REĢIONU ZIŅAS: “Dziesmu dziedu, kāda bija” Viduskursā

Alsungas Mākslu pamatskolā norisinājās ikgadējais bērnu un jauniešu tradicionālās dziedāšanas konkursa “Dziesmu dziedu, kāda bija 2025” pusfināls, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, informēja Kuldīgas novada pašvaldībā.

Bija sapulcējušies bērni un jaunieši no Viduskursas folkloras kopām, lai izdziedātu tautasdziesmas dažādās kategorijās – gan mūsdienu situācijā, gan tradicionālā manierē lokālās tradīcijas kontekstā, gan arī interpretētas tautasdziesmas, kas nošu pierakstos ir fiksētu melodiju skaniskas rekonstrukcijas, bet balstītas tradicionālajā skaņ­veidē.

Pusfinālā piedalījās deviņi dziedātāji no divām folkloras kopām – Ēdoles pamatskolas folkloras kopas “Ēdol’s Špilp’s” (vadītāja Zane Jančevska) un Alsungas kultūras nama folkloras kopas “Suitiņi” (vadītāja Ance Sproģe).

Viduskursas tradicionālās dziedāšanas konkursa “Dziesmu dziedu, kāda bija 2025” fināls notiks 26. aprīlī Rīgā.

Dubļu krabji ienākuši uz palikšanu

Liepājas ostā, paretam arī jūras krastā Dienvidkurzemē redzami dubļu krabji. Taču Kurzemes piekrastē par tiem ziņo mazāk nekā, piemēram, Ainažos un Tūjā, informē Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Stārķe. Šai svešzemju sugai Vidzemes akmeņainā, aizklātā grunts ir piemērotāka, Kurzemē jūras krasts ir lielākoties atklāts.

“Mazos dubļu krabīšus vairāk esam redzējuši ostu teritorijās, kur ir aizsegs un nav atklātas viļņu iedarbības. Esam konstatējuši Liepājas ostā, bet maz ticams, ka to būs daudz atklātā krastā, tikai kāds tiek izskalots,” stāsta S. Stārķe.

Šie krabji dzīvo plūdmaiņas zonā – vidē starp sauszemi un ūdeni, nevis pašā jūrā. Tiem vajadzīgs gan gaiss, gan saldūdens un jūras ūdens. “Šī zona, kurā viļņi skalojas krastā, ir bagātīga ar barību – gan izskalotas aļģes, gan mazi dzīvnieciņi –, un domāju, ka tur arī krabji atrod savu ēdienkarti, kurā ir mazi posmkāji, kādi tārpi,” pētniece pieļauj, ka arī dubļu krabji varētu būt barība, piemēram, putniem, dzīvniekiem, kas dzīvo tuvumā. Ūdensžurkām, lapsām, jenotiem, kas varbūt iet baroties uz piekrasti? Iespējams, arī ūdensputniem.

“Man šķiet, cilvēkiem patīk, ka pie mums tagad lielāki un mazāki eksotiski krabīši ir dabas sastāvdaļa. Kopumā es nevaru teikt, ka tie cilvēkus kā ietekmētu vai viņiem traucētu. Maz ticams, ka dubļu krabīši varētu iekniebt pirkstā, bet [Latvijā sastopamie] cimdiņkrabji, kas ir lielāki un kustīgāki, gan varētu sāpīgāk ieķert, tā ka no tiem būtu jāuzmanās,” piekodina S. Stārķe.

“Svešzemju sugas ir atnākušas, visticamāk, ar cilvēku darbības palīdzību un palika, ieviesās tur, kur to nebija. Un klimats pie mums kļūst tāds, ka šīs sugas spēj iedzīvoties, – ziemas ir siltākas. Kad bija ledus sega, tā lielā mērā pasargāja Baltijas jūru, jo daudzas sugas nespēja izdzīvot, bet tagad ledus jūru klāj arvien retāk,” hidrobioloģe paskaidro, ka cilvēkiem pusgrādu siltāka ūdens temperatūra nešķiet daudz, bet ir sugas, kurām tikai tik daudz vajag, lai palielinātu savu izplatības areālu, spētu atrast barības objektus. “Tādā veidā tās kļūst dominantes arī mūsu sistēmā.”

Latvijā neierastās sugas atved ar tirdzniecības kuģiem, kuru kustība pasaules ūdeņos ir nesalīdzināmi intensīvāka, nekā bija kādreiz. “Loģistikas ķēdes lielā mērā var veicināt to, ka preces ražo Ķīnā, ved pāri jūrai uz Eiropu, pēc tam komponentes – no Amerikas. Kad ražošana bija vairāk lokāla, svešzemju sugas ienāca mazāk.”

Ārstu trūkumu saista ar nevēlēšanos strādāt reģionā

Jauno speciālistu nodrošinājums Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā ir nepietiekams, un tas saistīts ar nevēlēšanos strādāt reģionā, sevišķi, ja pakalpojums jāsniedz stacionārā. Šobrīd slimnīcā ir četras valsts apmaksātas rezidentūras vietas psihiatrijas specialitātē. Slimnīcā norāda, ka pēdējos piecos gados, rīkojot Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas programmu pēdējo kursu studentu tikšanās, izdevies piesaistīt septiņus rezidentus tieši psihiatrijas specialitātē. No tiem divi jau noslēguši mācības un turpina strādāt slimnīcā, savukārt četri tur turpina praktisko apmācību.

