Gaitis Grūtups
- SKOLOTĀJA Larisa Bistranovska ar savu skolēnu grupu pie Lietuvas robežas iestādītās eglītes. Ukraiņu jaunieši toreiz piedalījās Baltu vienības dienas pasākumā, ko rīkoja Sesavas un Krūku (Kriukai) pamatskola.
Starp Jelgavas skolēniem, kuriem šajās dienās beidzas mācību gads, ir arī 133 bērni un jaunieši no Ukrainas kara bēgļu ģimenēm. Jelgavas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza vērtē, ka ukraiņu bērni skolās ir adaptējušies veiksmīgi, iejutušies skolas un klases kolektīvos. Šajā mācību gadā liela uzmanība tika pievērsta latviešu valodas apguvei. Labāki rezultāti ir sākumskolas skolēniem, kur audzēkņi ikdienā ir kopā ar vienu skolotāju. Šiem skolēniem vērojama sekmīgāka izaugsme latviešu valodas apguvē – bērni saprot valodu, lasa tekstus, matemātikā spēj atrisināt uzdevumus, strādājot klasē kopā ar klasesbiedriem.
Mācās skolā un individuāli
Latviešu valodu bērni apguva gan individuālajās nodarbībās, gan strādājot grupā vai klasē. Skolēni saņēma regulāru atbalstu mācībās un apmeklēja papildu nodarbības skolā latviešu valodas apguvei. “Lielāka motivācija mācīties ir tiem bērniem, kuri zina, ka paliks dzīvot Latvijā. Grūtības pamatskolas skolēniem sagādāja mācību priekšmeti, kas prasa liela apjoma teksta izpratni, – vēsture, sociālās zinības, bioloģija u. c.,” pauž Izglītības pārvaldes vadītāja. Viņa piebilst, ka Ukrainas kara bēgļu ģimenēs ir bērni, kas mācās arī attālināti Ukrainas izglītības iestādēs. Taču, paralēli mācoties Ukrainas un Latvijas skolās, bērniem veidojas pārslodze. Tad arī paliek mazāk laika, lai iesaistītos interešu izglītības pulciņos un dažādās klases aktivitātēs.
Izglītības pārvaldē tiek plānots, ka jaunajā mācību gadā atbalsta pasākumi Ukrainas civiliedzīvotāju bērniem tiks nodrošināti, ievērojot viņu individuālās vajadzības, kā arī kopējo skolēnu skaitu izglītības iestādē, kas līdz rudenim vēl var mainīties. Skolēniem tiks nodrošināts atbalsts latviešu valodas un mācību satura apguvei, tai skaitā individuāls atbalsts. “Plānojam pedagogu palīgu līdzdarbību klasē, lai sniegtu atbalstu ikvienam, kuram tas ir nepieciešams,” raksta G.Auza. Viņa piebilst, ka dažās skolās latviešu valodas apguvei vasarā tiks organizētas nometnes un citas aktivitātes.
Visvairāk – Pārlielupes pamatskolā
Vislielākais Ukrainas kara bēgļu bērnu skaits šajā mācību gadā bija Pārlielupes pamatskolā, kur 1.–4. klašu skolēni bija iekļauti klasēs ar latviešu mācībvalodu un kur tika izveidotas divas ukraiņu klases – 6. un apvienotā 7.–8. klase, kurās mācījās tikai ukraiņu bērni un par Pārlielupes pamatskolas pedagogu palīgiem strādāja trīs ukraiņu skolotājas. Jaunajā mācību gadā plānots šī gada 6. klases skolēnus iekļaut pārējās 7. paralēlklasēs. Par tagadējo 7.–8. klasi plānots, ka tā varētu turpināties kā 8.–9. ukraiņu klase. “Taču jāņem vērā, ka skolēnu skaits līdz jaunajam mācību gadam var mainīties un klases tiks veidotas augustā, ievērojot skolēnu skaitu noteiktā vecumposmā,” piezīmē Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja.
Skolotājas palīdze Larisa Bistranovska, kas strādā ar 7.–8. klasi, stāsta, ka klasē ir 13 bērni. Mācības Pārlielupes pamatskolā veicas visiem, izņemot vienu pusaudzi, kuram nāksies meklēt individuālu risinājumu. Par jauno mācību gadu skaidrības nav, un darba līgums ar ukraiņu skolotāju palīdzēm maijā ir izbeigts.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
#SIF_MAF2023
Reklāma