Vecāki un skolotāji prasa saglabāt Elejas un Kalnciema vidusskolu

“Reforma skolēnu vai Eiropas naudas dēļ?”, “Vidusskola iedvesmo pamatskolu”, “Vidusskolas likvidēšana – īstermiņa domāšana ar ilgtermiņa sekām” – ar šādiem un vēl citiem plakātiem trešdien pie Jelgavas novada domes pulcējas ap divdesmit protestētāju. Viņi protestēja pret pašvaldības lēmumprojektu, kas paredz slēgt Elejas vidusskolu. Oficiālais lēmumprojekta nosaukums – “Par Jelgavas novada pašvaldības dibināto izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu”, un par to pašvaldībā lēmumu plānots pieņemt 27. februāra novada domes sēdē.

Lēmumprojekta pirmie divi punkti saistās ar Kalnciema pagasta pamatskolas administratīvu pievienošanu Valgundes pagasta Kalnciema vidusskolai. Taču protesta vētru Valgundes pagasta Kalnciema vidusskolā un sevišķi jau Elejas vidusskolā sacēla domes lēmumprojekta 3. un 4. punkts, kas paredz līdz 2027. gada 1. janvārim uzraudzīt skolēnu skaitu vidusskolas klasēs Kalnciema un Elejas vidusskolā. Pēc valdībā vēl nepieņemtajiem, bet diskutētajiem kritērijiem vidusskolas klasēs tur vajadzētu būt 60 bērniem. Protestējošie vecāki un pedagogi atzīst, ka gan Elejas, gan Kalnciema vidusskolā tas varētu būt neizpildāms noteikums, jo turpmākajos divos gados vidusskolās mācīsies ekonomiskās krīzes laikā – 2009. un 2010. gadā – dzimušie bērni.

Sasteigti un nekorekti
Elejas vidusskolas direktora vietniece Ivita Lejava- Majore uzskata, ka pašvaldības lēmumprojekts ir gan sasteigts, gan nekorekts pret cilvēkiem, kas tos skar. Proti, tikai pagājušajā nedēļā Elejas un Kalnciema vidusskolā kļuvis zināms, ka Izglītības un kultūras jautājumu komitejas un Finanšu komitejas apvienotajā sēdē izskatītais lēmumprojekts “Par Jelgavas novada pašvaldības dibināto izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu”, kas tik ļoti attiecas uz viņu dzīvi. I. Lejavai-Majorei ir skaidrs, taču prātam nepieņemams ir veids, kā pašvaldība vēlas izpildīt prasības ES Kohēzijas programmai un pretendēt uz ES atbalstu, lai Ozolnieku vidusskola varētu izbūvēt divus STEM kabinetus. Tādā veidā slēpti – bez sabiedrības iesaistes un ignorējot novada izglītības stratēģiju kā plānošanas dokumentu, kā arī skolas izglītības kvalitātes rādītājus – Elejas un Kalnciema vidusskolai grasās noteikt pārejas periodu, kas velk uz to, ka abas šīs vidusskolas tiktu pārveidotas par pamatskolām. Turklāt Elejas vidusskola pašlaik uzrāda augstākos izglītības kvalitātes rādītājus. Atzīstams sekmju līmenis ir arī Kalnciema vidusskolai.

Vai tas palielinās skolēnu skaitu Ozolnieku vidusskolā?
“Elejas vidusskolas vadība atzīmē, ka lēmumprojekts ir uzskatāms ne tikai par ārkārtīgā steigā gatavotu, bet gan apzināti politiski tendenciozu dokumentu,” teikts pedagogu un vecāku izplatītajā paziņojumā. Savukārt Kalnciema vidusskolas direktora vietniece Gunita Tolēna ironiski jautā: “Vai tiešām kāds domā, ka, pārveidojot par pamatskolu Kalnciema un Elejas vidusskolu, palielināsies skolēnu skaits Ozolnieku vidusskolas vidusskolas klasēs?”

