• LABĀKĀ IZRĀDE “BĪNĒ” – Ilzes Beides-Rīnas vadītā Lielplatones amatierteātra situāciju komēdija “Bīstami – sieva!”. FOTO NO LIELPLATONES TEĀTRA ALBUMA

Atzīmējot 25. pastāvēšanu gadu, Vircavā trīspadsmito reizi notika tradicionālais amatierteātru festivāls “Bīne”. Teātra cienītājiem un arī spēlētājiem bija iespēja noskatīties sešas izrādes, kuras arī vērtēja žūrija – teātra zinātniece Līga Ulberte un dramaturgs Jānis Jurkāns. Festivālā risinājās arī diskusija par Latvijas amatierteātru aktualitātēm – vakar, šodien, rīt. Tajā piedalījās skatuves kustību pedagoģe Rita Lūriņa, režisors Valdis Lūriņš, dramaturgs J. Jurkāns, Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisore Aija Treija, Vircavas amatierteātra “Bīne” režisore Sarmīte Sustrupe, Vilces amatierteātra režisore Regīna Deksne, Tērvetes amatierteātra “Trīne” režisore Dzintra Zimaiša, Jaunsvirlaukas amatierteātra “Pieci+” režisore Inese Segliņa, Krimūnu amatierteātra “Skats” režisore Anita Riekstiņa. Diskusiju vadīja Jelgavas novada Kultūras pārvaldes galvenā speciāliste un Svētes amatierteātra režisore Nelda Ķikute. Vircavas Tautas nama zālē runātāji un klausītāji sasēdās vienā lielā aplī.

Kāpēc “Bīne” radās Vircavā?

SARMĪTE SUSTRUPE, Vircavas amatierteātra “Bīne” režisore

90. gadu beigās mēs jutāmies tādi kā atstumti. Amatierteātri bija pilsētās, bija arī tautas teātri. Tiem notika salidojumi. Bet mēs, laucinieciņi, tādi pļiku pļeku ņēmāmies savā nodabā. Tajā laikā pat neteica “lauku amatierteātri”, bet gan – “drāmas kolektīvi”. Tā radās ideja par lauku teātru festivālu. Protams, tas notika ar pagasta vadības atbalstu. Tolaik Vircavas pagasta priekšsēdētājs bija Ziedonis Caune. Arī viņš spēlēja teātri. “Ja tā vajag, darām!” teica pagasta padomes priekšsēdētājs.

Pirmā “Bīne” notika pavasarī un ilga trīs dienas. Teātri spēlēja gan parkā, gan skolā, gan tautas namā un pagasta administrācijas telpās. Teātri sabrauca no Jelgavas rajona, Dace Jurka atbrauca ar savu teātri arī no Vidzemes. Vakari sanāca ļoti gari, bet rīti – ļoti agri. Naktīs bija pidžamu balles. Pašiem bija prieks par to, ko mēs darām.

Pēc pirmās “Bīnes” man atmiņā skaists brīdis. Festivāls bija beidzies, visi aizbraukuši, un iestājas klusums. Pie Vircavas Tautas nama ziedēja ceriņi, un bija sajūta, ka kaut kas gaišs ir izlijis pār Vircavu un mūsu izcilie novadnieki – režisors un aktieris Pēteris Lūcis, scenogrāfs Arvīds un kostīmu māksliniece Marga Spertāli – tepat jau viņi visi ir.

Izauklēti mazie teātri

Starp pirmās “Bīnes” dalībniekiem bija arī Blankenfeldes muižas teātris, ko toreiz vadīja jauna Vilces pagasta bibliotekāre Regīna Deksne.

REGĪNA DEKSNE, Vilces amatierteātra režisore

Tajā laikā Blankenfeldes muiža sāka atjaunoties. Kad uzzinājām, ka Vircavā būs “Bīne”, noorganizējām tādu nelielu drāmas kolektīvu, kas izspēlēja vienu Blankenfeldes muižas leģendu. Divdesmit minūšu garo izrādi nosaucām “Apburtā istaba”. Tā aizsākās Vilces amatierteātris – pateicoties “Bīnei”.

Nevaru nepieminēt Dzintru Zimaišu, kura mūsu teātrim bija tāda kā krustmāte. Arvīdu Matisonu, Lūciju Ņefedovu – viņi auklēja mazos teātrus. Esam bijuši visās “Bīnēs”.

