēm. Lietvedes amatu nomainīt pret skolotājas darbu izvēlējusies arī Anita Zieda-Misule no Dobeles novada. Viņa atklāj, ka pēdējos divus gadus strādājusi Augstkalnes pamatskolā par lietvedi un bijusi ciešā kontaktā ar skolotājiem un skolēniem. Tā arī radusies doma pašai pamēģināt strādāt par skolotāju: “Esmu absolvējusi Ekonomikas fakultāti. Kādu brīdi strādāju arī par grāmatvedi, tāpēc tagad bērniem mācīšu matemātiku. Es mēģināšu savus skolēnus ieinteresēt, bet, protams, ne visi ir matemātiķi.” Jautāta par to, kas pašai būs lielākais izaicinājums, A. Zieda-Misule pasmaida, ka visvairāk baidot tas, ka īsā laikā pašai jāmēģina atkārtot viela, ko pirms daudziem gadiem mācījusies skolā. Augstkalnes pamatskolā matemātiķa vakances neesot bijis, tāpēc 1. septembrī viņa kļūs par Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāju. Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzija, pateicoties programmai “Mācītspēks”, iegūs jaunu angļu valodas skolotāju. Baušķenieks Māris Līdaka pēc profesijas ir tulkotājs, bet turpmāk mācīšot angļu valodu. Tā kā Bauskā neesot bijusi šāda vakance, piekritis doties uz Jelgavu.
Māris Līdaka stāsta, ka lielākis izaicinājums būšot tikt galā ar klasi, tomēr paļaujas uz savu pieredzi ar trim jaunākiem brāļiem. Jaunu matemātikas skolotāju iegūs arī Dobeles Valsts ģimnāzija. Projekta ”Mācītspēks” nākamā skolotāja Līga Punkstiņa līdz šim bijusi uzņēmēja, bet tagad nolēmusi pievērsties pedagoģijai. Līga Punkstiņa cer, ka izdosies savienot sava uzņēmuma vadīšanu ar darbu skolā. Tomēr prioritāte noteikti pašlaik esot gatavošanās jaunajam darbam. Līga Punkstiņa atklāj: “Mazliet jau baida tā visa sistēma, taču es centīšos darīt visu iespējamo. Tas nav tas pats, kas strādāt ar pieaugušajiem, bet es domāju, ka atradīšu kontaktu. Man arī ir divi bērni, līdz ar to jau ir zināms, kā rast kopīgu valodu ar bērniem.”
Vēl pietrūkst
Šogad ”Mācītspēks” uzstādījis jaunu rekordu, proti, 49 procenti no visiem pedagogiem kļūs par STEM mācību priekšmetu skolotājiem. Kā norāda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, situācija ar STEM priekšmetu pedagogiem pašreiz esot normalizējusies: ”Pievēršot uzmanību STEM priekšmetiem, redzam, ka šo skolotāju skaits kļūst labāks. Šobrīd par lielāku izaicinājumu nekā STEM priekšmeti kļuvusi latviešu valoda. Visvairāk pedagogu vakanču ir galvaspilsētā, bet, ja trūkstošo skolotāju skaitu sadalītu uz visām skolām, katrā Latvijas skolā brīva būtu vismaz viena skolotāja vieta,” norādīja ministre. No jaunā “Mācītspēks” kursa 31 dalībnieks kļūs par matemātikas skolotāju, astoņi dalībnieki mācīs dabaszinātnes, bet vienpadsmit kļūs par tehnoloģiju pedagogiem. Otra lielākā grupa ir valodu skolotāji. Piecpadsmit jaunie pedagogi bērniem mācīs sociālās zinības, vēsturi un uzņēmējdarbību. Viens projekta “Mācītspēks” dalībnieks darbosies veselības un fiziskās sagatavotības jomā, bet vēl trīs pārstāvēs kultūras izpratnes un pašizaugsmes mācību jomu.
Sandra Leitāne
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. |
Reklāma