REĢIONU ZIŅAS: Saglabā rakstaino cimdu mantojumu

Šīgada Muzeju nakts tēma saistīta ar mūsu vērtību stāstiem vai dažādu priekšmetu popularizēšanu no muzeju krājuma. Gatavojoties Muzeju naktij un iedziļinoties šajā tēmā, arī Alūksnes novada muzejs vēlējās akcentēt sava muzeja krājumu. Viena no krājuma vērtībām ir tekstilijas, arī adītie rakstainie cimdi.

“Zinot, ka tradīcijas tiek saglabātas, bet ir arī zūdošas, jo vietā nāk laicīgās lietas, gribas saglabāt mūspusei raksturīgos cimdu rakstus, tādēļ radās ideja darināt rakstaino cimdu kopijas. Cimdus, ko pētīt, izvēlējāmies no Alūksnes muzeja krājuma, kas glabājas Alūksnē un Jaunlaicenē. Darināt cimdu kopijas aicinājām novada rokdarbnieces,” saka Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa.

“No visa krājuma katra rokdarbniece izvēlējās vienu vai divus cimdu pārus, kuriem vēlas izgatavot kopijas. No šiem darbiem vēlāk muzejā veidosim izstādi, kur varēsim vēsturisko materiālu salīdzināt ar mūsdienās radīto. Katram darbam būs pievienots arī tehniskais zīmējums un darba apraksts, lai interesenti, to apskatot, var nofotografēt un mēģināt mājās uzadīt paši, mantojumu saglabājot nākamajām paaudzēm,” saka J. Baldiņa.

Akcijas izstādi plānots atvērt Muzeju naktī 17. maijā. Plānots, ka tā būs skatāma līdz pat Ziemassvētkiem, kad adīto rakstaino cimdu tēma būs aktuāla un arī gadalaikam piemērota.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Aizkrauklē durvis ver divas kafejnīcas

Aizkrauklē, tirdzniecības centrā “IGA centrs”, nesen atklāta lielveikala “TOP” līnijas kafejnīca, kas Latvijā pazīstama ar nosaukumu “Pasēdnīca”. Tā pilsētā ir jaunpienācēja.

Savukārt Aizkraukles otrā galā durvis vērusi kafejnīca “Panna”, kura pilsētā darbojas jau daudzus gadus. Iepriekš “Panna” nomāja telpas “IGA centrā”, taču nomas līguma termiņš tuvojās beigām un netika pagarināts, tāpēc bija jāmeklē jaunas telpas. SIA “IMIga” valdes priekšsēdētāja Inguna Grandāne sacīja, ka bija jau laikus par to informēta, tomēr pēc 15 gadu darba iestājās neliels mulsums. Bēdāties gan nebija laika, jo uzņēmums turpināja strādāt. Labiekārtotā virtuvē, kas atrodas Koknesē, gatavoja ēdienu piegādēm un meklēja telpas jaunai mājvietai.

Marta sākumā atbrīvotajās telpās darbu sāka SIA “Firma Madara 89” piederošā “Pasēdnīca”, kurai līdzās ir arī veikals “TOP”. Marta izskaņā jaunās telpās klientus sāka uzņemt arī “Panna”, kuras pirmsākumi meklējami 1993. gadā Lielvārdē.

Interesanti, ka ēdnīca tajās telpās bijusi arī padomju laikā. Tie, kas tālajos gados bija iegriezušies pilsētas ēdnīcā, var atsaukt atmiņā telpu iekārtojumu toreiz un salīdzināt ar tagadējo, jo telpas piedzīvojušas lielas pārvērtības.

“Panna” iet līdzi laikam un pārsteidz ar vairākiem jaunumiem. Ēdienkarte vairs nebūs uzrakstīta uz tāfeles, tas, ko pavāri konkrētajā dienā būs pagatavojuši, būs redzams ekrānos. Tāpat ekrānos varēs apskatīt banketa ēdienkartes un galdu servējumus, kā arī ēdienu fotogrāfijas. Pagaidām tā vēl ir iecere, ko drīz īstenos.

Jaunums šajā kafejnīcā ir “Pannas skapis”, kurā izlikti ēdieni līdzņemšanai. Ja nav vēlēšanās stāvēt rindā, būs pašapkalpošanās iespēja. Klāsts gan būs ierobežots, un norēķināties par “Pannas skapja” ēdieniem un kafiju varēs pašapkalpošanās kasē.

SIA “IMIga” valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Inguna Grandāne ar prieku stāsta, ka arī jaunajā “Pannā” ir tie paši darbinieki, kas strādāja iepriekšējā. Lai arī kafejnīca atsākusi darbu, visas ieceres vēl nav īstenotas. Top terase, kur maltīti varēs ieturēt siltajā laikā, nepieciešami arī citi uzlabojumi.
— Laikraksts “Staburags”

Nākamgad festivāli Bauskā nenotiks

Baušķeniekiem un pilsētas viesiem šogad Bauskas pilskalna estrādē notiekošajos festivālos būs jāmēģina izklaidēties par diviem gadiem uzreiz – labiekārtošanas projekta dēļ nākamgad pasākumiem parks būs slēgts.

“Labiekārtošanas projektu pabeigs šī gada aprīlī. Tad sludināsim iepirkumu un ļoti ceram, ka visi pasākumi Bauskas pilskalna parkā šogad varēs notikt līdz 1. septembrim. Septembrī varēsim nodot parka teritoriju būvniekam. Būvnieka darbi noritēs šogad rudens periodā un visu nākamo gadu. Darbi jāpabeidz līdz 2026. gada beigām, 2027. gada sākumā parku atklās,” informē Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs.

