Statistikas augšgalā – kritieni un kaulu lūzumi

Darba drošības noteikumi nav ķeksīša, bet darbinieka dēļ.

“Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās,” – šo sakāmvārdu var attiecināt uz katru dzīves situāciju, arī tām, ar ko sastopamies darbavietā. Laiki, kad ļaudis pret instrukcijām un instruktāžām, kas saistītas ar viņu pašu drošību, varēja izturēties bezatbildīgi, palikuši pagātnē. Taču arī mūsdienās netrūkst gadījumu, kad nelaimes iemesls ir darbinieka neapdomība. Šī iemesla dēļ instrukcijām un instruktāžām par darba drošības jautājumiem jābūt rakstītām pēc iespējas vieglākā, saprotamākā valodā, uzskata Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs, galvenais Valsts inspektors Andris Saulītis.

Pirmais solis – risku izvērtēšana
Katrā uzņēmumā, katrā darbavietā ir nepieciešama darba aizsardzības sistēmas izveide, ko izstrādā darba aizsardzības speciālists. Darba devēja uzdevums ir šādu speciālistu, protams, ar atbilstošu izglītību, pieaicināt. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un specifikas ir noteikts, kādam šim darba aizsardzības speciālistam ir jābūt. Ja tiek nodarbināti līdz pieciem darbiniekiem, šim speciālistam pietiek ar minimālo darba apmācības apjomu, savukārt, ja uzņēmums ir lielāks un ja tā specifika ir saistīta ar bīstamu nozari, ir jāpiesaista darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību vai arī kompetenta institūcija, kas veiks risku izvērtēšanu.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsaprot, ka nepastāv tāds uzņēmums vai darbavieta, uz kuru neattiektos noteikumi par darba aizsardzību. “Darba aizsardzības speciālists, piesaistot darbinieku pārstāvi vai darbavietas priekšnieku, vispirms izvērtēs, kādi uzņēmumā pastāv riski. Ir precīzi jāizrunā, kas šeit tiks darīts, līdz ar to tiek izvērtēti visi iespējamie riski. Kad tas ir izdarīts, jāuzraksta veicamo darbību plāns, kas darāms, lai konstatētos riskus novērstu. Ja novērst nav iespējams, ir jādara viss, lai tos mazinātu,” skaidro A. Saulītis. Mērķis ir visiem strādājošajiem radīt pēc iespējas drošāku darba vidi. Runa ir gan par speciālajiem darba aizsarglīdzekļiem, gan arī par ergonomiskām mēbelēm, piemēram, krēsliem, galdiem, pie kā pēc garu darba stundu pavadīšanas, pārnākot mājās, cilvēks nejutīsies pārguris vai citādi slikti.

Pēc risku izvērtēšanas tiek izveidotas instrukcijas. Savukārt darbiniekiem, pirms sākt strādāt, ir jāiepazīstas gan ar uzņēmuma specifiku, gan ar potenciālajiem riskiem. “Tiek veikta instruktāža, kurai jābūt vieglā, saprotamā valodā. Cilvēku instruē, kādas iekārtas viņš lietos, kā sniedzama pirmā palīdzība nelaimes gadījumos, kā arī – kur šādās situācijās vērsties un daudz kas cits.”

Veselības pārbaude arodslimību novēršanai
Ne mazāk svarīgi par iespējamiem riskiem ir saprast, kādas var būt potenciālās arodslimības, ar ko nākotnē darbinieki varētu saslimt. Tāpēc vēlams ļoti nopietni attiekties pret obligātajām veselības pārbaudēm (OVP), pret ko vēl aizvien daļa izturas vieglprātīgi, lai neteiktu, ka nevērīgi, taču Andrim Saulītim netrūkst argumentu, kā šāda attieksme var nopietni kaitēt darbiniekam pašam. “Pirmā obligātā veselības pārbaude ir jāiziet pirms darba attiecību uzsākšanas, lai saprastu, vai cilvēks šo darbu vispār var veikt. Pēc tam veselības pārbaude jāatkārto vai nu reizi gadā, vai reizi trīs gados. Nedod, Dievs, ja pēkšņi darbiniekam kaut kas notiek, piemēram, iestājas arodsaslimšana!” pauž Valsts darba inspekcijas vadītājs. “Jā, dzīvē visādi gadās, ir ļaudis, kuri šo uzskata par lieku apgrūtinājumu, taču es pats zinu gadījumus, kad darbinieki pēc šīs pārbaudes ir pateicīgi, jo ārsti ir atklājuši kādas veselības likstas, par kurām cilvēks iepriekš nav zinājis. Līdzīgi ir ar profilaktiskajām pārbaudēm, ko katru gadu iesaka veikt. Cilvēks pats izvēlas tās veikt vai ignorēt.”

Pētījumi atklāj: ja darbinieks darba nespējas dēļ izkrīt no darba aprites, darba devējam tas rada lielus zaudējumus, jo tiek bremzēts darba process, jāmeklē aizvietotājs un jārisina vēl citas nebūšanas. “Tāpēc netrūkst darba devēju, kuri vai nu noorganizē vizīti pie arodārsta, vai arī nosaka dienu, kad darbiniekiem jāiziet obligātā veselības pārbaude. Turklāt paši seko līdzi, lai tas nenotiktu vien “ķekša pēc”.”

