Andra Ozola
Saeimā vakar galīgajā lasījumā pieņemts Vietējo pašvaldību referendumu likums, kas ļaus iedzīvotājiem lemt par pašvaldības attīstības stratēģiju, būvobjektu celtniecību vai domes atlaišanu, kā arī noteiks kārtību, kādā ierosināt un rīkot referendumu, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa .
Ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!): “Pašvaldību līdzsvarota attīstība nav iespējama bez sabiedrības atbalsta un iesaistes lēmumu pieņemšanā. Jaunais likums veicinās līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu risināšanā, piešķirot lielāku nozīmi iedzīvotāju viedoklim.”
Tiesības ierosināt pašvaldības referendumu būs gan pašvaldības domei, gan vēlētājiem, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ir reģistrēti vēlētāju sarakstā un kuru dzīvesvieta ir reģistrēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai viņiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Dome nevarēs ierosināt pašvaldības referendumu par domes atlaišanu.
Pašvaldības referendumu varēs rīkot par:
- pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem;
- domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību;
- domes atlaišanu.
Parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana pašvaldības referendumā paredzēta gan klātienē, gan elektroniski. Elektroniskai parakstu vākšanai tiks izmantots vietējo pašvaldību referendumu parakstu vākšanas e-pakalpojums portālā www.latvija.lv.
Pašvaldību referendumu likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, līdz tam izveidojot elektronisko balsošanas sistēmu un veicot nepieciešamās izmaiņas Vēlēšanu reģistra likumā.
Foto: no arhīva
Reklāma