Publiskā kampaņa par kultūras priekšmetu nelikumīgas aprites mazināšanu izraisījusi plašas diskusijas

No 25. aprīļa līdz 8. maijam Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) īstenoja publisku kampaņu par kultūras priekšmetu nozīmi, to apdraudējumu un nepieciešamo rīcību ar kultūras priekšmetiem saistītu nelikumīgu darbību mazināšanai. Šī aktivitāte izraisījusi plašas diskusijas, apliecinot tēmas aktualitāti, informē NKMP.

Kampaņas laikā norisinājās publiska diskusija, kurā tika aplūkotas mākslas tirgus aktualitātes, Krimināllikuma grozījumi, to ietekme uz kultūras priekšmetu aizsardzību un citas aktualitātes, kā arī notika ieinteresētās sabiedrības daļas informēšana masu medijos, sociālajos medijos un pilsētvidē.

Tika izdarīti vairāki svarīgi secinājumi, no kuriem galvenais ir – kultūras mantojums ir uzskatāmas par lielu vērtību sabiedrībai, kā informācijas nesēju par mūsu saknēm un identitāti. Tas bagātina kultūras dzīvi un ir nozīmīgs resurss attīstībai. Kultūras priekšmeti ir daļa no kultūras mantojuma, un tiem bieži vien ir ievērojama vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska nozīme.

Diemžēl ir gadījumi, kad mūsu kopējais kultūras mantojums tiek postīts, izzagts un iznīcināts. Piemēram, vēl šā gada aprīlī no Latvijas Nacionālās bibliotēkas tika nozagta 1829. gadā izdota Aleksandra Puškina grāmata “Poltava”, kā arī 1913. gadā izdotās Alekseja Kručjoniha grāmatas “Protestēsim” un “Uzvara par sauli”. A. Puškina grāmatas vērtība Krievijas tirgū varētu būt ap 12 000 eiro…

Zādzība, postīšana, nelikumīgi izrakumi, nelikumīga pārsūtīšana vai tirdzniecība apdraud kultūras mantojumu. Nelikumīgas rīcības rezultātā tiek zaudēts nenovērtējamais un unikālais kultūras mantojuma saturs, kā arī pārkāptas cilvēktiesības uz kultūru un attīstību.

Tāpēc NKMP atgādina par noteikumiem, kas jāievēro. Pārvietojot kultūras priekšmetus ārpus valsts robežām, noteiktām objektu kategorijām ir nepieciešama izvešanas atļauja, kuru izsniedz NKMP. Bez šādas atļaujas izvest no valsts noteiktus kultūras priekšmetus ir aizliegts. Savukārt, arheoloģiskās senlietas ir īpaši aizsargājamas.

Lai Latvijā netiktu iznīcinātas un postītas arheoloģiskās senvietas – jau zināmas un vēl neatklātas, ir aizliegts turēt īpašumā arheoloģiskās senlietas, kas senākas par 1701. gadu. Tās pieder valstij un tiek glabātas publiskajos muzejos.

Tas neattiecas uz senlietām par kurām NKMP ir izsniegusi speciālu rakstveida apliecinājumu senlietu īpašniekam, kā arī par kuru atrašanos privātīpašumā NKMP tika paziņots līdz 2013. gada 30. martam. Ir veikti grozījumi Krimināllikumā, kas nosaka, ka valstij piederošās senlietas ir aizliegts iznīcināt, bojāt, pārsūtīt, pārvietot vai glabāt. Par to plašāk var uzzināt minētajā ekspertu diskusijā, kas norisinājās 25. aprīlī un joprojām apskatāma NKMP profilā sociālo mediju vietnē “Facebook”.

Lai nejauši nekļūtu par nozieguma upuri vai līdzdalībnieku ir svarīgi apzināties, kas ir kultūras priekšmeti un kā ar tiem rīkoties. Par jebkuru jautājumu, kas skar kultūras priekšmetu apriti, var vērsties Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, kas īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

NKMP rīkotā informatīvā kampaņa par kultūras priekšmetu nelikumīgas aprites mazināšanu ir izraisījusi plašas diskusijas, tādēļ tiek atgādināts – godprātīga rīcība un noteikumu ievērošana ir veids, kā kopīgiem spēkiem mēs varam mazināt nelikumīgu kultūras priekšmetu apriti un nodrošināt saudzīgu attieksmi pret kultūras vērtībām nākotnē. Ņemot vērā tēmas aktualitāti un satraukumu par to, NKMP arī turpmāk plāno veikt sabiedrības informēšanas pasākumus un ir atvērta jautājumiem un ierosinājumiem.

Foto: NKMP

Saites:

NKMP tīmekļa vietne: https://www.nkmp.gov.lv/lv

NKMP profils Facebook: https://www.facebook.com/mantojums

NKMP profils Instagram: https://www.instagram.com/mantojums/