Likteņdārzs kļuvis bagātāks par vēl vienu stūrīti. Netālu no Skatu terases, pretī Kokneses luterāņu baznīcai, svinīgi atklāta ekumeniskā brīvdabas kapela. To iesvētīja un svētbrīdi vadīja četru Latvijas reliģisko konfesiju pārstāvji – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus Pēteris Sproģis, virspriesteris, Rīgas Debesbraukšanas pareizticīgo latviešu draudzes pārzinis Jānis Dravants.

Visiem vienojoties kopīgā lūgšanā, četru konfesiju mācītāji iesvētīja šo vietu, kas kalpos lūgšanām un garīgām pārdomām. Ar dziesmām svētbrīdi kuplināja Ogres luterāņu baznīcas un Ogres senioru koris.

Šī projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis arhitekti”, kas ar Likteņdārza attīstību saistīti vairāku gadu garumā. “Šī vieta radusies domu briešanas procesā, un tas prasīja zināmu laiku. Mēs daudz staigājām un meklējām, un galu galā nonācām šajā vietā,” stāstot par īstenoto projektu, teic A. Kronbergs. “Droši vien izvēle bija tāpēc, ka šeit ir īpaša sajūta. Te ir tāds kā galapunkts, vieta, kur tālāk vairs nav, kur iet, ir ūdens un daba visapkārt.”

Pussala svētvietai ir piemērota vienkāršā veidā, daudz neiejaucoties. Tās orientācija un izkārtojums izveidojies uz tradīciju pamata.

Interesanti varēja uzzināt, kā radušies svētvietas objekti. Tie ir nedaudz neparasti, atšķiras no tradicionālajiem. “Katram no šiem elementiem ir zināma doma,” saka arhitekts. Galvenais simbols šajā vietā ir krusts. “Šis zelta griezumā veidotais ķermenis sastāv no trijiem krustiem, kas savstarpēji savienojušies kopā,” teic A. Kronbergs, “un šīs plāksnītes ir parotētas no horizontāles, respektīvi, tās ir nedaudz sarotētas.” Ko tas dod? “No vienas puses skatoties, krusts būs šaurs, tievs, no citas puses būs platāks. Kā saulīte kustas, tādā veidā ēnas, kas rodas starp trijām plāksnītēm, padara krustu dzīvu. Tas visu laiku mainās,” skaidro arhitekts.

Interesants ir arī stāsts par otru elementu – galdu, ko diezgan viegli var uztvert kā altārgaldu, bet tas ir neparasts. “Šodien mēs varam runāt par galda daudzveidīgāku izmantošanu,” saka A. Kronbergs. Tas var būt arī kā ēdamgalds, ap kuru sasēsties, spriest patiesības, tam ir daudzfunkcionāla nozīme. Galda apakšā ir iestrādāti trīs vēja zvani, kas var būt kā sarunas ar dabu. Sanākušajiem bija iespēja dzirdēt šo zvanu skaņas. “Lielākā vējā varētu rasties skaņas dimensija,” teic arhitekts.

Trešais elements ir sēdvietas jeb tribīne. Sākotnēji tā atgādina vienkārši baļķus, izrādās, tam ir nozīme. Vispirms jāatceras vietas vēsture – garām ceļojuši plostnieki no austrumu puses. Baļķu pludinātāji radīja apmetni, kā zināms, viņiem te bija arī sava baznīca, kas tika sagrauta pirms Pļaviņu HES celtniecības. “Līdz ar to plosti, ceļošana vai pārvietošanās man radīja impulsu izveidot šeit simbolisku plostu jeb laivu. Labā ziņa – baznīca atvērta visu diennakti,” atklāj A. Kronbergs.

Par notikušo gandarījumu pauda arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums: “Esmu pārliecināts, ka iedzīvotāji izmantos šo vietu savas ģimenes tradīcijām, laulībām, kristībām. Droši vien svētceļnieki, kas augustā dodas uz Aglonu, iegriezīsies Likteņdārzā, nonāks te un lūgsies.”

— Laikraksts “Staburags”

Bauskas slimnīcai ambiciozi plāni

Gatavojoties 2025. gadā gaidāmajai Bauskas slimnīcas 190 gadu jubilejai, tā izvirzījusi ambiciozus mērķus un uzsākusi vērienīgus uzlabojumus.

