Uzņēmums “Gren” Jelgavā sācis Jelgavas pils pieslēgšanu pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Vēsturiskajā ēkā mājo Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas iepriekš bija izbūvējusi siltumapgādi, kas vairs neatbilst mūsdienu prasībām.

Projektā paredzēts izveidot pieslēgumu pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem, izbūvēt savienojumu zem Driksas un veikt komunikāciju izbūvi Pils salā. “Gren” projektu vadītājs Rihards Zakrepskis stāsta, ka “Jelgavas pils pieslēgšana pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai ir mūsu šī gada svarīgākais projekts Jelgavā. Projekts ir izaicinošs tieši ēkas novietojuma uz salas dēļ. Citas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ēkas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem pieslēdzām jau 2022. un 2023. gadā, bet Jelgavas pils pieslēgšanas projekta plānošana un sagatavošana prasīja daudz vairāk laika. Šobrīd sākam nepieciešamos būvdarbus, lai nākamajā apkures sezonā arī šī universitātes ēka saņemtu siltumenerģiju no “Gren” biomasas koģenerācijas stacijas.”

Pirmie ir paredzēti būvdarbi, kas saistīti ar pieslēguma izveidi pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Paralēli notiek gatavošanās urbuma veidošanai zem Driksas un pils kanāla, lai izbūvētu savienojumu ar Pils salu.

Siltumapgādes sistēmas savienojuma garums zem upes un kanāla būs 245 metri, bet kopējais izbūvējamais jaunā siltumtīkla garums – 692 metri. Būvdarbus pilnībā paredzēts pabeigt līdz apkures sezonas sākumam.

Jelgavā centralizēto siltumapgādi izmanto 16 000 mājsaimniecību jeb 420 dzīvojamo māju un ap 200 juridisko klientu – iestādes, skolas, bērnudārzi, uzņēmumi.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Gulbenē pazudusi piemiņas plāksne

• TĀ IZSKATĪJĀS piemiņas plāksne, kura Gulbenes pilsētas domes uzdevumā pirms 16 gadiem tika izvietota pie Vecgulbenes muižas manēžas, to saskaņojot ar toreizējiem ēkas īpašniekiem.

Zudis apliecinājums novada centra piederībai 1918. gadā pasludinātajai Latvijas brīvvalstij.

Kad un kur pazudusi piemiņas plāksne, kuru 2008. gadā pie Vecgulbenes muižas manēžas fasādes bija izvietojusi pilsētas dome, to saskaņojot ar toreizējiem vēsturiskās ēkas īpašniekiem? Atbildi uz šo jautājumu skaidro laikraksts “Dzirkstele”, un laikrakstam jautājumu uzdevis atvaļinātais ģenerālmajors Juris Zeibārts. Viņš pastāstīja: “Staigājot pa pilsētu ar ciemos atbraukušu radinieci no Valmieras, pieminēju, ka Gulbeni atbrīvoja kājnieku pulks, kas nesa Valmieras vārdu. Sakarā ar to, ka bijām pie baznīcas, nolēmām aizstaigāt arī līdz bijušajai manēžai, kas tagad ir viesnīca un saucas “Vecgulbenes muiža”. Ar patiesu izbrīnu atklāju, ka plāksnes, kas piemin pilsētas atbrīvošanu, vairs nav… Kaut gan nosaukt manas tā brīža izjūtas par izbrīnu nozīmē tās aprakstīt visai vienkāršoti. Atzīšu, ka arī pats nebiju agrāk pamanījis plāksnes neesamību, jo muižas gals nav manu ikdienas gaitu skaitā. Skaidrs ir tas, ka 2019. gada 31. maijā, kad tika atzīmēta pilsētas atbrīvošanas 100. gadadiena, plāksne atradās savā vietā.”

J. Zeibārts saka: “Rodas vairāki jautājumi, un ceru, ka ne tikai man. Kā vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas tā vienkārši var pazust piemiņas zīme, kas vēsta par mūsu valstij un pilsētai svarīgu notikumu? Kad plāksne pazuda, un kas to paveica? Kur plāksne atrodas pašreiz? Kā militārpersonai, lai arī atvaļinātai, man nebūtu jāļauj vaļa emocijām, bet šoreiz tāds būšu – uzskatu, ka notikušais ir salīdzināms ar mūsu valsti ķengājošiem tekstiem “Facebook” vai “TikTok”, par ko mutes bajāri dabū atbildēt. Taču šeit tie nav pat vārdi, bet ir reāli darbi, kas parāda necieņu pret mūsu pilsētu un valsti un tās vēsturi. Saviem jautājumiem, manuprāt, par notikušo būtu jārodas arī novada pašvaldībai, vēl jo vairāk tāpēc, ka pazudusī piemiņas plāksne tapa un tika atklāta ar aktīvu tā laika pašvaldības vadītāja Nikolaja Stepanova līdzdalību,” saka J. Zeibārts.

