Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir uzdevis ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA) piedāvāt risinājumus likumdošanā, lai iedzīvotājiem saglabātu izlīdzinātā maksājuma iespējas norēķinos par patērēto dabasgāzi ar publisko tirgotāju, aģentūru LETA informēja premjera pārstāvji.
Kariņš norāda, ka AS “Latvijas gāze” rīcība, paziņojot, ka turpmāk vairs nepiedāvās izlīdzinātā maksājuma iespējas norēķinos par dabasgāzi, ir vērsta pret iedzīvotāju interesēm, jo sašaurina viņu tiesības izvēlēties norēķinu veidu par patērēto produktu.
“Tā ir nepieļaujama situācija,” uzskata Kariņš.
Ekonomikas ministrei priekšlikumi jāiesniedz divu nedēļu laikā.
Jau ziņots, ka “Latvijas gāze” vairs nepiedāvās izlīdzinātā maksājuma iespēju, liecina kompānijas publiskotā norēķinu kārtība par dabasgāzi saistītajiem lietotājiem un mājsaimniecības lietotājiem, kuri saņem dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros.
No minētās norēķinu kārtības, kas publiskota oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, izņemta daļa par izlīdzināto maksājumu.
Kompānijā skaidro, ka lēmumu atcelt izlīdzinātā maksājuma iespēju ietekmēja klientu vēlme un dinamiska situācija tirgū.
Patlaban spēkā esošā norēķinu kārtība nosaka, ka mēneša izlīdzināto kopējo maksājumu nosaka tirgotājs, pamatojoties uz sadales sistēmas operatora sniegto informāciju par vēsturisko dabasgāzes patēriņu un maksimālo atļauto slodzi gazificētajā objektā, vai tirgotājam vienojoties ar lietotāju pirms dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanas, ja lietotāja vēsturiskais patēriņš nav zināms.
Izlīdzinātais mēneša maksājums tiek noteikts nākamajam pārskata periodam – parasti 12 mēnešiem. Ja nepieciešams, tirgotājs informē lietotāju par izlīdzinātā mēneša maksājuma izmaiņām. Lietotājs maksājumus veic atbilstoši saņemtajai informācijai.
“Latvijas gāzes” lielākie akcionāri ir Krievijas “Gazprom” (34%), fonds “Marguerite Gas II.S.a.r.l.” (28,97%), Vācijas kompānija “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija (16%).
Foto: pixabay.com
Reklāma