Dāviņu pagasta zemnieku saimniecībā “Eriņi” šovasar izmēģinātas jaunas graudaugu šķirnes, lai noteiktu piemērotāko klimatiskajiem un laika apstākļiem.
Izmēģinājumus “Eriņos” uzņēmušies tāpēc, ka lauksaimniecības virzību uz priekšu saskata inovācijās, “Bauskas Dzīvei” pauž saimniecības īpašnieks un vadītājs Andris Grantiņš.
Izceļas divas
Sadarbībā ar lauksaimniecības produktu kompānijām Dāviņu pagasta Spolnieku laukā šovasar iesētas vairākas kviešu šķirnes, pēc kuru novākšanas izdarīti secinājumi par piemērotākajām. A. Grantiņš stāsta: “Testējām šķirnes, kas ienāks lauksaimniecības uzņēmumos pēc diviem gadiem. Pārbaudījām ziemcietību, veldres noturību, ražību, krišanas skaitli, piemērotību mūsu laikapstākļiem.”
Kā labākās pēc ražas novākšanas lauksaimnieks nosauc divas – “Yukon” ar 15% proteīna rādītāju devusi 9 t/ha, “SY Dubaj” – 8,5 t/ha ar 14,8% proteīna saturu.
“Eriņos” izmēģinājumi ir daļa no biznesa attīstības, saka zemnieks: “Nevaram visu laiku sēt vienu šķirni, jāmeklē jaunas, modernas šķirnes, kas mūsu mainīgajos laikapstākļos dod labāku ražu. Saule jūnijā un jūlijā ir arvien aktīvāka, vecās šķirnes ar platākām lapām neiztur radiāciju un dod sliktāku ražu. Jaunajām šķirnēm selekcionētas karogveida lapas, ir citāda pigmentācija un struktūra, tāpēc tās ir izturīgākas un labāk piemērotas sēšanai.”
Izvēlēties labāko
A. Grantiņš uzsver, ka saimniekiem pašiem jāredz izaugsmes ceļš uz augstāku ražību un piemērotākām tehnoloģijām, izvēloties tās atbilstīgi vietai, kur katrs strādā. “Lauku uzņēmuma nākotne nav tikai viena kompānija vai izvēle. Zemniekam svarīga paša izvēle un vērtējums, lai panāktu labāko rezultātu savos apstākļos,” pārliecināts uzņēmējs.
Saimniecība “Eriņi” pašlaik sešos Bauskas novada pagastos apsaimnieko 3100 hektāru. Izmēģinājumu rīkošanu pēc sadarbības partneru piedāvājuma A. Grantiņš vērtē kā iespēju virzīties uz priekšu un izmantošot tādas arī turpmāk.
Apskatīt šķirnes un konsultēties ar sēklu piegādātājiem zemnieki Dāviņu pagasta Spolnieku laukā bija saaicināti lauku dienā 5. jūlijā. Izmēģinājumi “Eriņos” rīkoti sadarbībā ar partneru firmām “Syngenta”, “Timac Agro”, “Rapool”, “Bayer”. Tehnikas demonstrējumi notikuši sadarbībā ar uzņēmumu “Ivabalte Agro”. A. Grantiņš teic – rīkojot izmēģinājumu un lauku dienu, “Eriņos” paši mācās un rosina citus.
Atšķirīgi apstākļi
A. Grantiņš mērķtiecīgi izzina inovācijas, pats vērtē jaunāko lauksaimniecības ķīmiju un tehnoloģijas.
“Pēc pieredzes nācies secināt, kāda šķirne vai līdzeklis nedod rezultātu, kaut arī speciālisti to iesaka. No visa izmēģinātā piemērotākā ir kāda desmitā daļa, un ne vienmēr dārgākais ir labākais. Latviju var uztvert kā vienu reģionu, tomēr apstākļi saimniecībās var atšķirties arī Zemgales robežās vai mazākā mērogā – Bauskas apkaimē. Vienai šķirnei pie Liepājas var būt cits rezultāts nekā manos laukos. Tāpēc katram jāvērtē pašam un jāatrod saviem apstākļiem labākais,” iesaka saimnieks.
Klimatam mainoties, pēdējos gados arī Latvijā notiek šķirņu izmēģinājumi, lai noteiktu piemērotākās pēc ražības un izturības pret slimībām. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē rīkoti pētījumi, vērtējot graudaugu noturību pret slimībām dažādos reģionos, audzējot tos konvencionāli vai bioloģiski. Savukārt Latvijas Universitātē pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz graudaugu augšanu un ražu. Pētījumu secinājumi atrodami internetā vietnēs lbtu.lv, llufb.llu.lv, edu.lu.lv.
Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Lielākā daļa suņu Alūksnes dzīvnieku patversmē ir no Gulbenes novada
Aptuveni 80% suņu, kas ir Alūksnes dzīvnieku patversmē “Astes un ūsas”, ir no Gulbenes novada, un šobrīd izveidojusies situācija, ka patversme vairs nespēj uzņemt dzīvniekus, jo nav vietu. To sarunā ar “Dzirksteli” apliecina patversmes vadītāja Elīna Dambe.