Vecgulbenes muižas manēžas saimnieks SIA “A.S.I.M.” valdes priekšsēdētājs Ainars Melders “Dzirkstelei” teica: “Nezinu, kur tā plāksne palikusi. Kāds ir paņēmis. Remontējot kāds zēns būs paņēmis. Kas to zina. Vai tad tam kāda nozīme? Bet bija jābūt tai plāksnei. Esmu palaidis garām…”

Manēžas ēka ir privātīpašums, kuram jau pirms kāda laika ir nomainījies saimnieks. Plāksne uz nama fasādes tika izvietota, kad šim nekustamajam īpašumam bija citi saimnieki. Ar A. Melderu plāksnes atrašanās uz fasādes nav saskaņota. “Nelieku, un viss,” viņš saka un piebilst, ka komercdarbībai šī plāksne, kura apliecina, ka Gulbeni atbrīvoja no boļševikiem, finanšu pienesumu nedod. A. Melders atzīst, ka minētās plāksnes atrašanās pie manēžas, kurā ir viesnīca un restorāns, fasādes nebija īsti vietā. Viņš uzsver, ka šādas plāksnes var izvietot pie pašvaldības īpašumiem. A. Melders solīja “Dzirkstelei” pameklēt, kur varējusi palikt noņemtā plāksne.

“Dzirkstele” lūdza komentāru Gulbenes novada domes priekšsēdētājam Andim Caunītim. “Gadās tā, ka remonta laikā kaut ko noņem vai demontē un aizmirst uzreiz uzlikt atpakaļ. Mēdz gadīties. Bet vai apzināti noņemts? Nedomāju. Bet tas jau noticis būs labu laiku atpakaļ, jo pats Ainars Melders jau tādu lielu remontu manēžai nav veicis,” teica domes priekšsēdētājs.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais laikrakstam sacīja – arī muzejam vietējās sabiedrības pārstāvji ir devuši ziņu, ka pie Vecgulbenes muižas manēžas vairs neatrodas piemiņas plāksne. Viņa uzskata, ka plāksne ir jāatrod. “Būtu pareizi, ja tā tiktu atdota muzejam, bet vēl pareizāk būtu, ja šī plāksne atgrieztos savā vietā, kur tā bija stāvējusi iepriekš,” teica V. Dārgais.

■ Tieši pirms 105 gadiem – 1919. gada 31. maijā – jaunizveidotās Latvijas armijas 1. (vēlāk 4.) Valmieras pulks atbrīvoja Vecgulbeni, tagadējo Gulbeni. Tādējādi šeit tika izbeigta lielinieku vara un sarkanā terora plosīšanās, pilsēta kļuva par 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas valsts daļu.

■ 2008. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Juris Zeibārts kā Zemessardzes komandieris pārstāvēja Nacionālos bruņotos spēkus svinīgā pasākumā pie bijušās Vecgulbenes muižas manēžas ēkas, kur tika atklāta piemiņas plāksne ar tekstu: “Saulīte ausa Brīvības cīņām! Latvijas Brīvības cīņās Valmieras 1. kājnieku pulks un Igaunijas Nacionālās armijas daļas 1919. gada 31. maijā atbrīvoja Vecgulbeni no boļševikiem.”

AVOTS: “DZIRKSTELES” ARHĪVS

— Laikraksts “Dzirkstele”

Pirmais valsts aizsardzības dienesta izlaidums

31. maijā militārajā bāzē “Ādaži” notika svinīgā izlaiduma ceremonija – 245 valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri noslēdza 11 mēnešu ilgo dienestu.

Karavīrus sveica Nacionālo bruņoto spēku vadība, tuvinieki un valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa un aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Aizsardzības ministrs sacīja: “Jaunie karavīri šodien ieies Latvijas vēsturē kā pirmie, kas kā brīvprātīgie pieteicās aizsardzības dienestā. Tādēļ šis izlaidums ir drosmes un pašaizliedzības paraugs citiem. Daudzi spers soli tālāk. Man ir patiess gandarījums, ka gandrīz puse jauniešu izvēlējušies turpināt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos un kļūs par profesionālā dienesta karavīriem.”

Aizsardzības ministrija aicina jauniešus līdz šā gada 15. jūnijam brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam, lai 11 mēnešu ilgās apmācības uzsāktu 2025. gada janvārī. Šajā iesaukumā plānots iesaukt 210 personas.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka karavīram, kurš dienestam pieteicies brīvprātīgi un pildīs 11 mēnešu dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem plānota 600 eiro apmērā, savukārt valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā iesaukto ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem – 300 eiro apmērā. Atvaļināšanās kompensācija pēc dienesta beigām – 1100 eiro. Minētās summas ir neto jeb summas, ko dienesta veicējs saņems uz rokas.

— “Latvijas Avīze”

Labdarības tirgū savāc rekordlielu summu

Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā Smiltenē notika ikgadējais labdarības pasākums “Balta, balta mana sirds”, kurā tradicionāli tika vākti ziedojumi Smiltenes novada bērniem ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma programma piedāvāja daudz dažādu aktivitāšu, kurās ieeja bija par ziedojumu. Kopējā saziedotā summa šajā un iepriekš notikušajos 2024. gada labdarības akcijas pasākumos ir rekordliela ‒ 3802,30 eiro. Arī šogad būtisku pienesumu labdarības akcijai deva labdarības tirdziņš, kurā par ziedojumiem varēja iegādāties dažādus iedzīvotāju rokdarbus. Pirmo reizi ar savu atsevišķu stendu akcijā iesaistījās vairākas Smiltenes novada bibliotēkas, atklājot gan bibliotekāru, gan apmeklētāju vaļaspriekus, kuru “augļus” varēja iegādāties par ziedojumiem.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. #SIF_MAF2024