LETA
Valdība otrdien atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos tālākos soļus izmaiņām regulējumā sauszemes vēja parku attīstībai, paredz zināšanai pieņemtā informatīvā ziņojuma par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī protokollēmums.
Priekšlikumi izstrādāti, izvērtējot ziņojumā apkoptos viedokļus un, lai veicinātu sauszemes vēja enerģijas balstītas elektroenerģijas ražošanas attīstību Latvijā, ievērojot līdzsvarotu citu atjaunojamās enerģijas jaudu, piemēram, jūras vēja, saules enerģijas, biomasas, attīstību un nacionālās enerģētikas nozares sektoru kompleksu attīstību.
EM sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību (LPS) un Vēja enerģijas asociāciju normatīvos noteiktā termiņā no attiecīgo grozījumu Enerģētikas likumā spēkā stāšanās uzdots izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumus, kas noteiks vēja elektrostaciju vietējai sabiedrībai radītā diskomforta maksājuma apmēru, maksājuma kārtību un termiņus.
Vienlaikus EM sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) un Finanšu ministriju līdz 1.augustam jāsagatavo un jāiesniedz valdībā grozījumi publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumos, lai novērstu šajā informatīvajā ziņojumā norādītos šķēršļus vēja enerģijas attīstību publiskām personām piederošās meža zemēs.
Tāpat EM līdz 2023.gada 1.jūnijam uzdots izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā regulējuma projektu par vēja un citu pie elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu demontāžas kārtību un ietekmētās vides, tostarp zemes platību rekultivācijas nosacījumiem, novecojušo vēja parku jaudas atjaunošanas kārtību, tostarp šīm darbībām nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.
Reizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sadarbībā ar EM un LPS līdz šā gada 1.oktobrim uzdots izstrādāt un publicēt vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos – teritorijas plānojumā un ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.
ZM sadarbībā ar EM un VARAM, piesaistot iesaistītās pašvaldības līdz 2023.gada 1.maijam izstrādāt un zemkopības ministram iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās.
EM sadarbībā ar Veselības ministriju, VARAM, LPS un Vēja enerģijas asociāciju līdz 2023.gada 1.jūnijam jāizstrādā un ekonomikas ministram jāiesniedz Ministru kabinetā normatīvais akts, kas reglamentē trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību.
Tāpat EM sadarbībā ar VARAM un LPS uzdots līdz šā gada 1.oktobrim identificēt Eiropas Savienības (ES) fondu un klimata finansējuma programmas, kurās iespējams iestrādāt vērtēšanas kritēriju un minēto kritēriju piemērošanas nosacījumiem par priekšrocībām pašvaldībām un teritorijām, kurās sekmīgi attīstās ar atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas ražošanu. Līdz 1.oktobrim EM arī jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz atcelt pastāvošo aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām.
Tikmēr līdz šā gada beigām EM jāiesniedz izskatīšanai valdībā grozījumi noteikumos par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai, lai novērstu problēmas attiecībā uz situācijām, kādās atļauju izsniegšana būtu ierobežojama.
Savukārt līdz 1.decembrim EM Ministru kabinetā jāiesniedz grozījumi noteikumos par kārtību, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu attiecībā par kompensāciju kārtību zemes īpašniekiem par vēja enerģijas iekārtu elektrisko tīklu kabeļu līniju aizsargjoslām.
Šajā informatīvajā ziņojumā piedāvātie risinājumi un veicamie uzdevumi sauszemes vēju parku attīstības uzlabošanai tiks nodrošināti piešķirto līdzekļu ietvaros, neprasot papildu valsts budžeta finansējumu, skaidro EM.
Foto: no arhīva
Reklāma