22.februārī no pulksten 10 līdz 16 gaidāms tiešsaistes seminārs un ekspertu diskusija Eiropas dienā noziegumos cietušajiem.
Pērn tas pulcēja dažādas valsts, pašvaldību un nevalstiskās organizācijas, kā arī citas iestādes, dienestus un interesentus – kopā ap tūkstoti dalībnieku. Vienojošas aktualitātes – noziegumos cietušo atbalsta – kontekstā bija iespēja uzzināt citam par cita darbību, informē semināra rīkotāji.
Semināra organizatoru pārstāvji – biedrības “Skalbes” direktors Raivo Vilcāns un Atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem 116006 vadītāja Santa Laimiņa piekrita dalīties secinājumos par pagājušo gadu un ieskicēt šā gada semināra saturu. Seminārs ar diskusiju piesaista arī ar cietušo jomu nesaistītu interesentu uzmanību sabiedrībā.
Kādi ir semināra iemesli un mērķi? Laikam ne jau tikai atzīmēt Eiropas dienu noziegumos cietušajiem?
Raivo Vilcāns: Šis seminārs ir svarīgs, lai ikviens varētu uzzināt aktuālu informāciju par noziegumiem – gan parasti cilvēki, gan speciālisti, ar mērķi pēc iespējas vairāk pasargāt cilvēkus no kļūšanas par noziegumu upuriem un arī veicināt jau esošo noziegumu upuru pilnvērtīgu rehabilitāciju pēc nozieguma, kas nozīmē nepieciešamā atbalsta saņemšanu, lai viņi var atgriezties sabiedrības procesos pēc šī nozieguma.
Plašāks mērķis izriet arī no Eiropas Savienības kopējā mērķa, proti, tā ir diena noziegumos cietušajiem, kura savā būtībā simbolizē to, ka ikvienam cietušajam pastāv grūtības sasniegt savu tiesību aizsardzību un arī vajadzības, kas rodas cietušā ceļā.
Nozieguma upura stāvoklis ietver daudz psiholoģiskas, organizatoriskas, juridiskas, sociālās, finansiālas un citas vajadzības, kuras ne vienmēr tiek sniegtas noziegumos cietušajam. Cietušais var būt neziņā, kur vērsties vai arī pieejamās atbalsta iespējas kādu individuālu iemeslu dēļ var būt nepieejamas konkrētās situācijās.
Tātad ir arī starptautiskie mērķi?
Raivo Vilcāns: Jā, Eiropas Savienības cietušo direktīva, kura savā būtībā aizstāv sešas cietušā tiesības vai vajadzības, kuras dalībvalstīm ir jānodrošina, tostarp arī Latvijai. Tās ir – tiesības tikt saprastam, tiesības uz informāciju un atbalstu, tiesības uz juridisko interešu aizsardzību, tiesības uz aizsardzību no sekundārās viktimizācijas jeb atkārtotas upura pakļaušanas nozieguma traumatiskajām sekām, tiesības uz konfidencialitāti un tiesības uz kaitējuma atlīdzību jeb kompensāciju. Šī direktīva ir spēkā esoša un tā īsteno cietušo tiesību aizsardzību tāpēc, ka tā ir problēma ne tikai Latvijā, tā ir problēma arī visnotaļ attīstītās Rietumeiropas valstīs. Arī tur cietušie saskaras ar grūtībām pat, ja sociālā atbalsta sistēma ir daudz spēcīgāka.
Cik sen tādu sākāt rīkot?
Raivo Vilcāns: Pirmais seminārs bija 2018.gadā, un tas noritēja daudz mazākā apjomā. Pēc tam bija pārtraukums, jo mums nebija finansējuma, lai to organizētu. Un attiecīgi pēdējais un lielākais bija pagājušogad, kurā jau bija ap tūkstoti cilvēku iesaistīti. Piedalījās daudzi dažādu nozaru pārstāvji, kuru darbībai ir saistība ar cietušo tiesībām. Noziegumos cietušo vajadzības ir ļoti, ļoti dažādas, un tās nav kādas vienas iestādes kompetencē.
Pēc kā izvēlas semināra tēmas? Vai tajā ir nozīme statistikai no atbalsta tālruņa 116006?
Raivo Vilcāns: Statistikai no atbalsta tālruņa ir visnotaļ liela nozīme, ņemot vērā, ka atbalsta tālrunis ir tas punkts, kur uzrodas citur nepamanīts cietušais. Piemēram, policijā gadās, ka kāds iesniegums objektīvu vai dažkārt neobjektīvu iemeslu dēļ netiek izskatīts, tad uz cietušo tālruni mēdz zvanīt tādi cietušie, no kuriem 90% zvanītāju vispār nav vērsušies tiesībsargājošās iestādēs. Visbiežāk tā ir ģimenes vardarbība, bet ir arī citi gadījumi. Un tieši uz tā bāzes mēs arī veidojam semināru ar mērķi vēstīt tās noziedzības kategorijas un cietušo vajadzības, kuras nav pietiekami apzinātas.
Kas ir šā gada aktualitāte? Kādas tēmas varētu būt?
Santa Laimiņa: Šā gada tēmas turpina iepriekšējā gadā uzsāktās. Tās ir – vardarbība ģimenē, kaitējuma atlīdzība vai izlīgums, cilvēktiesības, darba vides noziegumi, noziegumi internetā un ekonomiskie noziegumi (krāpšanas).