Viss ģeniālais slēpjas aktierī

AIJA TREIJA,

Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisore, 2023. gadā ar iestudējumu “Jūtu tektonika” ieguva Latvijas amatierteātru Gada izrādes titulu

Manuprāt, viss ģeniālais slēpjas aktierī. Aktieri nenormāli daudz strādā. Viņi saprot, ka teātris – tas ir nopietni. Tas kaut ko svarīgu iekustina ne tikai pašos, bet arī skatītājos.

Vismaz trīs priekšlikumi

VALDIS LŪRIŅŠ, režisors

Jūs visi esat radoši cilvēki. Neesat nekā vērti, ja jums nav vismaz trīs priekšlikumu, ko nosūtīt Nacionālā kultūras centra amatierteātra ekspertam Jurģim Spuleniekam, tad runāt nav jēgas. Mēs rīkojam festivālus. Ir taču iespēja pasmieties, uzsist uz pleca un pateikt: “Piedod, visas malas sāp. Bet mēs vēl kustamies. Mēs vēl nepadodamies. Tas nekas, ka jaunie nenāk. Augšām vēl ir gana labi.”

Atbalsts no valsts ar katru gadu mazāks

DZINTRA ZIMAIŠA, Tērvetes amatierteātra “Trīne” režisore

Ir cilvēki augstos amatos, kas nesaprot, kas viņiem ir jādara. Tikko nosvinējām Tērvetes teātrim 25 gadu jubileju. Mums ir bijis simtiem izrāžu, bet ko aktieri jubilejā atceras? Kā spēlējuši Rīgā uz Mihaila Čehova teātra skatuves, uz Valmieras teātra skatuves. Agrāk bija tradīcija, ka amatierteātris, kas ieguvis Gada izrādes titulu, šo izrādi nospēlē arī Rīgā.

Kultūras ministriju nekad nav interesējusi tautas māksla, bet Nacionālais kultūras centrs, kas ir mūsu vadība, nav cīnītāji. Cīnītāji ir koristi, dejotāji, tautas lietišķās mākslas studijas. Mums tās izrādītes jau notiek kaut kur, bet atbalsts no valsts ir ar katru gadu mazāks.

Kāpēc mūsu balss nevar atskanēt skaļi

RITA LŪRIŅA, skatuves kustību pedagoģe

Kopš 2013. gada amatierteātru izrādes ietvertas Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku pasākumu programmā un arī 2020. gadā Saeimas pieņemtajā Dziesmu un deju svētku likumā. Mēs varam neraudāt, ka likuma priekšā būtu mazāk svarīgi kā kori un deju kolektīvi, bet kāpēc mūsu balss nevar atskanēt skaļi, kāpēc netiek īrēta valsts teātra zāle amatierteātru Gada izrādei? Jebkurš var pieprasīt dialogu ar kultūras ministru, Nacionālā kultūras centra pārstāvjiem. No kaut kurienes tam vilnim ir jāsākas.

Esmu par to rakstījusi vietnē kroders.lv. Mēs nevaram noliegt, ka Latvijas kultūras vidē amatieru kustībai ir arvien marginālāka (nomaļāka – red.) nozīme. Protams, izņemot, dziesmu un deju svētku laiku, kad kampaņveidīgi tiek organizēts, subsidēts, slavēts un visādi citādi vismaz formāli mīlēts katrs dziesmu un deju svētku pasākumos piedalīties alkstošs kolektīvs. Bet ikdienā arvien zemākas prasības un arvien niecīgāks atalgojums pienākas tiem, kuri šajā lauciņā strādā.

• JELGAVAS JAUNAIS TEĀTRIS Kristas Burānes “Kauju pie…” rādīja Vircavas skolas telpās. Tā bija “staigājamā izrāde”, kur skatītāji ir aicināti iet aktieriem līdzi pa dažādām telpām, kur tiek spēlētas lugas ainas.

• “BĪNĒ” SVEIKTI arī gadskārtējās Latvijas amatierteātru skates dalībnieki. Atzinību par pensionāra tēla atveidojumu Hermaņa Paukša lugā “Flirts ar miljonu” saņēma Vilces teātra aktieris Jānis Freimanis. Par spēlēšanu amatierteātros viņš saka: “Katram ir savs vaļasprieks. Cits makšķerē, cits medī, es jau vienpadsmit gadus spēlēju teātri. Tā ir nejaušība. Agrāk strādāju par autobusa šoferi, bieži Lūciju Ņefedovu iznāca vest. Vārds pa vārdam… un nokļuvu teātrī. Prieks ir starp cilvēkiem būt.

