REĢIONU ZIŅAS: Fizika – sarežģīts un nepopulārs mācību priekšmets

Lielākajai daļai skolēnu šonedēļ ir sācies vasaras brīvlaiks, bet izglītības iestāžu topošajiem absolventiem rit saspringtais eksāmenu laiks. “Bauskas Dzīve” pagājušajā nedēļā apmeklēja Vecumnieku vidusskolu, kur 12. klašu audzēkņi kārtoja augstākā līmeņa izvēles eksāmenu fizikā.

• BAUSKAS VALSTS ĢIMNĀZIJAS fizikas skolotājs Dmitrijs Jemeļjanovs izsniedz skolēniem eksāmena lapas.

Vispārējās pamatizglītības absolventiem lielākā daļa centralizēto eksāmenu jau aiz muguras – 4. jūnijā nokārtots noslēdzošais pārbaudījums, kur savas zināšanas bija jāparāda matemātikā. Tikmēr daļai vidusskolas beidzēju eksāmeni turpināsies līdz pat jūnija vidum.

Svarīgi, cik skolēns spēj paņemt sev

Šogad fizikas eksāmenu augstākajā līmenī Bauskas novadā visvairāk izvēlējušies kārtot skolēni no Vecumnieku vidusskolas, tāpēc Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kas arī liek šo eksāmenu, bija ieradušies pie kolēģiem Vecumniekos. Kopā aizvadītajā nedēļā Vecumnieku vidusskolā fizikas pārbaudījumu kārtoja 14 skolēni – deviņi no Vecumniekiem un pieci no Bauskas Valsts ģimnāzijas.

“Dienu pirms eksāmena daļa skolēnu no pēdējās konsultācijas iznāca, galvu saķērusi, bet daļa smaidīdama. Man nav ne jausmas, kas būs eksāmena uzdevumos, bet mēs centāmies iziet cauri visām tēmām un iespējamajiem praktiskajiem darbiem,” pirms pārbaudījuma laikrakstam pastāsta Vecumnieku vidusskolas fizikas skolotāja Aldona Alenčika. “Mums ir ļoti laba fizikas skolotāju asociācija, tajā šogad katru mēnesi Rīgā notika skolotāju semināri. Brauca praktiķi, notika universitātes mācībspēku lekcijas par dažādām fizikas tēmām – kopā satikāmies deviņas reizes. Maijā, kad bija pēdējā tikšanās, visi skolotāji izrunājām eksāmena praktisko daļu, lai saprastu, ko no mums grib. Praktiskais uzdevums, kas skolēniem eksāmenā jāveic, ir Rīgas Tehniskās universitātes pirmā kursa studentu fizikas darbs. Mēs izstrādājām trīs versijas, kas varētu būt gaidāmas uzdevumā, taču nav ne mazākās nojausmas, ko sagaidīt, – varbūt viss būs apgriezts pilnīgi citādāk.”

Eksāmenam skolēni intensīvāk gatavojušies kopš oktobra, tika apgūti arī uzdevumi no iepriekšējo gadu eksāmeniem. Kāda meitene, kurai iepriekš fizika esot ļoti patikusi, pēc saspringtajām mācībām atzinusi, ka viņai šī patika ir mazinājusies, jo visa esot bijis par daudz. A. Alenčika skolēniem sacīja, ka ir devusi un mācījusi visu, kas ir viņas spēkos un zināšanās, taču svarīgākais faktors ir tas, cik katrs skolēns individuāli no tā visa ir spējis paņemt sev. “Ļoti lielu lomu fizikā spēlē matemātika, jo bez tās stingrajiem pamatiem ir grūti,” atklāj skolotāja, “fiziku padziļināti apgūt šogad bija izvēlējušies 14 no visiem deviņpadsmit Vecumnieku vidusskolas 12. klases skolēniem, bet eksāmenu no tiem izvēlējās kārtot deviņi audzēkņi.”

