zz.lv
Jau divu gadu garumā latviešu folkloras, dzīves stāstījumu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Sanita Reinsone strādā pie projekta “Smiltenes apkārtnes teikas”.
Projekta gaitā apzinātas un sistematizētas vairāk nekā 1300 teikas, kas pierakstītas Smiltenē, Aumeisteros, Bilskā, Palsmanē, Mēros, Blomē, Launkalnē, Grundzālē un citviet. Daudzas pierakstītas vietējā izloksnē, kas ir viens no vērienīgākajiem Smiltenes apkārtnē runātās valodas fiksējumiem no simt gadu senas pagātnes.
Apkopojot un apstrādājot teiku materiālu, veicot izpēti arhīvos un Smiltenes novadā uz vietas, projekta laikā sagatavots manuskripts, ko plānots papildināt ar kartēm un citiem materiāliem un publicēt grāmatā “Smiltenes apkārtnes teikas”, kas dienasgaismu varētu ieraudzīt nākamgad.
“Smiltene ir Latvijas zemākās mitoloģijas jeb tautas demonoloģijas epicentrs. Pateicoties vairākiem ļoti aizrautīgiem folkloras vācējiem 1920. un 1930. gados, Smiltenes apkārtnē fiksēts ļoti daudz teiku par vadātājiem, raudātājiem, lietuvēniem, žņaudzējiem, raganām, velniem, ērmiem, ķēmiem, vilkatām, pūķiem, vilcēm, nogrimušām naudas mucām, maldugunīm un citām savādām parādībām. Latviešu folkloras krātuvē un tās digitālajā arhīvā garamantas.lv glabājas simtiem “tumšo” teiku un ticējumu no Smiltenes apkārtnes,” stāsta S. Reinsone. Projekta laikā viņa guvusi apstiprinājumu, ka mums ir unikāls teiku mantojums un teju katrā vietā var atrast īpašus un neatkārtojamus stāstus, kas cieši sasaistīti ar apkārtnes ainavām.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Bauskas Mūzikas un mākslas skola saņem 1000 eiro naudas balvu
Bauskas Mūzikas un mākslas skola par izciliem rezultātiem konkursā “Talants Latvijai” 2023./2024. mācību gadā ieguvusi 1000 eiro līdzfinansējumu no Latvijas Bērnu fonda. Minētā naudas balva tiks novirzīta jauna saksofona iegādei, “Bauskas Dzīvi” informē skolas direktore Anita Velmunska.
Viņa pastāstīja, ka konkursa “Talants Latvijai” 33. sezona tika atklāta ar svinīgu koncertu 1. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā, kur uzstājās konkursa laureāti kopā ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kamerorķestri “Armonico” diriģenta Normunda Dreģa vadībā. Šo koncertu klātienē baudīja arī Bauskas Mūzikas un mākslas skolas direktore A. Velmunska. Tur arī tika saņemts augstais novērtējums un balva.
A. Velmunska atzīmē, ka skola piedalās šajā konkursā jau vairāk nekā desmit gadu. “Audzēkņiem un pedagogiem gatavošanās konkursam prasījusi lielu pašatdevi un pacietīgu darbu. Paldies viņiem par to!” teic A. Velmunska.
Koncertcikls–konkurss “Talants Latvijai” iedibināts 1991. gadā, un ik gadu visa mācību gada garumā šajā konkursā tiekas vairāk nekā 300 bērnu – spoži jaunie talanti no vairāk nekā 20 Latvijas mūzikas skolām. “Talants Latvijai” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs bija Arnolds Skride (līdz 2010. gadam), kura iesākto darbu turpināja Mārtiņš Jauģietis (līdz 2017. gadam). Kopš 2018./2019. gada sezonas tā mākslinieciskais vadītājs ir N. Dreģis.
Konkursa mērķis ir veicināt un sekmēt Latvijas mūzikas skolu audzēkņu profesionālo iemaņu attīstību, kā arī dot iespēju jaunajiem un topošajiem mūziķiem apliecināt savu talantu, uzstājoties Rīgas Latviešu biedrības nama koncertzālēs. “Liels prieks un gandarījums par mūsu skolas audzēkņu un pedagogu darba un sasniegumu novērtējumu!” tā A. Velmunska.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”
No Azerbaidžānas uz Gulbeni
Foto: Diāna Lozko
Gulbenes novada jauniešu centrā “Bāze” un Stradu pagasta jauniešu centrā “Ligzda” kā Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darbu sākusi 22 gadus vecā Sudaba Gulmammadova, kura gūs šeit pieredzi līdz pat nākamā gada jūnijam.