SIA “Bauskas slimnīca” valdes locekle Margarita Epermane atzīmē, ka nodoms ir sagaidīt apaļo jubileju modernizētā veidolā, nodrošinot pacientiem pieejamus, kvalitatīvus un daudzveidīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai to sasniegtu, slimnīca koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm: personāla piesaisti, pacientu un darbinieku labbūtību un infrastruktūras attīstību. Rekonstrukcijas darbi slimnīcā sākti jau pagājušajā gadā. Sakārtotas divas palātas ar sešām gultasvietām, labierīcības, ārsta kabinets, pacientu apskates kabinets, pacientu un darbinieku ģērbtuves, operāciju zāle un endoskopiju zāle. Ierīkota arī aprūpes nodaļas darbinieku ģērbtuve, lampas nomainītas ar energoefektīvām, ierīkots nakts apgaismojums un palīdzības izsaukšanas pogas un izveidots pilnībā jauns māsu postenis. Bijušās ginekoloģijas un dzemdību nodaļas telpās tagad iekārtots pagaidu dienas stacionārs, kuru nākotnē, domājot par attīstību, varētu pārveidot par paliatīvās aprūpes nodaļu. Plānā ir vēl daudz citu uzlabojumu, jo Bauskas slimnīca virzās uz to, lai būtu vadošā ārstniecības iestāde Zemgales reģionā.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Izstādē caur lupu var aplūkot latviešu tradīcijas

Jelgavas Sabiedriskajā centrā apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra izstāde “Saimes galds”, kurā oriģināli atspoguļotas 38 latviešu dzīvās tautas tradīcijas.

Izstādes idejas autore ir scenogrāfe Patrīcija Baltiņa. Izstādē apmeklētāji aicināti apsēsties pie saklāta “saimes galda”, paņemt rokā lupu un no abām pusēm aplūkot uz šķīvja uzlikto eksponātu. Tas atspoguļo kādu no 38 mūsu tautas tradīcijām, piemēram, informāciju par puzuriem un to darināšanu Jelgavā, sēņu vākšanu un izmantošanu, lībiešu kultūrtelpu un citām.

“Mūsu nemateriālās kultūras vērtības šajā izstādē iespējams iepazīt mierīgā garā – pasēžot, palasot, apskatot attēlus,” atzīst Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Gita Lancere.

Eksperte stāsta, ka izstādes ideja iegūta radošo ideju konkursā, kurā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas studenti un maģistranti. Uzvarējusī koncepcija izcēlusies ar idejas lakonismu, oriģinalitāti un funkcionalitāti.

Nemateriālais kultūras mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē, ļaujot izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai. Nemateriālo kultūras mantojuma sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas vērtē pieteikumus. Sešos gados Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 38 vērtības, kuras aplūkojamas izstādē “Saimes galds”.

Ekspozīcija bez maksas apskatāma Jelgavas Sabiedriskajā centrā līdz 31. jūlijam.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Valku un Valgu vieno jauns vides objekts

Valkas un Valgas 440 gadu svinībās blakus Latvijas–Igaunijas robežai atklāts jauns vides objekts “Tas jāredz”.

“Jaunā vides objekta devīzes “Tas jāredz” pamatā izvēlēts īpašas skatīšanās, labākas redzamības un padziļinātas pētīšanas instruments – šajā gadījumā brilles. Objekta tēla oriģinālais siluets veidots no Valkas un Valgas pilsētu nosaukumu pirmajiem burtiem “V”, kas kopā veido “W” – vēsturisko pilsētas nosaukumu “Walk”. Brilles simbolizē abu pilsētu kopīgu skatu nākotnē, pārliecību un lepnumu par paveikto, košas nākotnes cerību krāsas,” skaidro Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Leitis.

Vides objektu pēc tēlnieka Anda Blūma dizaina izstrādāja metalurģijas uzņēmums SIA “First Service” no Liepājas. Lai šis vides objekts taptu, tam izmantoti Lielajā labdarības robežtirgū iegūtie līdzekļi.

— Laikraksts “Ziemeļllatvija”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.