• KRIMŪNU AMATIERTEĀTRIS “Skats” rādīja Jāņa Jaunsudrabiņa viencēlienu “Ansis Auns”. Teātris Krimūnās darbojas režisores, kā arī bērnu un jauniešu teātra festivāla “Brīnumzeme” rīkotājas Anitas Riekstiņas vadībā.

JAUTĀJUMI UN ATBILDES

– Kad pienāk jaunā sezona, ko iestudēt? Kā dramaturģisko materiālu piemērot savam teātrim?

Valdis Lūriņš: Meklējiet draugus – mūziķus, dramaturgus, režisorus!

Dzintra Zimaša: Viņi par velti man neko nedarīs!

Valdis Lūriņš: Ir daudz draugu, kuri var palīdzēt tāpat. Jāmeklē kaut kādi ceļi. Ja režisoram gribas un viņš deg, viņš to atrisinās.

Internetā viegli pieejams ir lugu autors Andris Niedzviedzis. Simpātisks cilvēks, ļoti ražīgs. Taču es zinu viņam tikai divas labas lugas. Jā, visi saka: “Publika grib izsmieties!” Bet vai tas ir vienīgais humors, ko latviešu režisors var atrast? Anita [Riekstiņa] Krimūnās iestudēja Hānbergu. Tas nav zviedzamais gabals, bet tur ir diezgan daudz komisku lietu.

Rita Lūriņa: Arī cilvēka dzīvesstāsts var būt kā dramaturģiskais materiāls. Tas ne visiem der un prasa daudz patstāvīga darba, lielu uzticēšanos un uzdrošināšanos. Skaists piemērs par teātri Lestenē. Tajā vidējais vecums ir 70+. Pašu priekam lestenieki uztaisīja izrādi “Viktorijas tantes stāsts”. Par savu laikabiedri, kurai ir deviņdesmit un kas dzīvo viņu vidū. Veselam novadam tas bija interesanti. Arī šajā “Bīnē” Vircavas teātra aktiera Gunāra Stepiņa paša rakstītās dzejas izrāde “Pieci gadalaiki” ir drosmīga. Drosme ir nebaidīties izcelt savu dimantu, kā teica režisore Sarmīte Sustrupe.

Jānis Jurkāns: Pirms gadiem piecpadsmit, kad es vēl biju Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs, reizi gadā mums bija tikšanās ar Kultūras ministrijas pārstāvi, un viena no sarunu tēmām bija par radošas personības statusa piešķiršanu rakstniekiem. Komponisti, mūziķi, aktieri, arhitekti… – tās ir radošās personības, bet rakstnieki – nē. Šī saruna turpinājās kādus desmit gadus. Tad viens pārstāvis no ministrijas teica: “Bet vai reāli jums tas statuss ir vajadzīgs?!” Tāda var būt saruna ar ierēdniecību, kas ir tālu no tā visa.

Radošas personas statuss nepieciešams radošas personas atbalsta stipendijas pretendentam, kurš nav profesionālas radošas organizācijas biedrs.

– Latvijas profesionālo teātru gada kopsavilkuma “Spēlmaņu nakts” kaislības… Par Gada aktrisi tika atzīta Jelgavā dzimusī un augusī Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, kas “Spēlmaņu naktī” dziedāja krieviski. Kā to vērtēt laikā, kad kaimiņvalsts Krievija ir iebrukusi Ukrainā, teroristiski nogalina arī civiliedzīvotājus un draud visai Rietumu pasaulei?

Domāju, ka mūsdienās Rīgas Krievu teātris ir absolūti netīkams nevienam politiskajam propagandistam Krievijā vai Baltkrievijā. Tāpēc, ka teātris uzņem aktierus, kuri nosoda karu un slepkavības Ukrainā. Otrkārt, teātris runā tajā valodā, ko lieto agresorvalsts. Ziniet, ir gadījumi, kad krievi iet ārā no krievu teātra, jo viņiem ir nepieņemama šī teātra nostādne (katras izrādes sākumā skatītājiem tiek paziņots, ka teātris nosoda Krievijas uzbrukumu Ukrainai – red.). Es lepojos ar Danu, ar Rīgas Krievu teātri. Ja kādam tas nepatīk, tad, piedodiet, es neesmu piecu eiro banknote, lai patiktu visiem.