Fizika – sarežģīts un nepopulārs mācību priekšmets

Bauskas Valsts ģimnāzijas skolotājs Dmitrijs Jemeļjanovs pastāsta, ka fizikas eksāmenu ģimnāzijā katru gadu izvēlas likt salīdzinoši maz skolēnu. “Padziļināti fiziku šogad izvēlējās mācīties 13 audzēkņi, no viņiem pieci kārto eksāmenu šajā priekšmetā,” stāsta skolotājs. “Fizikā ir maz eksāmena kārtotāju arī tāpēc, ka ļoti maz skolās tiek prasīts šī pārbaudījuma rezultāts. Vairāk tiek prasīta matemātika un angļu valoda; ja ir kārtots eksāmens ķīmijā vai fizikā, tie ir tikai kā papildu punkti, stājoties augstskolās. Tas ir sarežģīts priekšmets, tāpēc arī bieži netiek izvēlēts pārbaudījumam.”

Monitoringa darbā fiziku izraudzījās kārtot lielāks skaits skolēnu, un šis pārbaudījums ir daļa no procesa, lai tuvāko gadu laikā pārietu uz obligāto optimālā līmeņa dabaszinātņu eksāmenu. “Šogad un nākamgad monitoringa darbu plāno īstenot kā pārejas posmu uz dabaszinātņu obligāto eksāmenu, kur skolēni izvēlas, kuru no priekšmetiem dabaszinātnēs kārtot. Lielākā daļa izvēlas, viņuprāt, vieglāko priekšmetu šajās zinātnēs – bioloģiju, pēc tam seko fizika vai ķīmija,” tā D. Jemeļjanovs. “Ģimnāzijā bioloģiju izvēlējās ļoti daudz jauniešu, normāls skaits izraudzījās kārtot ķīmiju, vismazāk – fiziku.” Par šiem pārbaudījumiem vērtējumi skolēniem neparādās, jo pašlaik tiek izvērtēta eksāmena uzbūve, principi un skolēnu zināšanas šajās zinātnēs.

Augusi minimālā vērtējuma latiņa

Bauskas novada pašvaldības Izglītības nodaļas speciāliste Baiba Stūre informēja “Bauskas Dzīvi”, ka šogad Bauskas novadā kārtoti 724 centralizētie eksāmeni obligātajos priekšmetos, kurus kārtoja 11. un 12. klases audzēkņi, izvēles priekšmetos likti 100 eksāmeni. Svešvalodās eksāmens kārtots tikai angļu valodā, citas svešvalodas skolēni šogad nav izvēlējušies. Populārākie izvēles priekšmeti centralizētajiem eksāmeniem Bauskas novadā ir bioloģija, sociālās zinātnes, kā arī kultūra un māksla.

Devītajās klasēs kopējais audzēkņu skaits, kas kārto centralizētos eksāmenus, ir 424 izglītojamie, un arī šie audzēkņi svešvalodu pārbaudījumu izvēlējušies tikai angļu valodā.

Izglītības nodaļa informē, ka eksāmenu kārtošanas ziņā pārmaiņu nav, taču ir izmaiņas to vērtēšanā – atšķirībā no pagājušā mācību gada vidusskolas posmā minimālais sasniedzamais vērtējums centralizētajos eksāmenos ir 15% (iepriekš – 10%). Lielāka vērība esot jāpievērš darbībām Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā – dienu pirms pārbaudījuma izglītības iestādes direktoram vai atbildīgajai personai jāpārliecinās, vai sistēmā nav veiktas kādas izmaiņas vai ievietota papildu informācija. Dienu pirms eksāmena jāapmeklē lietotāju atbalsta dienesta mājaslapa, lai saņemtu aktuālo informāciju un paziņojumus par pārbaudes darbu norisi.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Lielupē ielaiž 30 000 līdaku mazuļu

Jelgavas novada pašvaldība maija izskaņā Lielupē palaidusi 30 000 līdaku mazuļu, informē pašvaldība. Zivju mazuļi iegādāti Rūjas zivju audzētavā. Lielupē tie ielaisti Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē sadarbībā ar makšķerēšanas sporta klubu “Lielupes brekši”, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts vides dienestu, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”. Zivju resursi papildināti ar Zivju fonda atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 11 616 eiro.