Var piebilst, ka “Zemgales Ziņām” nav informācijas, ka kādam no Jelgavas novada domes deputātiem bērni mācītos Elejas, Kalnciema vai Ozolnieku vidusskolas klasēs. Deputātu ģimenes ir izvēlējušās Jelgavas Valsts ģimnāziju, Spīdolas Valsts ģimnāziju, Tehnoloģiju vidusskolu un pat Rīgas Franču liceju, kur izglītības piedāvājums ir plašāks.

Mācījās pats un izglīto bērnus
Piketa dalībnieks elejnieks Ģirts Cimermanis stāsta, kāpēc viņam svarīga skola: “Elejas vidusskolu esmu beidzis pats, un tajā ir mācījušies vai mācās trīs mūsu dēli. Divi Elejas vidusskolu ir beiguši, ieguvuši augstāko izglītību. Viens ir ārsts. Vienīgi pastarītis mācās piektajā klasē. Ar to es gribu teikt, ka Elejas vidusskola dēliem un man ir devusi labu ceļamaizi. Jaunākais tagad saka – vidusskolā nemācīšoties. Uzreiz pēc pamatskolas iešot strādāt. Gan jau viņa domas mainīsies, bet bērns saprot, ap ko jautājums grozās. Ir apdraudēta viņa viņa iespēja iegūt izglītību tuvu mājām.”

Aizstāvēt Elejas vidusskolu bija atnākusi arī Vineta Loca, kurai tur mācās mazbērni. “Mēs nerimsimies. Turpināsim protestu. Nākamajā reizē paaicināšu līdzi savus regbija spēles bijušos audzēkņus. Tad varbūt deputāts Dainis Liepiņš ar mani aprunāsies laipnāk. Tagad bija ļoti nevaļīgs. Tikai garāmejot teica, ka mēs lēmumprojektu nesaprotam,” smaidot “Ziņām” sacīja Elejas vidusskolas skolotāja un pazīstamā regbija trenere Sandra Avota.

Sagatavots kolektīvais iesniegums
Elejas un Kalnciema vidusskolas vadība un pedagogi un vecāki ir sagatavojuši kolektīvo iesniegumu, kas prasa apturēt pašvaldības lēmumu. To divās dienās ir parakstījušas 1044 personas.

Šajā mācību gadā Elejas vidusskolā mācās 332 skolēni, vidusskolas posmā – 35. Savukārt Kalnciema vidusskolā mācās 267 skolēni, no tiem vidusskolas klasēs – 49, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem tā pašlaik izpilda vidusskolas posmam nepieciešamo kritēriju. Sākot ar 2027. gada 1. septembri, skolēnu skaita prognoze gan Elejas, gan Kalnciema vidusskolā uzrāda pieaugošu tendenci. Skolēnu no 1. līdz 7. klasei ir vairāk nekā pietiekami, lai piepildītu vidusskolu ievērojami vairāk. I. Lejava-Majore atzīst, ka ir jūtama pašreizējā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai saistītā demogrāfiskā krīze. Taču, pat drūmi prognozējot skolēnu skaita kritumu tālākā nākotnē, viņasprāt, Elejas un Kalnciema vidusskolu tiek rosināts pārveidot par pamatskolu gadus septiņus astoņus par agru.

Vidusskolas vietā – profesionālā izglītība
Agrākā “Zemgales Ziņu” žurnāliste Lāsma Antoneviča pirms desmit gadiem laikrakstā publicēja rakstu sēriju par Jelgavas novada vidusskolu absolventiem. Tolaik mazāk par desmit izlaiduma klases skolēniem bija Līvbērzes, Vircavas un Staļģenes vidusskolā, kas tagad jau ir pārtapušas par pamatskolām. Elejas vidusskola tolaik izskatījās pārliecinoši piepildīta. L. Antoneviča uzskata, ka pašvaldība varētu vairāk veicināt to, lai jaunieši “tīrās” vidusskolas vietā izvēlas profesionālās izglītības ie­stādes. Savukārt Kalnciema vidusskolas 2002. gada absolvents ekonomists Kārlis Zenfs norāda – lai nodrošinātu jauniešu socializēšanos un izglītības kvalitāti, vidusskolas klasēs vajadzētu būt vismaz 15 audzēkņiem. Kalnciema vidusskola šo kritēriju izpilda, bet Elejas vidusskola varētu izpildīt pēc trim gadiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.