VIEDOKLIS

Amatierteātri ir kā gaismas tīkls

LĪGA ULBERTE, teātra zinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore

Brīnišķīgais šajā “Bīnē”, ka visas sešas festivālā pārstāvētās izrādes bija dažādas gan pēc satura, gan pēc formas. Katrs no mums gaida no teātra kaut ko citu, un svarīgi, lai katrs arī gaidīto saņemtu. Festivāls sākās ar Vircavas teātra aktiera Gunāra Stepiņa dzejas izrādi, otrā dienā – Krimūnu amatierteātra latviešu tautas 19. gadsimta sadzīves luga – Jāņa Jaunsudrabiņa “Ansis Auns” –, tad Talsu Tautas teātra izpildījumā izteikta kamerstila izrāde “Gadījums ar metranpāžu”, tad no Saldus teātra salonluga “Sievietes, sievietes”. Tad situāciju komēdija “Uzmanību – sieva!”, kur no Lielplatones teātra spēles visa zāle smejas. Visbeidzot Jelgavas Jaunais teātris ar “Kauju pie…”, kas ir “staigājamā izrāde”, kur skatītāji sekoja aktieriem pa Vircavas pamatskolas telpām. Festivālā tika piedāvātas iespēlētas izrādes. Gatavu izrāžu paraugfestivāls. Skaidrs, ka valstij ir grūti visās jomās, kultūrā tai skaitā. Svarīgi noturēt pie dzīvības teātra amatiermākslu, kā arī labu, siltu tradīciju, kāda ir “Bīne”. Amatierteātri ir tāds kā gaismas tīkls. Tu tumšā vakarā brauc cauri kādam pagastam un piepeši skaties – kultūras namā ir apgaismots logs. Tur tiek spēlēts teātris. Kur skola, kultūras nams, tur dzīvība turpinās.

UZZIŅAI

Par festivāla labāko iestudējumu atzīta Lielplatones amatierteātra izrāde “Bīstami – sieva!”.

Piešķirtas arī atsevišķas nominācijas.

■ Gunāram Stepiņam par drosmi personisko jūtu un domu uzticēšanā skatītājam izrādē “Pieci gadalaiki”.

■ Gundaram Girgensonam no Krimūnu amatierteātra “Skats” par spilgtu skrodera Klembera lomas atveidojumu Jāņa Jaunsudrabiņa viencēlienā “Ansis Auns”.

■ Andžejam Beļēvičam par žanriski pārliecinošu viesnīcas administratora lomas atveidojumu izrādē “Gadījums ar metranpāžu”.

■ Inesei Legzdiņai un Gitai Lindei par izteiksmīgu kostīmu radīšanu Saldus Tautas teātra izrādei “Sievietes, sievietes”.

■ Saldus Tautas teātrim par vienotu aktrišu ansambļa darbu iestudējumā “Sievietes, sievietes”.

■ Režisorei Ilzei Beidei-Rīnai par komēdijas žanra izcilu iestudējumu Lielplatones amatierteātrī.

■ Jelgavas Jaunā teātra režisorei Antrai Leitei-Straumei par laikmetīgā satura un formas sintēzi izrādē “Kauja pie…”.

■ Jelgavas Jaunā teātra izrādes “Kauja pie…” aktieru ansamblim par profesionālu un psiholoģisku noturību ekstrēmos spēles apstākļos.

NO NACIONĀLĀ KULTŪRAS CENTRA MĀJASLAPAS

Teātra spēlēšanas tradīcijas Latvijā aizsākušās jau 19. gadsimta sākumā. Latviešu teātra dibināšanā un attīstībā vislielākie nopelni ir dramaturgam, aktierim un režisoram, latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam. Jau 25 gadus notiek Latvijas amatierteātru iestudējumu parāde “Gada izrāde”, lai noteiktu gada labāko iestudējumu. Kopš 1968. gada reizi četros piecos gados notiek amatierteātru salidojums, kopš 2024. gada – amatierteātru svētki. Latvijā notiek arī daudzi amatierteātru festivāli, vairāki no tiem – starptautiski. Ar labiem panākumiem Latvijas amatierteātri piedalās starptautiskajā Baltijas valstu amatierteātru festivālā “Baltijas rampa”, kā arī citos festivālos ārvalstīs.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2024 #Novadu aktualitātes