Jelgavas novada pašvaldība informē, ka kopš 2017. gada organizē zemūdens medības Lielupes posmos Jelgavas novada administratīvajā teritorijā. 2019. gadā ieviesta arī licencētā makšķerēšana Lielupes posmā no Staļģenes tilta līdz Bauskas novada administratīvās teritorijas robežai. Viens no licencēto zemūdens medību un licencētās makšķerēšanas mērķiem ir organizēt zivju resursu regulāru pavairošanu.

2019. un 2020. gadā ar Zivju fonda atbalstu Jelgavas novada pašvaldība veiksmīgi realizējusi projektus, iegādājoties un Lielupē ielaižot 51 000 zandartu mazuļu. Savukārt 2021. gadā ar fonda atbalstu pašvaldība īstenoja projektu, iegādājoties un Lielupē ielaižot 35 000 līdaku mazuļu.

Ar pašvaldības atbalstu šovasar strādās 350 skolēni

Sākoties skolēnu brīvlaikam, Jelgavā ar pašvaldības atbalstu jau sākuši strādāt bērni un jaunieši. Šobrīd pilsētā strādā 91 skolēns, kas mācās 6.–8. klasē, un 29 jaunieši no 10. un 11. klasēm. Kopumā pašvaldības vasaras nodarbinātības programma šovasar tiks iesaistīti teju 350 skolēni, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Jaunāko klašu skolēnu nodarbinātību vasarā organizē Jelgavas Izglītības pārvalde. Noteikumi paredz, ka 13 un 14 gadus veci skolēni vasarā strādās četras stundas dienā divas nedēļas, par to saņemot 214 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet 15 gadus veci – sešas stundas dienā trīs nedēļas par atalgojumu 597 eiro pirms nodokļu nomaksas. Galvenās darbavietas, kur šovasar tiks nodarbināti šī vecuma skolēni, ir pašvaldības skolas un bērnudārzi, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, Jelgavas pilsētas bibliotēka, “Pilsētsaimniecība” un kapitālsabiedrība “Zemgales EKO”.

Savukārt Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) koordinē vasaras nodarbinātības programmu vecāko klašu skolēniem. Kopumā jūnijā ZRKAC koordinētajā vasaras nodarbinātības programmā iesaistīsies 31 dalībnieks – pārsvarā 10. un 11. klašu skolēni, jo 9. klašu audzēkņi šajā mēnesī kārto centralizētos eksāmenus un svin izlaidumu.

Jūnijā skolēni ir nodarbināti Jelgavas poliklīnikā, slimnīcā, vēstures un mākslas muzejā, pilsētas bibliotēkās, iestādē “Kultūra”, Sabiedriskajā centrā un dažādos privātajos uzņēmumos, tostarp autoservisā, ēdināšanas, izklaides pasākumu organizēšanas, atrakciju nomas uzņēmumā, privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs un citviet.

Šovasar par finansējumu 64 300 eiro apmērā Jelgavas pašvaldība nodrošina kopumā 106 darba vietas skolēnu iesaistei vasaras nodarbinātībā.

Ūdens kvalitāte Ozolnieku ezerā, Ānes un Džammu dīķī atbilst normai

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” veikto analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte Ozolnieku pagasta Ozolnieku ezerā, Cenu pagasta Ānes un Džammu dīķī atbilst prasībām, informē Jelgavas novada pašvaldība.

Inspekcijas speciālisti padziļinātu ūdens kvalitāti oficiālajās peldvietās kā laboratoriski, tā vizuāli pārbauda reizi mēnesī līdz peldsezonas beigām 15. septembrim. Pašvaldība skaidro, ka Jelgavas novada administratīvajā teritorijā nav oficiālu peldvietu. Tomēr līdzās oficiālo peldvietu sarakstam tiek veidots arī neoficiālo peldvietu saraksts, kurā iekļautas arī trīs Jelgavas novada peldvietas.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024