Gulbenes novada pašvaldībai ir sadarbības līgums ar šo dzīvnieku patversmi. Līdz šim klaiņojošos suņus, tos, kas atrasti uz ielas, vai tos, kam miris saimnieks, Gulbenes novada pašvaldības policija nogādāja šajā patversmē.
“Šobrīd no Gulbenes novada mēs vairs suņus neuzņemam un esam pateikuši pašvaldībai, ka esam pārpildīti, jo nav nevienas brīvas vietas, kur vēl kādu varētu izmitināt. Esam vairākkārt vērsušies Gulbenes novada pašvaldībā risināt šo problēmu, bet bez atsaucības,” uzsver E. Dambe.
Dzīvo patversmē gadu gadiem
Viņa arī stāsta, ka no Gulbenes novada tikai viens saimnieks ir ieradies pakaļ savam sunim. “Visi tā arī paliek patversmē. Ir bijuši gadījumi, kad saimnieks zina, ka viņa suns ir patversmē, bet nebrauc pakaļ, jo suns vairs nav vajadzīgs vai arī negrib atmaksāt to, kas attiecas uz dzīvnieka nogādāšanu patversmē. Ir dažādas situācijas. Bet kopumā situācija ar Gulbenes novadu ir drūma. Suns, kas nonācis patversmē, uzturas tur līdz sava mūža nogalei. Ir bijuši suņi, kas aiziet mūžībā vecuma vai slimības dēļ. Ir suņi no Gulbenes novada, kas pie mums dzīvo jau gadu gadiem,” saka E. Dambe.
Suņu adoptēšana notiek kūtri. Kaķēnus no patversmes vēl paņem, bet suņu adopcija ir ļoti samazinājusies. “Visas patversmes, liekot kopā galvas, mēģinājām saprast, kāpēc tā ir. Un esam secinājuši, ka daudz ir ietekmējis kovida laiks. Daudzi ņēma suņus, un arī suņu pavairotāji ražoja šķirnes suņus, un visi, kuri gribēja kādreiz tikt pie sunīša, arī tika kovida laikā. Tagad lielākajai daļai cilvēku, kuriem arī varētu piedāvāt suni, jau ir suns. Kovida laikā suņus gan pirka, gan adoptēja. Piemēram, kādi šķirņu audzētāji arī teic, ka vairs nepērk šķirnes suņus. Ir pārprodukcija. Tāpēc arī suņu adoptācija šobrīd norit ļoti gausi,” stāsta E. Dambe.
Viņa stāsta arī par veiksmīgo Alūksnes novada pašvaldības pieredzi saistībā ar veiktajiem reidiem. “Braucām pa pagastiem kopā ar pašvaldības policiju, skaidrojām saimniekiem, kāpēc ir svarīgi čipot savu sunīti – ja suns aizklīst, nolasot tā čipu, var sazvanīt saimnieku un atgriezt suni mājās. Alūksnē tas ļoti labi nostrādāja. Cilvēki čipoja savus suņus, un, ja no Alūksnes novada kāds nonāk patversmē, tad procentuāli ļoti bieži ir tā, ka nolasām čipu un suns uzreiz arī atgriežas mājās. Uzrunājām arī pašvaldību un pašvaldības policiju Gulbenē, aicinājām vērst uzmanību, cik tas ir svarīgi un kā tas palīdzētu atrisināt klaiņojošu suņu problēmu. Esam arī zvanījuši pašvaldībai, ka nevarēsim uzņemt suņus no Gulbenes novada. Nāks ziema, un kas tad būs?” aicina aizdomāties E. Dambe.
Kopumā šajā patversmē ir aptuveni 20 suņu un 40 kaķu vietas.
Intensīvāki reidi sāksies rudens pusē
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” stāsta, ka ārkārtas gadījumos ir piekritusi palīdzēt dzīvnieku patversme “Mežavairogi” Ķekavas pagastā. “Pašlaik gan mums viņu palīdzība nav vajadzīga,” saka M. Didrihsons-Linards.
Gulbenes novada pašvaldības policija organizēja arī suņu reidus, kuru laikā tika veiktas darbības, lai apzinātu un uzrunātu tos mājdzīvnieku saimniekus, kuri nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, kas saistās ar dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu.
“Reidos pārliecinājāmies, ka lielākajai daļai saimnieku suņi bija čipoti. Tagad pašvaldības policijā darbu ir sācis jauns darbinieks un būs iespēja šādus reidus rīkot intensīvāk. Turpināsim darbu, lai apzinātu un uzrunātu tos mājdzīvnieku saimniekus, kuri nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, kas saistās ar dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu. Visticamāk, intensīvāki reidi sāksies rudens pusē,” saka M. Didrihsons-Linards.
Viņš arī stāsta, ka tādi gadījumi, kad atrasti klaiņojoši suņi, kuriem nav saimnieku, ir reti. Savukārt aptuveni reizi nedēļā pašvaldības policija saņem informāciju par kādu sunīti, kas klīst. “Un ļoti bieži šiem suņiem ir arī čipi, un mēs dzīvnieku nogādājam saimniekiem vai arī saimnieki paši atbrauc pakaļ. Arī pilsētas svētku laikā bija šāds gadījums,” saka M. Didrihsons-Linards.
Laikraksts “Dzirkstele”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. |
Reklāma