Arī pagājušonedēļ slimnīcā bija šāda tikšanās ar studentiem. 17 topošie speciālisti iepazinās ar slimnīcu un tās piedāvātajām karjeras, darba vides, darbinieku motivācijas un atbalsta iespējām. Daļa apstiprinājuši, ka karjeru vēlas veidot Vidzemes reģionā.

Taps Armanda Krauliņa basketbola laukums

Aprīlī Kandavā, Zīļu ielā 2A, pie jauniešu centra, sāksies Armanda Krauliņa āra basketbola laukuma būvniecība, informēja Tukuma novada domē.

Šī vieta ir īpaša – tieši tur savas sportiskās gaitas uzsāka gan leģendārais olimpietis Jānis Lūsis, gan pats Armands Krauliņš, gan citi izcili sportisti, kuri mācījušies vecajā vidusskolā. Jaunais laukums atradīsies iepretim bijušā trenera mājām, simboliski turpinot viņa mūža ieguldījumu sportā.

Projekta realizācijai finansējumu nodrošina Lauku atbalsta dienests un pašvaldība. Kopējās plānotās būvniecības izmaksas, ieskaitot autoruzraudzību un būvuzraudzību, sasniedz 115,5 tūkstošus eiro.

Līdztekus laukuma izveidei Kandavas sporta entuziasti, trenera audzēkņi, viņa ģimene un pilsētas iedzīvotāji vēlas izveidot piemiņas vietu, kas ietvertu spēlētāju soliņu ar A. Krauliņa skulptūru, kā arī vides objektu ar olimpieša J. Lūša tēlu. Abi izcilie sportisti ir Kandavas novada Goda pilsoņi. Lai šo mērķi īstenotu, tiek organizēta līdzekļu vākšana.

Saules enerģija Ventspilī samazinās izmaksas

Ventspilī turpina ieviest videi draudzīgus risinājumus – trīs pašvaldības ēkās tiks izveidotas saules elektrostacijas, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas un siltumnīc­efekta gāzu emisijas. Projektu finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII), un tas tiks īstenots līdz 2026. gada maijam, informēja Ventspils domē.

Saules paneļi tiks uzstādīti uz teātra nama “Jūras vārti” jumta, kur darbosies 35 kilovatu jaudas sistēma, nodrošinot ikgadēju ietaupījumu aptuveni 4500 eiro apmērā. Sociālās aprūpes namā “Selga” saules elektrostacija ar 53 kilovatu jaudu radīs aptuveni 5700 eiro ietaupījumu gadā, savukārt Ventspils domes administrācijas ēkas jumts būs aprīkots ar 35 kilovatu sistēmu, kas ļaus samazināt elektroenerģijas izmaksas par aptuveni 3800 eiro gadā.

Šie projekti ne vien palīdzēs pilsētai samazināt izdevumus, bet arī veicinās videi draudzīgāku dzīvesveidu un ilgtspējīgu attīstību. Saules paneļiem ir ilgs kalpošanas laiks – vismaz 20 gadu, kas nozīmē, ka ieguvumi būs jūtami ilgtermiņā.

Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 174 tūkstošus eiro, no kuriem 70% sedz EKII finansējums, bet pārējās izmaksas tiek nodrošinātas no pašvaldības un iesaistīto iestāžu līdzekļiem.

Talsos nomainīta apgaismojuma infrastruktūra

Talsos, Virbos un Valdemārpilī ar energoefektīviem un videi draudzīgiem gaismekļiem ar autonomo spilgtuma regulāciju pabeigta 1170 ielu gaismekļu nomaiņa, informēja Talsu novada pašvaldībā. Tas radījis ievērojamus ietaupījumus un pozitīvu ietekmi uz vidi.

SIA “RCG Lighthouse” šogad uzsāka īstenot Vides investīciju fonda projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Talsu novada pašvaldības publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā”.

Projekta nozīmīgums gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem nav vērtējams tikai elektroenerģijas ietaupījumā un CO2 izmešu samazinājumā. Jaunie LED gaismekļi ir aprīkoti ar autonomo spilgtuma regulācijas funkciju, kas nozīmē, ka tie regulē izstarotās gaismas daudzumu pēc iepriekš iestatīta spilgtuma regulācijas grafika. Jaunie gaismekļi ir aprīkoti ar ZHAGA ligzdu, kas ļauj tiem nākotnē pievienot vadības kontrolierus un kontrolēt un regulēt apgaismojumu attālināti.

Apgaismojuma modernizācija ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā samazināt elektroenerģijas un uzturēšanas izmaksas.

Projekta kopējās izmaksas ir 217,8 tūkstoši eiro, no kuriem puse ir emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļi.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.