Apzinīgākos apbalvo
Valsts darba inspekcija ik gadu izsludina darba aizsardzības labas prakses balvas konkursu “Zelta ķivere”. “Žūrija izvērtē labākos, apzinīgākos darba devējus Latvijā, kuru uzņēmumos darba drošība ir sakārtota visaugstākajā līmenī. Apzinīgo kļūst arvien vairāk. Pēcāk viņi dalās ar savu pieredzi, no kā iedvesmojas citi. No Jelgavas novada konkursa laureāta gods 2020. gadā ticis SIA “Fortum Latvia”  par integrētā drošības pārvaldības rīka FRIDA izveidi. Tas ļauj ātrāk un vienkāršāk reģistrēt un analizēt nelaimes gadījumus un bīstamās situācijas, kā arī mācīties no citu valstu pieredzes darba aizsardzības jomā.”

A. Saulītis vērš uzmanību, ka pat viens speciālais amortizējošais paklājiņš vai ergonomiskais krēsls, kas nodrošina ķermenim pareizo pozīciju, ļoti atvieglo darbinieka dzīvi un uzlabo pašsajūtu. “Netrūkst gadījumu, kad cilvēki mums raksta, lūdzot, lai veicam pārbaudi viņu darbavietā. Ne vienmēr kādu ar darba drošību saistītu aspektu finanšu un arī saskaņošanas procesa dēļ ātrumā izdodas atrisināt, taču ir lietas, ko var atrisināt ātri, un rezultāts ir tūlītējs.”

Statistikas augšgalā – kritieni un kaulu lūzumi
Nelaimes gadījums ar darbinieku var notikt jebkurā darbavietā. “Pēdējā laikā diezgan bieži ir gadījumi, kad cilvēks iet, viņam paslīd kāja vai arī notiek aizķeršanās aiz kaut kā, un viņš nokrīt. Šie gadījumi ir vieni no visnepatīkamākajiem un ar vissmagākajām sekām, jo nereti šī iemesla dēļ lūst kauli, tajā skaitā gūžas kauli, rezultātā ir jātaisa operācija. Tāpēc jau tās drošības zīmes darbavietā ir nepieciešamas, tajā skaitā jābūt marķētam pirmajam un pēdējam pakāpienam. Telpām, kur ir pakāpieni, jābūt normāli apgaismotām,” skaidro speciālists. “Vēl viens risks ir tikko izmazgāta grīda. Pat tad, ja ir izvietotas drošības zīmes, ka šeit nupat ir uzkopts, cilvēks iet, jo viņam steidzīgi kaut kas ir jāpaņem, viņš paslīd, nokrīt un gūst traumu. Īpaši aktuāli tas kļuvis pēdējā laikā, kā arī, kas pat ir saprotams, ziemas laikā, kad gan biežāk nelaimes notiek āra teritorijā.” Cita samērā izplatīta lieta ir, kad darbiniekam nepieciešams pakāpties un viņš šim mērķim izmanto neatbilstošas lietas, piemēram, kastes vai krēslu, kaut gan instrukcijā noteikts, ka šādos gadījumos jāizmanto kāpnes vai speciāls paliktnis, lai būtu stabili un droši. “Dažkārt tas beidzas ar kritienu un smagu traumu.”

Diemžēl darbavietās cilvēki mēdz arī mirt. “Ir dabīgās nāves, kad pēkšņi noticis veselības saasinājums, kā arī nāves, kas ir kā nelaimes gadījuma sekas. Pēdējais, ko atceros, kad tranšejā tika aprakts darbinieks, jo nebija nostiprinātas tās malas, kā rezultātā notika nogruvums, kas šo cilvēku apraka. Lai viņu atraktu, ir vajadzīgas minūtes, tas nenotiek zibenīgi, turklāt tehniku nemaz tā nevar izmantot, jo ar to var traumēt cietušo. Labi, ja tuvumā ir kāds liecinieks, jo tad var momentā mēģināt atrakt ar lāpstām. Pēdējais šāds gadījums notika tieši šādi – tas bija jauns puisis, kuru atraka, taču viņš bija saspiests, bija sākusies iekšējā asiņošana. Neizdevās viņu izglābt. Tā bija šī cilvēka otrā diena šajā darbavietā.”

UZZIŅAI
Valsts darba inspekcija patlaban realizē četras tematiskās kampaņas:
■ no 2025. gada februāra kampaņa par darba aprīkojumu pārtikas produktu ražošanas un kokapstrādes uzņēmumos, kuras laikā Latvijā tiek atlasīti uzņēmumi, kur veic konkrētas pārbaudes;
■ izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, kas attiecas uz ēdināšanas vietām, tajā skaitā terasītēm, kas drīz tiks atvērtas. Pēc pērnā gada pieredzes var teikt, ka šeit pārbaudītāju uzmanības centrā vairāk nokļūst nereģistrētā nodarbinātība;
■ pārbaudes saistībā ar tiem darbiniekiem, kuri ir nosūtīti uz Latviju (šeit pielieto posting sistēmu);
■ kampaņa, kuras laikā tiek apmeklēti vai nu sen pārbaudīti, vai arī nekad nepārbaudīti uzņēmumi.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.