Gaitis Grūtups
Reģistrējoties 140 dalībniekiem, Tīreļu ciemā Ārsta mājas pagalmā pirmo reizi tika svinēti “Senā Kalnciema svētki”.
Jelgavas novada Valgundes pagasta Tīreļu ciema Ārsta māja mūsdienās ir pazīstama kā bibliotēkas, pašvaldības aktivitāšu centra, kā arī Kalnciema muzeja mājvieta, taču nams celts kā Kalnciema doktorāts. Tīreļu ciems ir vecā Kalnciema pagasta centrs, kurā agrāk bija vieta gan skolai, gan arī pagastmājai.
Sākās ar sarunām bibliotēkā
Vairāk nekā desmit gadu Ārsta mājā Tīreļu ciema bibliotēkā jaunais vēsturnieks un Kalnciema-Klīves draudzes ērģelnieks Dāvis Beitlers sadarbībā ar bibliotekāri Viju Jansoni rīkoja vecā Kalnciema pagasta ļaužu tikšanās. Tajās reizēs bibliotēkā tika runāts par dzimtu vēsturi, skatītas fotogrāfijas un citas aizvadīto laiku liecinieces. Īpaši tika godātas izcilības – Jelgavas un Rundāles piļu cēlājs Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans Bīrons, kurš ir dzimis Kalnciema muižā, etnogrāfs, Āfrikas pētnieks Ziedonis Ligers u. c. Taču šoreiz pasākums notika ievērojami plašāk un beidzās tikai pusnaktī – ar zaļumballi.
Kalnciems nav iedomājams bez māla
Viens no “Seno Kalnciema svētku” elementiem bija māls. Uzrunājot svētku dalībniekus, Kalnciema muzeja pārstāvis D.Beitlers uzsvēra, ka 20. gadsimta sākumā, kad Rīgā izraisījās būvniecības bums, nepilnu piecpadsmit kilometru garā Lielupes kreisā krasta posmā starp Kaigiem un Krasta ciemu senči, smagi strādājot, ķieģeļus cepa astoņdesmit krāsnīs. Mālu svētkos aicināja izjust Lielupes kreisajā krasta esošās Kalnciema pagasta pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja Ilona Mellupa. Viņas vadībā daudzi izmēģināja roku, veidojot, trauciņus un citus priekšmetus. Vai svētku dalībnieku rokās tiešām bija Kalnciema māls? I.Mellupa ar smaidu paskaidroja, ka viņa strādā ar Lielauces mālu, taču šoreiz līdzi ir patrāpījies “spānis”, kas izrakts Pireneju pussalā. Kalnciema pusē mālus tagad nerok.
Visu rakstu lasiet 18. augusta laikrakstā “Zemgales Ziņas”
Teksts un foto: Gaitis Grūtups
Reklāma