Vai ir kāda statistika? Cik zvani bijuši uz tālruni pagājušā gada laikā? Kādi ir biežākie notikumi?
Santa Laimiņa: Pagājušogad pavisam bijušas vairāk nekā trīs tūkstoši sarunu ar cietušajiem, no tām 1374 – pa tālruni noziegumos cietušajiem 116006 un vēl 1853 sarunas – čatā mājaslapā “cietušajiem.lv”. No visiem, kas meklējuši atbalstu, sievietes bijušas 61% no zvanītajiem un 39% – vīrieši. Visbiežāk pēc atbalsta klienti vērsušies latviešu valodā – 72% no konsultācijām, savukārt krievu valodā – 28% no visām konsultācijām.
Raivo Vilcāns: Izplatītākās ir trīs kategorijas – ģimenes vardarbība, miesas bojājumi un krāpšanas. Krāpšanu apjoms pēdējā laikā ir krietni audzis saistībā ar attālinātajiem pakalpojumiem, proti, biežāk zvana telefonkrāpnieki vai notiek cita veida krāpniecība internetā. Tas loģiski saistīts ar to, ka pandēmijas ierobežojumu ietekmē arī daļa mūsu dzīves pārgājusi uz internetu.
Vai tendences atšķiras pa gadiem?
Raivo Vilcāns: Šīs trīs kategorijas dominē gadu no gada. Diemžēl ģimenes vardarbības gadījumas gadu no gada esam ar vieniem no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, un tieši tādēļ šī tēma ir pastāvīgi aktuāla, neskatoties uz centieniem ieviest papildu aizsardzības iespējas. Par miesas bojājumiem, kas iegūti ārpus ģimenes, jāpiebilst, ka šī problēma ir izplatīta galvenokārt starp vīriešiem. Krāpniecībā, pēc mūsu datiem, par upuriem kļūst jebkurš, neatkarīgi no vecuma un dzimuma.
Kas ir aicināti piedalīties seminārā – vai tikai organizācijas vai arī plaša sabiedrība?
Raivo Vilcāns: Organizāciju ir visai daudz, kuras aptver savu nišu. Ir grūti pat visas uzskaitīt. Cietušo joma ir starpdisciplināra, tas nozīme, ka tajā ir dažādu nozaru pārstāvji, kā piemēram, juristi, psihologi, sociālie darbinieki. Ārpus tiesvedībām ir svarīgi, kā cilvēks pēc kļūšanas par nozieguma upuri atgriežas sabiedrībā, jo smagi noziegumi spēj radīt ilgstošas, ilggadējas sekas, kas liedz cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Iepriekšējā seminārā starp klausītājiem vairākumā bija profesionāļi, bet jānorāda, ka informācija, kas tiek pasniegta, ir vērtīga arī parastam klausītājam. Kā klausītājus aicinām visus interesentus.
Kādas ir atsauksmes par pērno semināru? Un kādi bija secinājumi pašiem?
Raivo Vilcāns: Spriežot pēc iepriekšējā gada dalībnieku aptaujas rezultātiem, daudzu nozaru speciālisti atzina šo semināru par kvalitatīvu, pauda, ka viņi guvuši daudz vērtīgas informācijas savam turpmākajam darbam. To mēs konstatējam profesionālajā līmenī.
Uz agrākās pieredzes fona pērn bija unikāls Latvijā nebijuša apjoma seminārs, kur dažādu nozaru pārstāvji arī paši atzina, ka viņiem nebija tik labi zināms par to, ko dara citi. Šāda veida pasākums ir bijis viennozīmīgi vērtīgs profesionāļiem, un arī tie cilvēki, kas piedalījās kā klausītāji, guva ļoti daudz vērtīgas informācijas, un dažos gadījumos viņi pat uzzināja par citu noziedzīgo nodarījumu specifiku.
Ir daudz organizāciju, kuras labi dara savu darbu, bet mēs varam nezināt pat par otras organizācijas eksistenci un par to, ka viņi dara šo labo darbu. Tāpēc seminārs ir mērķēts arī uz pašiem speciālistiem, kur viņi var gūt informāciju par citu darbu, un, iespējams, arī savstarpēji sadarboties.
Ne tikai starp runātājiem, bet arī starp klausītājiem vairākumā bija profesionāļi, bet viss var mainīties, jo informācija, kas tiek pasniegta ir vērtīga arī parastam klausītājam.
Vairāk par semināru: https://www.facebook.com/events/699581394537929/
Lai reģistrētos dalībai šā gada tiešsaistes seminārā “Zoom” platformā, jāaizpilda reģistrācijas anketa: https://ej.uz/cietusajiem2022. Ikvienam interesentam būs iespēja sekot līdzi semināram tiešraidē “Skalbes” Facebook lapā https://www.facebook.com/skalbes, tajā skaitā rakstiskā veidā uzdot jautājumus ekspertiem.
Eiropas Padome 1990.gada 22.februārī izdeva Cietušo hartu, kas noteica noziegumos cietušo tiesības. Lai apzinātu cietušo intereses, vajadzības un ar to saistītās problēmas, kā arī veicinātu turpmāku noziegumos cietušo situācijas uzlabošanu un starpinstitūciju sadarbības uzlabošanu, Eiropas Savienības dalībvalstīs ik gadu 22.februāri tiek atzīmēta Eiropas diena noziegumos cietušajiem.
Foto: publicitātes
Reklāma