Iepriekšējās sarunās izskanēja informācija, ka pēc projekta nosacījumiem var rasties situācija, kad pasākumus drīkstēs rīkot tikai estrādes teritorijā, nevis visā parkā. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (NA) pauda, ka pēc labiekārtošanas varēs notikt visi tie paši festivāli, kas notika līdz šim.

Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti interesējās, kā Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis saskata pilskalna parka nākotni, ko varētu organizēt parkā un ar ko sadarboties.

“Parkam vajadzētu būt kā papildu iespējai apmeklētājiem, kas nāk uz pili. Tur var būt pasākumi, teātra izrādes, koncerti, bet vieta nav piemērota masu pasākumiem, kuru mērķis ir sapulcēt vairāk cilvēku, ievest lielu aparatūru, skatuvi. Ir sarežģīti gandrīz katru nedēļas nogali skatuvi jaukt nost, vest ārā, vest atkal jaunu skatuvi. Uz pasākumiem alu ved ar “fūri” pa ceļu, kas nav tādam transporta līdzeklim domāts. Es nesaprotu, kāpēc jāorganizē karuseļi un atrakcijas ainaviski skaistā vietā. Šāds ļembasts un cilvēku pūļi iznīcina ainavu un atmosfēru. Ir jānosaka kapacitāte, līdz kādai var rīkot pasākumus, un jārisina transporta pieejamība pa upes krastu, lai var piebraukt, neskarot gājēju celiņu. Cilvēki tur stāv, fotografējas, un tad no aizmugures nāk lielā “fūre”! Kāds brauc iekšā, kāds ārā – tā nav normāla situācija,” raksturo M. Skanis.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Uzvarot erudīcijas spēlē, nopelna klasei ekskursiju

Smiltenes vidusskolas 12. klases skolēnu komanda “Upeņotāji” ieies vēsturē kā pirmās erudīcijas spēles “Prāto URDĀ” uzvarētāji.

Šo spēli 10.–12. klašu skolēniem rīkoja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parks “URDA”.

Pieteicās 33 komandas. No tām pēc divām kārtām finālā iekļuva 12 labākās. Smiltenes vidusskolas “Upeņotāji” uzvarēja, sacenšoties ar zinošākajiem jauniešiem no Salacgrīvas, Gulbenes, Rugāju, Limbažu, Krimuldas, Balvu, Valmieras, Cēsu, Rugāju un citām izglītības iestādēm. Balvā komanda saņēma transporta kompensāciju 300 eiro vērtībā, ko jaunieši nolēmuši izlietot klases ekskursijai, tikai vēl jāizdomā, uz kurieni.

“Prāto URDĀ” ir pavisam jauns pasākums, ko SIA “ZAAO” un dabas un tehnoloģiju parks “URDA” piedāvā 10.–12. klašu skolēniem ar mērķi rosināt viņus izmantot jau esošās zināšanas un paplašināt tās par vides jautājumiem (atkritumu samazināšanu, pareizu apsaimniekošanu, vides ilgtspēju, aprites ekonomiku, dabas resursu saudzēšanu un tamlīdzīgi). Lai erudīcijas spēle būtu pēc iespējas kvalitatīvāka, “URDA” tās rīkošanā iesaistīja profesionālu prātošanas spēļu rīkotāju ar pieredzi Jāni Siliņu. Atbildes bija jāmeklē tikai pašu jauniešu galvās, viedtālruņus spēles laikā nedrīkstēja izmantot.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Videokameras palīdz notvert huligānus

Videonovērošanas kameras ir viens no veidiem, kā cīnīties ar huligāniem pilsētas parkos un citās sabiedriskās vietās.

Nupat Gulbenē, Gulbīšu parkā, izvietotas jaunas novērošanas kameras. Gulbenes pilsētā novērošanas kameras palīdz notvert huligānus jau sen, un Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards atzīst, ka šādu kameru izvietošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt postījumu nodarīšanu, kā arī operatīvi atklāt to, kurš cilvēks veicis huligānisku rīcību. Runājot par kopējo situāciju parkos un pilsētā, M. Didrihsons-Linards uzsver, ka huligānismam ir viļņveida raksturs. “Nav gan tā, ka Gulbenes novadā būtu izteikta parku vai pilsētas rotājumu, objektu demolēšana. Tas notiek ik pa brīdim. Agrāk bija izteikta arī zīmēšana vai rakstīšana ar krāsu flakoniņiem, bet, par laimi, tā ir mazinājusies,” informē M. Didrihsons-Linards.

Viņš min, ka ir arī pārvietojamās kameras: “Tām ir saules panelis, un, ja jūtam, kur ir kāda problēma, tur novietojam šādu kameru. Aizdodam tās arī citām vietām, piemēram, ja kāda problēma ir novada pagastā un nepieciešama videonovērošana. Ar kameru palīdzību ir izdevies noķert arī huligānus. Jāatzīmē, ka par šādām rīcībām var iestāties kriminālatbildība. Par sīko huligānismu var uzlikt sodu, sākot no 70 eiro,” informē Mārtiņš Didrihsons-Linards.

Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks stāsta, ka videonovērošana ir efektīvs veids, kā mazināt huligānismu. Pārvietojamās kameras tiek uzstādītas gan mežos pie atkritumu izmešanas vietām, gan pie šķirojamo atkritumu konteineriem, ja ir tāda nepieciešamība. M. Didrihsons-Linards atzīst, ka atkritumu izmešana mežos Gulbenes novadā pēdējos gados ir krasi mazinājusies.
— Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.