Domājot par izglītības sistēmu un izglītības nozares profesionāļiem, viņu darba vidi, nevar noliegt, ka skola ir mikroklimats, kas spoguļo sabiedrību kopumā. Skolotājs ir viens no nozīmīgākajiem zobratiem šajā ekosistēmā, tādēļ izglītības nozares profesionāļu labbūtība ir temats, par ko sabiedrībai ir jādomā. Vairāk par skolotāju personības izaugsmes aspektiem stāsta “Ziedoņa klases” vadītāja Elizabete Pavlovska.
Kādēļ skolotājiem ir jābūt personībām
Pēdējos gadus izglītības nozarē ir samilzušas problēmas, tādēļ visai sabiedrībai svarīgi meklēt iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai. Skolotājs ir ne tikai mācību priekšmetu pasniedzējs, kas skolēnam dod rīkus, lai apgūtu jaunas tēmas, bet arī persona, kas sadzīviski rūpējas par mūsu nākotni – jauniešiem. Reizēm steidzīgajiem mūsdienu vecākiem nav nemaz tik daudz laika, lai regulāri pavadītu laiku ar saviem bērniem un izglītotu jauniešus tik daudz, kā to dara skolotāji.
Kā lai saguris un neiedvesmots cilvēks – skolotājs – parūpējas par citiem, ja par viņu neviens nerūpējas un tikai nosoda? Ir skaidrs, ka mēs taču visi gribam, lai mūsu valsts nākotne ir inteliģenti un gudri cilvēki ar attīstītu personību un emocionālo inteliģenci. Nenoliedzami skolotāju semināros un obligātajās apmācībās lielākoties runā par profesionālo pilnveidi – kā pasniegt konkrētu mācību priekšmetu un izmantot tehnoloģiskos rīkus.
Savukārt, biznesa vidē uzņēmējiem piedāvā konferences un seminārus, kā pilnveidot sevi kā cilvēku, kā kļūt labākam vadītājam, kolēģim, draugam. Arī skolotāji ir pelnījuši augt ne tikai kā profesionāļi, bet arī kā personības, lai spētu dot jaunietim pēc iespējas vairāk.
Personības attīstība
Šogad jau trešo gadu notika Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” izglītības iniciatīvas “Ziedoņa klase” konference “Skolotājs ir personība”, kurā aktualizētas izglītības nozares profesionāļu personības attīstībai veltītas tēmas.
Lektori un darbnīcu vadītāji apskatīja visdažādākās dzīves jomas un piedāvāja rīkus, lai mazinātu stresu, atbrīvotu ķermeni, pareizi elpoto, attīstītu kritisko domāšanu un argumentāciju, pārvaldītu enerģijas menedžmentu un izprastu kustību mākslu. Šīs dažādās tēmas izvēlētas, aptaujājot izglītības jomas profesionāļus – ko viņi vēlas pieredzēt un dzirdēt. Skolotāji ir ļoti atvērti sarunām par to, kas viņiem varētu palīdzēt. Sabiedrības uzdevums ir to sadzirdēt, stiprināt skolotāju personību, stāju un identitāti, kas varētu mazināt jomas profesionāļu izdegšanu un tādejādi uzlabotu arī mūsu jauniešu labbūtību.
Trīs lietas no konferences “Skolotājs ir personība”, kas noderēs jebkurai personībai
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadītāja Dana Bjorka aicināja ikvienam ļauties mākslai un mudināt radoši izpausties ikdienā. Lektore uzsvēra, ka radošas aktivitātes – zīmēšana, kustība, improvizācija – jebkāda mākslas pieredze ir atraisīšanās un saliedēšanās rīks.
Savukārt kritiskās domāšanas treneris Juris Baltačs stāstīja par to, ka katram cilvēkam ir psiholoģiskas pamatvajadzības, kuras regulāri ir nepieciešams apzināt un apmierināt. Lektors uzsver arī to, ka patiesi komplimenti un pateicības ir instrumenti, kas var atkausēt sarunas biedrus.
Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, aktrise Zane Daudziņa stāstīja par to, cik svarīgs ir ārējais veidols, balss un izteiktais vārds. Daudziņa min, ka neviena uzstāšanās komponente nav derīga bez otras. Uzstājoties ir jāatceras atslēgas elementi – acu kontakts, stabila stāja, smaids auditorijai.
Jo vairāk par samilzušām problēmām runāsim, jo vairāk radīsim spēku un iemeslus doties uz priekšu. Ja mēs vēlamies kvalitatīvu nākotni, tad skolotājam ir jābūt virs vidējā – ar algu stipri virs vidējās un ar inteliģenci virs vidējā sabiedrības locekļa.
Foto: publicitātes
Reklāma