Sudaba nāk no Azerbaidžānas un pēc izglītības ir vēstures skolotāja, taču viņa sapratusi to, ka formālā izglītība viņu nebūt nesaista tik ļoti kā neformālā. “Sapratu, ka man nepieciešama pieredze un īpaši tāda, kādu sniedz dzīvošana ārzemēs. Ieraudzīju projekta pieteikumu Gulbenē un nolēmu doties uz šejieni. Tīmekļvietnē bija pieejami projekti arī no citām valstīm, taču man šķita, ka Latvijā nejutīšos tik sveši, jo arī šī ir postpadomju valsts,” stāsta Sudaba.
Viņa strādā kā brīvprātīgā ne tikai jauniešu centros, bet arī Stāķu pirmsskolas izglītības iestādē. “Jauniešu centrā veidoju aktivitātes bērniem un jauniešiem, bet bērnudārzā palīdzu skolotājiem un mācu bērniem apgūt angļu valodu. Trešdienās mēs kopā ar jaunatnes darbinieci Eviju Krivmani dodamies uz Stāķu pamatskolu, kur kopā dejojam ar bērniem,” teic jauniete. Katru reizi tiek mēģināta kāda cita deja, un viņa atzīst, ka ir pamēģinājusi mācīties arī latviešu tautas dejas, taču tās šķitušas gana sarežģītas. “Veidojam arī interkulturālos vakarus, un tā ir iespēja arī vietējiem uzzināt ko vairāk par tām valstīm, no kurām nāk brīvprātīgie,” stāsta Sudaba.
Viņai ļoti patīk Latvijas daba, taču klimats Latvijā, salīdzinot ar Azerbaidžānu, ir auksts un pie tā ir grūti pierast. “Protams, jūtu arī kultūras atšķirības un valodas barjeru, bet man patīk šejienes cilvēki, un viņi šķiet draudzīgi,” atklāj Sudaba.
Brīvprātīgo kustība ir populāra arī Azerbaidžānā, un tā norit ne tikai projektu ietvaros, bet brīvprātīgie tiek piesaistīti arī dažādu lielu pasākumu rīkošanā.
— Laikraksts “Dzirkstele”
Ceļos iegulda sešus miljonus
Aizkraukles novada ceļu uzlabošanā šogad ieguldīts ap sešiem miljoniem eiro un atjaunoti vairāki autoceļi visās pagastu apvienībās, izņemot Neretas.
Vieni no lielākajiem darbiem veikti Jaunjelgavas apvienībā. Kopējā ieguldītā summa ir trīs miljoni eiro. Pārbūvēts ceļš Robežnieki–Bajāri–Aprāni Seces pagastā. Tam vien bija nepieciešams 1,1 miljons eiro. Pārbūvēts ceļš Daudzese–Tapaskrogs četru kilometru garumā par pusmiljonu eiro. Tāpat par pusmiljonu eiro veikta Daudzeses pagastā esošā ceļa Pelši–Strautiņi pārbūve 3,7 kilometru garumā.
Kokneses apvienībā šogad veica ceļa Bilstiņi–Atradze divu posmu – no A6 šosejas līdz viesu namam “Divas upes” un arī līdz Atradzes kapiem – seguma atjaunošanu un dubulto ceļa virsmas apstrādi. Šie darbi izmaksāja 1,35 miljonus eiro. Turpat Kokneses apvienībā izbūvēts jauns ceļš – Pīlādžlauki. Tam bija nepieciešami 200 tūkstoši eiro. Ceļš ir īss, tikai ap 250 metru, bet tas noderēs uzņēmējdarbības attīstībai. Plānots, ka tuvākajā laikā uz šo vietu pārcelsies uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, kā arī, iespējams, šeit degvielas uzpildes staciju būvēs uzņēmums “Circle K”.
Salīdzinoši mazāk darba bija, bet turpmāk lielāki paredzēti Skrīveru pagastā. Skrīverieši un pagasta viesi būs gandarīti, kad noslēgsies ceļa Klidziņa–Skrīveri ceļa remonts. Lai darbu veiktu, nepieciešami 800 tūkstoši eiro. Šī summa ir no pašvaldības un paredzēta ilgi gaidītā gājēju celiņa ierīkošanai. Brauktuves remontu veiks uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” par saviem līdzekļiem. Ar ES finansējuma atbalstu Skrīveru centrā remontēs dzelzceļa stacijas laukumu un ielu, kas ved uz to no Daugavas ielas. Šeit plānots izveidot rotācijas apli, ierīkot interaktīvos stendus, soliņus.
Būtiski uzlabojumi veikti Pļaviņās, Daugavas ielā, par kopējo summu divi miljoni eiro, un pēc vairāk nekā gadu ilgušajiem remontdarbiem iela beidzot atvērta satiksmei.
Lielākā daļa naudas, kas ieguldīta pārbūves darbos, ir pašvaldības aizņēmums Valsts kasē, kā arī piesaistīti ES fondu līdzekļi. Darbi saplānoti arī nākamajiem diviem gadiem.
— Laikraksts “Staburags”
Reklāma