Ukraiņu bērni Zemgales skolās mācību priekšmetus apgūst ar “Google” tulkotāja palīdzību

Ukraiņu bērni Zemgales skolās mācību priekšmetus apgūst ar “Google” tulkotāja palīdzību, aģentūra LETA noskaidroja novadu skolās.

Jelgavas pilsētas Izglītības nodaļas vadītāja Gunta Auza pastāstīja, ka Jelgavas mācību iestādēs mācās 168 ukraiņu bēgļu bērni – sākot no pirmskolas līdz profesionālajai izglītībai. Divi bērni nākuši klāt pēdējā nedēļā, bet nekāds īpašs bēgļu pieplūdums, sākoties ziemai, pagaidām nav novērots. Daļa bērnu mācās attālināti Ukrainas skolās.

Beidzas mācību pusgads, un nu var sākt novērtēt, kā veicies ar valodas apguvi un saturu. Pēc Auzas paustā, situācija uzlabojas, vajadzības gadījumā bērniem sniegtas individuālas konsultācijas. Bērniem ir ļoti liela slodze, jo vienlaikus ar priekšmetu jāapgūst arī valoda. Jo bērns mazāks, jo tas ir vieglāk. Vecākajās klasēs mācību priekšmetu saturs kļūst komplicētāks, grūtāk arī to apgūt bērnam svešā valodā. 

Profesionāli tehniskajās skolās bērni izmanto tulkošanas programmas un dodas darba vidē, kur valodu apgūst praksē. Grūtības ir, bet novadā ir arī ukraiņu skolotāji, kas varot palīdzēt. 

“Esam atvērti, mums ir arī bērnu psihologi, vajadzības gadījumā sniedzam arī šādu atbalstu,” pauda Auza.

Jelgavas novada mācību iestādēs mācās apmēram 45 ukraiņu bēgļu bērni. Katru mēnesi viņu skaits mainās – divi trīs nāk klāt, citi atkal dodas prom, pauda Izglītības pārvaldes pārstāve Rota Greiškalne. Skolā mācās 26 bērni, pārējie – pirmskolā.

Mācību apguvi vienlaikus ar valodu Greiškalne novērtēja, sakot, ka “nekas ārkārtējs nav, lai gan ir ļoti dažādi”. Ir bērni, kas jau brīvi runā latviski. Mazākiem bērniem valoda “pielīpot” ātrāk.

Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore Lilita Leoho pastāstīja, ka skolas dienesta viesnīcā šobrīd dzīvo 61 Ukrainas iedzīvotājs. Zaļenieku pamatskolā mācās 14 bērni – septiņi pirmskolā un septiņi pamatskolā.

Leoho atzina, ka iet grūti. Tiek mācītas tās pašas izglītības programmas, kas latviešu bērniem, bet ukraiņiem papildus tiek mācīta arī latviešu valoda. 

“Ukraiņu pedagogu mums nav, mūsu pašu skolotāji gatavo materiālus. Izmantojam “Google” tulkotājus, jo vārdnīcu nav,” atzina Leoho. 

Skolotāji cenšas skaidrot, bet palīdzot arī bērni. Tie, kas zina krievu valodu, tiek sēdināti blakus ukraiņiem, lai palīdzētu un patulkotu. Grūti esot apgūt fiziku, bioloģiju un dabaszinības.

Arī Zaļeniekos viens ukraiņu bērns attālināti mācās Ukrainas skolā. Bēgļu bērnus iekļauj arī sabiedriskās aktivitātēs, viņi mācās arī mūzikas un mākslas skolā. Liela nozīme esot vecāku attieksmei – ja vēlas izmantot iespējas, tad arī bērnam skolā ejot labāk. Skolniekiem vajadzīga arī psihologu palīdzība, bet skolā neesot psihologa.

Dobeles 1.vidusskolā mācās ap 20 Ukrainas bēgļu bērni dažādās vecuma grupās, stāstīja direktore Sarmīte Šulte. Ukraiņu bērni mācās saturu kopā ar visiem pārējiem, ja nepieciešams, skolotāji mēģina sinhroni tulkot. Mācību materiālos skolotāji cenšas ielikt ar “Google” iztulkotus atslēgas vārdus, lai būtu vieglāk izprast uzdoto. Šajā skolā ir skolotāja palīgs latviešu valodas apmācībai, un ukraiņu bērniem ir atsevišķas valodas nodarbības – no pašiem pamatiem. 

“Pēc emocionāla novērojuma, ukraiņu bērni ir atraduši draugus, ir smaidīgi un atvērti, sveicinās. Noteikumi skolā un attiecības skolā, kā viņi stāsta, Ukrainā esot formālākas, pie mums – brīvākas. Viņi paši saka, ka ir brīvāka sajūta, var izteikt komentārus, nepiekrist viedoklim,” par iejušanos skolā stāstīja Šulte.

Dobeles novadā ir jauniešu veselības un iniciatīvu centrs, kur strādājošie bērnu psihologi vajadzības gadījumā nāk konsultēt uz skolām.

Turpmāk ir sagaidāms lielāks Ukrainas bēgļu bērnu pieplūdums Latvijas skolās, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols.

Tāpat esot uzsākts process, kurā ukraiņu pedagogi tiek iekļauti Latvijas izglītības sistēmā, norādīja Ozols. Arī šiem mācībspēkiem valsts valodas prasības ir saistošas, taču daļai arī bez pietiekamām latviešu valodas zināšanām ir piešķirta īslaicīga pielaide izglītības sniegšanā – piemēram, lai pasniegtu svešvalodu priekšmetus.

Foto: no arhīva