Andra Ozola
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro, kas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gadā augusi par 11,9%, sasniedzot 1273 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 11,8%, sasniedzot 1293 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 13,1% salīdzinājumā ar 2020.gadu.
Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) pagājušajā gadā Latvijā bija 939 eiro jeb 73,5% no bruto algas. Gada laikā vidējā neto darba samaksa Latvijā pieauga par 11,7%.
Vienlaikus neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, pērn bija 8,1%.
Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 7,1% – no 7,97 līdz 8,54 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,06 līdz 10,72 eiro jeb par 6,6%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 8,4% un 1,7% gada laikā.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gadā bija 994 eiro, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2020.gadā, kad tā bija 893 eiro, savukārt neto darba samaksas mediāna bija 740 eiro, kas ir pieaugums par 11,4%. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, proti., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas.
Darba samaksas fonds 2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu Latvijā kopumā pieauga par 9% jeb 902,8 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē samazinājās par 18 600 jeb 2,6%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 28,2%, kur pieauga gan atalgojuma fonds, gan pilnas slodzes darbinieku skaits. Līdzīgas tendence bija vērojama arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, apstrādes rūpniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē.
2021.gadā vidējā bruto darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – 2282 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā – 2088 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – 1598 eiro, veselības un sociālās aprūpes jomā – 1553 eiro, enerģētikas jomā – 1526 eiro, valsts pārvaldē – 1467 eiro, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 1350 eiro.
Mazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 795 eiro.
Lielākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu 2021.gadā bija Rīgā – 1434 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē – 896 eiro, kas ir par 38% mazāk nekā Rīgā.
Gada laikā visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Latgalē – par 13%, kamēr lēnākais pieaugums bija Vidzemē – par 10,5% un Pierīgā – 10,6%.
Statistikas pārvaldē arī informē, ka 2021.gada ceturtajā ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas Latvijā bija 1336 eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2020.gada ceturtajā ceturksnī. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 13,2%, privātajā sektorā – par 12,4%, bet vispārējās valdības sektorā – par 14,2%.
Vienlaikus neto darba samaksa pērn ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 978 eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada ceturto ceturksni ir pieaugums par 12,3%.
Foto: pixabay.com
Reklāma